Berlīne

Vācijas galvaspilsēta

Berlīne (vācu: Berlin, izrunā: [bɛɐ̯ˈliːn]) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī Eiropas Savienības lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek Šprē un Hāfeles upes.

Berlīne
Berlin
Berlīne
Karogs: Berlīne
Karogs
Ģerbonis: Berlīne
Ģerbonis
Berlin in Germany and EU.png
Koordinātas: 52°31′25″N 13°24′41″E / 52.52361°N 13.41139°E / 52.52361; 13.41139Koordinātas: 52°31′25″N 13°24′41″E / 52.52361°N 13.41139°E / 52.52361; 13.41139
Valsts Valsts karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Berlīne
Administrācija
 • Mērs Franziska Giffey (SPD)
Platība
 • Pilsēta 892 km2
Augstums 34 - 115 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • pilsēta 3 664 088
 • blīvums 4 225,9/km²
 • aglomerācija 4 473 101
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 10115—14199
Mājaslapa berlin.de
Berlīne Vikikrātuvē

Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver IT, farmāciju, biomedicīnu, inženierzinātni, biotehnoloģijas, elektroniku, satiksmes inženierzinātni un atjaunīgo enerģiju. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis.

Berlīne pirmo reizi dokumentēta 13. gadsimtā. Berlīne ir bijusi Prūsijas Karalistes (1701-1918), Vācijas impērijas (1871-1918), Veimāras republikas (1919-1933) un Trešā reiha (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc Otrā pasaules kara no 1949. līdz 1990. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par Rietumvācijas anklāvu, kuru no 1961. līdz 1989. gadam apjoza Berlīnes mūris. Pēc Vācijas atkalapvienošanas Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu.

Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni.

VēstureLabot

 
Berlīnes mūris pie Brandenburgas vārtiem neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.

Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu.

Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā reiha galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.

Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.

KlātLabot

Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā Bundestāgs nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no Bonnas uz Berlīni.

DemogrāfijaLabot

 
Studenti Berlīnē

Skatīt arī: Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita

ĢeogrāfijaLabot

KlimatsLabot

Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25 °C dienā un 12-14 °C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3 °C dienā un -2 °C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4 °C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos.

Gada nokrišņu daudzums ir 570 mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam.

Berlīnes meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 15.0
(59)
17.0
(62.6)
23.0
(73.4)
30.0
(86)
33.0
(91.4)
36.0
(96.8)
38.8
(101.8)
35.0
(95)
32.0
(89.6)
25.0
(77)
18.0
(64.4)
15.0
(59)
38.8
(101.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 2.9
(37.2)
4.2
(39.6)
8.5
(47.3)
13.2
(55.8)
18.9
(66)
21.6
(70.9)
23.7
(74.7)
23.6
(74.5)
18.8
(65.8)
13.4
(56.1)
7.1
(44.8)
4.4
(39.9)
13.4
(56.1)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) 0.5
(32.9)
1.3
(34.3)
4.9
(40.8)
8.7
(47.7)
14.0
(57.2)
17.0
(62.6)
19.0
(66.2)
18.9
(66)
14.7
(58.5)
9.9
(49.8)
4.7
(40.5)
2.0
(35.6)
9.6
(49.3)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −1.9
(28.6)
−1.5
(29.3)
1.3
(34.3)
4.2
(39.6)
9.0
(48.2)
12.3
(54.1)
14.3
(57.7)
14.1
(57.4)
10.6
(51.1)
6.4
(43.5)
2.2
(36)
−0.4
(31.3)
5.9
(42.6)
Zemākā temperatūra °C (°F) −26.1
(−15)
−25.0
(−13)
−13.0
(8.6)
−4.0
(24.8)
−1.0
(30.2)
4.0
(39.2)
7.0
(44.6)
7.0
(44.6)
0.0
(32)
−7.0
(19.4)
−9.0
(15.8)
−24.0
(−11.2)
−26.1
(−15)
Lietusgāze mm (collas) 42.3
(1.665)
33.3
(1.311)
40.5
(1.594)
37.1
(1.461)
53.8
(2.118)
68.7
(2.705)
55.5
(2.185)
58.2
(2.291)
45.1
(1.776)
37.3
(1.469)
43.6
(1.717)
55.3
(2.177)
570.7
(22.469)
Vidējais lietaino dienu skaits (≥ 1.0 mm) 10.0 8.0 9.1 7.8 8.9 9.8 8.4 7.9 7.8 7.6 9.6 11.4 106.3
Vidējais saulaino stundu skaits 46.5 73.5 120.9 159.0 220.1 222.0 217.0 210.8 156.0 111.6 51.0 37.2 1 625,6

AglomerācijaLabot

Pamatraksts: Brandenburga

ArhitektūraLabot

  • Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums
  • Berlīnes televīzijas tornis — augstākais tornis Vācijā
  • Brandenburgas vārti - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas eiro monētām
  • Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka
  • Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra
  • Reihstāgs - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne
  • Tiergarten (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks
  • Unter den Linden (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela
  • Uzvaras kolonna ar Berlīnes simbolu - eņģeli

Administratīvais iedalījumsLabot

 
Bundestāgs (kreisi)

GalvaspilsētaLabot

12 apgabalosLabot

 
12 apgabalos

Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos (vācu: Bezirke).

  • Mitte
  • Friedrichshain-Kreuzberg
  • Charlottenburg-Wilmersdorf
  • Lichtenberg
  • Marzahn-Hellersdorf
  • Neukölln
  • Pankow
  • Reinickendorf
  • Spandau
  • Steglitz-Zehlendorf
  • Tempelhof-Schöneberg
  • Treptow-Köpenick

Sadraudzības pilsētasLabot

Berlīnei ir sadraudzības attiecības ar 17 pilsētām:

ZinātneLabot

 
HTW
  • Berlīnes Humboltu universitāte
  • Berlīnes Tehniskā universitāte
  • Freie Universität Berlin
  • Universität der Künste Berlin
  • Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH)
  • Berliner Hochschule für Technik (BHT)
  • Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW)
  • Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR)
  • European School of Management and Technology
  • Max-Planck-Gesellschaft
  • International Mathematical Union
  • Robert Koch-Institut
  • Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin
  • Zuse Institut Berlin
  • Fritz-Haber-Institut
  • TU9 German Universities of Technology
  • Leibniz-Gemeinschaft
  • Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften

Nobela prēmiju laureātiLabot

EkonomikaLabot

 
Breitscheidtplatz

Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:

  • Siemens - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija.
  • Deutsche Bahn
  • Charité
  • Axel Springer
  • Zalando
  • Springer Nature
  • AVM
  • August Storck

KultūraLabot

Filmas par BerlīniLabot

  • Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (Walter Ruttmann).
  • Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (Roberto Rossellini).
  • Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (Bob Fosse).
  • Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. Rainers Verners Fasbinders (Rainer Werner Fassbinder).
  • Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (Uli Edel).
  • Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. Vims Venderss (Wim Wenders).
  • Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (Wolfgang Becker).

Ievērojamas personībasLabot

Berlīnē dzimuši:

SportsLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. https://www.statistikportal.de/de/produkte/gemeindeverzeichnis; izdevējs: Federālais statistikas dienests; pārbaudes datums: 12 janvāris 2022.

Ārējās saitesLabot