Džērsija

Džērsija[2] jeb Džersi[3] (angļu: Jersey) ir sala Lamanša šaurumā. Pēc platības Džersija lielākā (116 km²) no Normandijas jeb Kanāla salām.

Džērsijas beilifiste
Bailiwick of Jersey
Džērsijas karogs Džērsijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze
franču: Dieu et Mon Droit
("Dievs un manas tiesības")
Himna
God Save the Queen  (oficiālā)

Island Home  (oficiālā)
Location of Jersey
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sentheljera
49°11.401′N 2°06.600′W / 49.190017°N 2.110000°W / 49.190017; -2.110000
Valsts valodas
Valdība Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums
 -  Hercogs Čārlzs III Vindzors
Statuss Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums 
 -  Administratīvā atdalīšanās no kontinentālās Normandijas
1204 
 -  Atbrīvošanās no nacistiskās Vācijas okupācijas
1945. gada 9. maijs 
Platība
 -  Kopā 119,49 km² (227.)
 -  Ūdens (%) 0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2021. gadā 103 267.[1] (182.)
 -  Blīvums 859/km² (14.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $5,1 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $57 000 
Valūta Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla GMT
 -  Vasarā (DST)  (UTC+1)
Interneta domēns .je
Tālsarunu kods +44

Džērsijas beilifiste (angļu: Bailiwick of Jersey, franču: Bailliage de Jersey) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Džērsijai pieder dažas mazas salas un ir pašai savs parlaments (States Assembly).

VēstureLabot

Romas impērijas laikā 3. gadsimtā saukta par Cēzara salu (Caesarea).[3]

Vikingu laikos 9. gadsimtā salai uzbruka normāņi, 933. gadā to pakļāva Ruānas grāfs, vēlāk tā piederēja Normandijas hercogistei, kuru līdz 1204. gadam pārvaldīja Anglijas karaļi. 1259. gadā Anglijas karalis atteicās no pretenzijām uz Normandijas hercoga titulu, bet saglabāja tiesības uz Džērsiju un citām Kanāla salām.

Simtgadu kara laikā 1406. gadā franči nesekmīgi mēģināja iekarot salu.

17. gadsimtā vienu no angļu Ziemeļamerikas kolonijām nosauca par Jauno Džērsiju.

1781. gadā franči no jauna uzbruka salai, bet nespēja to ieņemt.

Otrā pasaules kara laikā no 1940. gada 1. maija līdz pat 1945. gada 9. maijam Džērsiju okupēja Vācija.

Kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas savienības dalībvalsts, Džērsija palika ārpus ES robežām.

Slavenākais salas iemītnieks ir dabas pētnieks un rakstnieks Džeralds Darels, Darela savvaļas parka (1959) un, uz tā bāzes, dibināta Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta dibinātājs.

GeogrāfijaLabot

Džersijas sala ir 118,2 km² lielā un atrodas Lamanša jūras šaurumā, aptuveni 22,5 km attālumā no Kotentinas pussalas Normandijā, Francijā. Džersija ir lielākā no Normandijas salām.

EkonomikaLabot

Džersijas ekonomika balstās uz finanšu pakalpojumiem, tūrismu, internetu un lauksaimniecību. Uz salas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Galvenie lauksaimniecības produkti ir kartupeļi un piens.

DemogrāfijaLabot

Apmēram 50% Džersijas iedzīvotāju nav vietējie iedzīvotāji. 30% iedzīvotāju ir koncentrēti Sentheljērā, Džersijas vienīgajā pilsētā. No 88 000 iedzīvotāju 40% ir Džersijas-Normaniešu izcelsmes un 40% Lielbritānijas izcelsmes. Lielākās minoritāšu grupas ir briti, portugāļi (īpaši no Madeira), īri un poļi. Džersijā pastāv arī franču kopiena.

Lielākā daļa vietējo Džersijas iedzīvotāju uzskata sevi par britiem un novērtē īpašās attiecības starp Lielbritānijas kroni un Džersiju.

Džērsijas adminstratīvie apriņķiLabot

Džersija administratīvi ir sadalīta 12 apriņķos (angļu: parish):

  1. Sentheljera (St. Helier) — Džersijas galvaspilsēta, darījumu un tirdzniecības centrs, pats apdzīvotākais salas apriņķis.
  2. Sentbrelade (St. Brelade) — aptver salas dienvidu un rietumu krastus.
  3. Sentvena (St. Ouen) — viens no lielākajiem un interesantākajiem apriņķiem.
  4. Sentmartina (St. Martin) — izceļas ar daudzām saimnieciska tipa arhitektoniskām celtnēm.
  5. Sentmeri (St. Mary) — ziemeļdaļas un pats mazākais no visiem Džersijas apriņķiem.
  6. Sentdžona (St. John) — vēsturisks apriņķis.
  7. Triniti (Trinity) — slavenā Džersijas dzīvās dabas aizsardzības fonda dzimtene, kuru nodibināja Džeralds Darels.
  8. Sentseivjēra (St. Saviour) — lepojas ar Džersijas slavenākās meitas Emīlijas Šarlotes le Bretones, vairāk zināmas kā Lillija Langtrija, apbedījumu.
  9. Gruvilla (Grouville) — atrodas dienvidaustrumu salas daļā; austeru ieguves vieta.
  10. Sentklementa (St. Clement) — dienvidaustrumu piekrastes apriņķis, visdīvainākā piekrastes daļa salā, kura ieguvusi nosaukumu "mēness ainava".
  11. Sentlorenca (St. Lawrence) — apriņķis, kurš atrodas vistālāk no jūras.
  12. Sentpītera (St. Peter)

SportsLabot

Džērsijas nacionālās komandas piedalās kā atsevišķa valsts Nāciju Sadraudzības spēlēs un Salu spēlēs. 1997. gadā Džersijā notika 7. Salu spēles.

AtsaucesLabot

  1. «2021 census results». Gov.je. 2021. gada 21. marts. Skatīts: 2021. gada 21. marts.
  2. Valsts valodas centrs (2018. gada 31. oktobris). Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā. Latvijas Vēstnesis.
  3. 3,0 3,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. IV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6722. sleja.

Ārējās saitesLabot