Berlīne

Berlīne
Berlīne;
Berlin
; Karogs	; Ģerbonis
	Koordinātas: 52°31′25″N 13°24′41″E / 52.52361°N 13.41139°EKoordinātas: 52°31′25″N 13°24′41″E / 52.52361°N 13.41139°E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Berlīne
Administrācija
• Mērs	Franziska Giffey (SPD)
Platība
• pilsēta	892 km2
Augstums	34 - 115 m
Iedzīvotāji (2023)
• pilsēta	3 782 202
• blīvums	4 225,9/km²
• aglomerācija	4 473 101
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	10115—14199
Mājaslapa	berlin.de
	Berlīne Vikikrātuvē

Berlīne (vācu: Berlin, izrunā: [bɛɐ̯ˈliːn]) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī Eiropas Savienības lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek Šprē un Hāfeles upes.

Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver IT, farmāciju, biomedicīnu, inženierzinātni, biotehnoloģijas, elektroniku, satiksmes inženierzinātni un atjaunīgo enerģiju. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis.

Berlīne pirmo reizi dokumentēta 13. gadsimtā. Berlīne ir bijusi Prūsijas Karalistes (1701-1918), Vācijas Impērijas (1871-1918), Veimāras Republikas (1919-1933) un Trešā reiha (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc Otrā pasaules kara no 1949. līdz 1990. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par Rietumvācijas anklāvu, kuru no 1961. līdz 1989. gadam apjoza Berlīnes mūris. Pēc Vācijas atkalapvienošanas Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu.

Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni.

Vēsture

Berlīnes mūris pie Brandenburgas vārtiem neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā

Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu.

Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā reiha galvaspilsētu. Ādolfs Hitlers uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.

Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Rietumberlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.

Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā Bundestāgs nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no Bonnas uz Berlīni

Demogrāfija

Studenti Berlīnē

1220 — 2 400
1650 — 6 500
1709 — 55 000
1747 — 107 000
1800 — 172 000
1850 — 420 000
1861 — 548 000
1877 — 1 009 000
1900 — 1 890 000
1912 — 2 095 000
1917 — 1 744 000
1925 — 4 024 000
1942 — 4 478 000
1945 — 2 807 000
1950 — 3 340 000
1975 — 3 083 000
1987 — 3 250 000
1997 — 3 425 000
2007 — 3 370 000
2009 — 3 431 420
2010 — 3 440 441

Skatīt arī: Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita

Ģeogrāfija

Berlīne (2017)
Berlīne (2014)
Berlīne (2015)

Klimats

Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25 °C dienā un 12-14 °C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3 °C dienā un -2 °C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4 °C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos.

Gada nokrišņu daudzums ir 570 mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam.

Berlīnes meteoroloģiskie dati
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gads
Augstākā temperatūra °C (°F)	15.0 (59)	17.0 (62.6)	23.0 (73.4)	30.0 (86)	33.0 (91.4)	36.0 (96.8)	38.8 (101.8)	35.0 (95)	32.0 (89.6)	25.0 (77)	18.0 (64.4)	15.0 (59)	38.8 (101.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F)	2.9 (37.2)	4.2 (39.6)	8.5 (47.3)	13.2 (55.8)	18.9 (66)	21.6 (70.9)	23.7 (74.7)	23.6 (74.5)	18.8 (65.8)	13.4 (56.1)	7.1 (44.8)	4.4 (39.9)	13.4 (56.1)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F)	0.5 (32.9)	1.3 (34.3)	4.9 (40.8)	8.7 (47.7)	14.0 (57.2)	17.0 (62.6)	19.0 (66.2)	18.9 (66)	14.7 (58.5)	9.9 (49.8)	4.7 (40.5)	2.0 (35.6)	9.6 (49.3)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F)	−1.9 (28.6)	−1.5 (29.3)	1.3 (34.3)	4.2 (39.6)	9.0 (48.2)	12.3 (54.1)	14.3 (57.7)	14.1 (57.4)	10.6 (51.1)	6.4 (43.5)	2.2 (36)	−0.4 (31.3)	5.9 (42.6)
Zemākā temperatūra °C (°F)	−26.1 (−15)	−25.0 (−13)	−13.0 (8.6)	−4.0 (24.8)	−1.0 (30.2)	4.0 (39.2)	7.0 (44.6)	7.0 (44.6)	0.0 (32)	−7.0 (19.4)	−9.0 (15.8)	−24.0 (−11.2)	−26.1 (−15)
Lietusgāze mm (collas)	42.3 (1.665)	33.3 (1.311)	40.5 (1.594)	37.1 (1.461)	53.8 (2.118)	68.7 (2.705)	55.5 (2.185)	58.2 (2.291)	45.1 (1.776)	37.3 (1.469)	43.6 (1.717)	55.3 (2.177)	570.7 (22.469)
Vidējais lietaino dienu skaits (≥ 1.0 mm)	10.0	8.0	9.1	7.8	8.9	9.8	8.4	7.9	7.8	7.6	9.6	11.4	106.3
Vidējais saulaino stundu skaits	46.5	73.5	120.9	159.0	220.1	222.0	217.0	210.8	156.0	111.6	51.0	37.2	1 625,6

