Nursultans Nazarbajevs (kazahu: Нұрсұлтан Әбішұлы Назарбаев [nʊrsʊlˈtɑn æbəʃʊˈlɯ nɑzɑrˈbɑjəf]; krievu: Нурсултан Абишевич Назарбаев [ˌnursulˈtan abʲiʃevʲiʧ ˌnazərˈbajev]; dzimis 1940. gada 6. jūlijā Čemolganā, Kazahijas PSR) ir bijušais Kazahstānas prezidents.

Nursultans Nazarbajevs
Нұрсұлтан Әбішұлы Назарбаев
Нурсултан Абишевич Назарбаев
Nursultans Nazarbajevs 2020. gadā
1. Kazahstānas prezidents
Amatā
1990. gada 24. aprīlī
(līdz 1991. gada 16. decembrim Kazahijas PSR prezidents) — 2019. gada 20. martā
Premjerministrs Sergejs Tereščenko
Akežans Kažegeļdins
Nurlans Balgimbajevs
Kasimžomarts Tokajevs
Imangali Tasmagambetovs
Danijals Ahmetovs
Karims Masimovs
Priekštecis iepriekš nebija
Pēctecis Kasims Žomarts Tokajevs

Dzimšanas dati 1940. gada 6. jūlijā (84 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Čemolgana, Kazahijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Kazahstāna Kazahstāna)
Tautība kazahs
Politiskā partija Kazahstānas komunistiskā partija (1962–1991)
neatkarīgais politiķis (1991–1999)
Nur-Otan (1999–pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e) Sara Nazarbajeva
Augstskola Karagandas Valsts industriālā universitāte
Reliģija islāms (agrāk ateisms)[1]
Paraksts

N. Nazarbajevs kļuva par prezidentu 1990. gada 24. aprīlī, kad Kazahijas PSR vēl bija PSRS sastāvā. Pēc PSRS sabrukuma un valsts neatkarības iegūšanas 1991. gada 16. decembrī bija Kazahstānas prezidents, piecas reizes pārvēlēts amatā. Atkāpies 2019. gadā.

Darbība Kazahijas PSR

labot šo sadaļu

1984. gadā N. Nazarbajevs kļuva par Kazahijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāju, strādājot Dinmuhameda Kunajeva, Kazahstānas Komunistiskās partijas pirmā sekretāra, pakļautībā.[2] Viņš darbojās kā Kazahstānas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs no 1989. līdz 1991. gadam. Lai arī padomju periodā viņam bija ateistiski uzskati, vēlāk N. Nazarbajevs pārņēma musulmaņu tradīcijas, dodoties hadžā[1] un atbalstot mošeju atjaunošanu,[3] tajā pašā laikā mēģinot cīnīties ar Islāma terorismu Kazahstānā.[4]

Darbība prezidenta amatā

labot šo sadaļu

1990. gadā N. Nazarbajevs kļuva par prezidentu. Vispirms viņš darbojās kā Kazahijas PSR prezidents, bet pēc valstiskās neatkarības iegūšanas 1991. gadā — kā Kazahstānas prezidents. Rietumvalstīs N. Nazarbajevs tika kritizēts par lēno reakciju cīņā pret plaši izplatīto korupciju, opozīcijas apspiešanu, negodīgām vēlēšanām un nepietiekamu runas brīvību.[5] Tomēr laika gaitā politika mainījās. 2010. gadā N. Nazarbajevs paziņoja par reformām, kas veicinātu valstī daudzpartiju sistēmas attīstību. Vēloties demokratizēt valstī iedibināto autoritāro sistēmu, 2017. gada janvārīN. Nazarbajevs izteica priekšlikumu par konstitucionālu reformu, kas nodotu daļu varas Kazahstānas parlamentam un Ministru kabinetam.[6]

Pēdējās prezidenta vēlēšanās 2015. gada aprīlī viņš tika ievēlēts ar 97,7% balsu vairākumu.[7] 2019. gada 19. martā N. Nazarbajevs paziņoja par atkāpšanos no amata. Prezidenta pienākumus no 2019. gada 20. marta līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām tika uzdots pildīt parlamenta priekšsēdētājam Kasimam Žomartam Tokajevam (ievēlēts 2019. gada 9. jūnijā). Vienlaikus N. Nazarbajevs palika Valsts Drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas Nur-Otan vadītāja amatos.[8] Vadīja partiju Nur-Otan līdz 2021. gadam.

Nazarbajevs bija pasargāts pret kriminālvajāšanu, bet pēc pēc 2022. gada konstitucionālā referenduma viņam tika atņemtas privilēģijas. Nazarbajevu atlaida no Drošības padomes priekšsēdētāja amata, reaģējot uz 2022. gada nemieriem.[9] 2023. gadā viņam atņēma Kazahstānas Senāta goda locekļa un Konstitucionālās padomes locekļa titulus.[10]

Vecākā meita Dariga Nazarbajeva 2019. un 2020. gadā bija Kazahstānas parlamenta senāta spīkere, bet 2020. gada pavasarī amatu zaudēja, tiek uzskatīts, ka līdz ar to ģimene zaudēja ietekmi valstī. Viņas bagātība tiek vērtēta vairāk nekā pus miljarda dolāru apmērā. Vidējās meitas Dināras Kulibajevas bagātība tiek vērtēta vairāk nekā miljarda dolāru vērtībā, līdz ar to viņa ir starp pašiem bagātākajiem Kazahstānas pilsoņiem. Jaunākā meita — Alija Nazarbajeva.

Ārējās saites

labot šo sadaļu