Džērsija

Džērsija jeb Džersi[2] (angļu: Jersey) ir sala Lamanša šaurumā. Pēc platības lielākā (116 km²) no Normandijas jeb Kanāla salām.

Džērsijas beilifiste
Bailiwick of Jersey
Džērsijas karogs Džērsijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaGod Save the Queen  (oficiālā)
Island Home  (oficiālā)
Location of Jersey
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sentheljera
49°11.401′N 2°06.600′W / 49.190017°N 2.110000°W / 49.190017; -2.110000
Valsts valodas
Valdība Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums
 -  Hercogiene Elizabete II Vindzora
Statuss Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums 
 -  Administratīvā atdalīšanās no kontinentālās Normandijas
1204 
 -  Atbrīvošanās no nacistiskās Vācijas okupācijas
1945. gada 9. maijs 
Platība
 -  Kopā 119 49 km² (227.)
 -  Ūdens (%) 0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. gadā 97 857[1] (199.)
 -  Blīvums 819/km² (14.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $5,1 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $57 000 
Valūta Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla GMT
 -  Vasarā (DST)  (UTC+1)
Interneta domēns .je
Tālsarunu kods +44

Džērsijas beilifiste (angļu: Bailiwick of Jersey, franču: Bailliage de Jersey) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Džērsijai pieder dažas mazas salas un ir pašai savs parlaments (States Assembly).

VēstureLabot

Romas impērijas laikā 3. gadsimtā saukta par Cēzara salu (Caesarea).[2]Vikingu laikos 9. gadsimtā salai uzbruka normāņi, 933. gadā to pakļāva Ruānas grāfs, vēlāk tā piederēja Normandijas hercogistei, kuru līdz 1204. gadam pārvaldīja Anglijas karaļi. 1259. gadā Anglijas karalis atteicās no pretenzijām uz Normandijas hercoga titulu, bet saglabāja tiesības uz Džērsiju un citām Kanāla salām. Simtgadu kara laikā 1406. gadā franči nesekmīgi mēģināja iekarot salu. 17. gadsimtā vienu no angļu Ziemeļamerikas kolonijām nosauca par Jauno Džērsiju. 1781. gadā franči no jauna nesekmīgi uzbruka salai, bet nespēja to ieņemt. Otrā pasaules kara laikā Džērsiju no 1940. līdz 1945. gadam okupēja Vācijas karaspēks.

Kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas savienības dalībvalsts, Džērsija palika ārpus ES robežām.

Džērsijas adminstratīvie apriņķiLabot

  1. Sentheljera (St. Helier) — Džersijas galvaspilsēta, darījumu un tirdzniecības centrs, pats apdzīvotākais salas apriņķis.
  2. Sentbrelade (St. Brelade) — aptver salas dienvidu un rietumu krastus.
  3. Sentvena (St. Ouen) — viens no lielākajiem un interesantākajiem apriņķiem.
  4. Sentmartina (St. Martin) — izceļas ar daudzām saimnieciska tipa arhitektoniskām celtnēm.
  5. Sentmeri (St. Mary) — ziemeļdaļas un pats mazākais no visiem Džersijas apriņķiem.
  6. Sentdžona (St. John) — vēsturisks apriņķis.
  7. Triniti (Trinity) — slavenā Džersijas dzīvās dabas aizsardzības fonda dzimtene, kuru nodibināja Džeralds Darels.
  8. Sentseivjēra (St. Saviour) — lepojas ar Džersijas slavenākās meitas Emīlijas Šarlotes le Bretones, vairāk zināmas kā Lillija Langtrija, apbedījumu.
  9. Gruvilla (Grouville) — atrodas dienvidaustrumu salas daļā; austeru ieguves vieta.
  10. Sentklementa (St. Clement) — dienvidaustrumu piekrastes apriņķis, visdīvainākā piekrastes daļa salā, kura ieguvusi nosaukumu "mēness ainava".
  11. Sentlorenca (St. Lawrence) — apriņķis, kurš atrodas vistālāk no jūras.
  12. Sentpītera (St. Peter)

SportsLabot

Džērsijas nacionālās komandas piedalās kā atsevišķa nācija Nāciju Sadraudzības spēlēs un Salu spēlēs. 1997. gadā Džersijā notika 7. Salu spēles.

AtsaucesLabot

  1. «2011 census results». Gov.je. 2011. gada 8. decembris. Skatīts: 2011. gada 8. decembris.
  2. 2,0 2,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. IV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6722. sleja.