Aglomerācija

Pamatraksts: Brandenburga

Arhitektūra

Brandenburgas vārti

Aleksandra laukums — Berlīnes centrālais laukums
Berlīnes televīzijas tornis — augstākais tornis Vācijā
Brandenburgas vārti — Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas eiro monētām
Neptūna strūklaka — slavenākā Berlīnes strūklaka
Potsdamas laukums — Berlīnes modernā arhitektūra
Reihstāgs — atjaunotā Vācijas parlamenta celtne
Tīrgartena — slavenākais Berlīnes parks
Unter den Linden (Zem liepām) — Berlīnes centrālā iela
Uzvaras kolonna ar Berlīnes simbolu — eņģeli

Gendarmenmarkt
Haus der Kulturen der Welt
Berlīnes Doms naktī
Uzvaras kolonna

Administratīvais iedalījums

Bundestāgs (kreisi)

Galvaspilsēta

Schloss Bellevue - Vācijas prezidents
Bundeskanzleramt - Vācijas kanclers
Reihstāgs - Bundestāgs
Bundesrat
Bundesministerium der Finanzen
Latvijas vēstnieks Vācijā

12 apgabalos

Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos (vācu: Bezirke).

Mitte
Friedrichshain-Kreuzberg
Charlottenburg-Wilmersdorf
Lichtenberg
Marzahn-Hellersdorf
Neukölln
Pankow
Reinickendorf
Spandau
Steglitz-Zehlendorf
Tempelhof-Schöneberg
Treptow-Köpenick

Sadraudzības pilsētas

Varšava

Berlīnei ir sadraudzības attiecības ar 18 pilsētām:

1967 Losandželosa, ASV
1987 Parīze, Francija
1988 Madride, Spānija
1989 Stambula, Turcija
1991 Varšava, Polija
1991 Maskava, Krievija
1992 Brisele, Beļģija
1992 Budapešta, Ungārija
1993 Taškenta, Uzbekistāna
1993 Mehiko, Meksika
1993 Džakarta, Indonēzija
1994 Pekina, Ķīna
1994 Tokija, Japāna
1994 Buenosairesa, Argentīna
1995 Prāga, Čehija
2000 Vindhuka, Namībija
2000 Londona, Anglija
2023 Kijiva, Ukraina

Zinātne

Berlīnes Tehniskā universitāte

HTW

Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Tehniskā universitāte
Freie Universität Berlin
Universität der Künste Berlin
Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH)
Berliner Hochschule für Technik (BHT)
Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW)
Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR)
European School of Management and Technology
Max-Planck-Gesellschaft
International Mathematical Union
Robert Koch-Institut
Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin
Zuse Institut Berlin
Fritz-Haber-Institut
TU9 German Universities of Technology
Leibniz-Gemeinschaft
Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften

Nobela prēmiju laureāti

Verners Heizenbergs (1933)

1902 Hermanis Emils Fišers 1902 Teodors Momzens 1905 Ādolfs fon Beiers 1905 Robert Koch 1907 Eduards Buhners 1908 Pauls Ērlihs 1909 Kārlis Ferdinands Brauns 1910 Oto Vallahs 1910 Albrehts Kosels 1910 Pauls Heize 1911 Vilhelms Vīns 1914 Makss fon Laue 1918 Fricis Hābers 1918 Makss Planks 1920 Valters Nernsts 1921 Alberts Einšteins	1925 Gustavs Hercs 1925 Džeimss Franks 1925 Rihards Zigmondi 1932 Verners Heizenbergs 1933 Ervīns Šrēdingers 1936 Peters Debajs 1944 Oto Hāns 1950 Kurts Alders 1953 Fricis Alberts Lipmanis 1953 Hanss Ādolfs Krebss 1954 Makss Borns 1956 Valters Bote 1994 Reinhards Zeltens 2009 Herta Millere 2020 Emanuela Šarpentjē

Ekonomika

Breitscheidtplatz

Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:

Siemens - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija.
Deutsche Bahn
Charité
Axel Springer
Zalando
Springer Nature
AVM
August Storck

Kultūra

Filmas par Berlīni

Vims Venderss

Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (Walter Ruttmann).
Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (Roberto Rossellini).
Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (Bob Fosse).
Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. Rainers Verners Fasbinders (Rainer Werner Fassbinder).
Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (Uli Edel).
Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. Vims Venderss (Wim Wenders).
Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (Wolfgang Becker).

Ievērojamas personības

Berlīnē dzimuši:

Žeroms Boatengs

Žeroms Boatengs (Jérôme Boateng, 1988—) — futbolists
Konrāds Cūze (Konrad Zuse, 1910—1995) — inženieris
Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich, 1901—1992) - aktrise un dziedātāja
Frīdrihs Lielais (Friedrich der Große, 1712—1786) - Prūsijas karalis
Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I., 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts
Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I., 1688—1740) — Prūsijas karalis
Frīdrihs Vilhelms II (Friedrich Wilhelm II., 1744—1797) — Prūsijas karalis
Frīdrihs Vilhelms IV (Friedrich Wilhelm IV., 1795—1861) — Prūsijas karalis
Valters Gropiuss — arhitekts
Georgs Gross (George Grosz, 1893—1959) — mākslinieks
Aleksandrs fon Humbolts (Alexander von Humboldt, 1769—1859) — zinātnieks
Herberts Markūze (Herbert Marcuse, 1898—1979) — filozofs
Lenija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl, 1902—2003) — kinorežisore
Gustavs Štrēzemans — politiķis
Kurts Tuholskis (Kurt Tucholsky, 1890—1935) — publicists
Vilhelms I (Wilhelm I., 1797—1888) — Vācijas imperators
Vilhelms II (Wilhelm II., 1859—1941) — Vācijas imperators