Nursultans Nazarbajevs
Nursultans Nazarbajevs (kazahu: Нұрсұлтан Әбішұлы Назарбаев [nʊrsʊlˈtɑn æbəʃʊˈlɯ nɑzɑrˈbɑjəf]; krievu: Нурсултан Абишевич Назарбаев [ˌnursulˈtan abʲiʃevʲiʧ ˌnazərˈbajev]; dzimis 1940. gada 6. jūlijā Čemolganā, Kazahijas PSR) ir bijušais Kazahstānas prezidents.
Nursultans Nazarbajevs Нұрсұлтан Әбішұлы Назарбаев Нурсултан Абишевич Назарбаев | |
---|---|
Nursultans Nazarbajevs 2020. gadā | |
1. Kazahstānas prezidents | |
Amatā 1990. gada 24. aprīlī (līdz 1991. gada 16. decembrim Kazahijas PSR prezidents) — 2019. gada 20. martā | |
Premjerministrs |
Sergejs Tereščenko Akežans Kažegeļdins Nurlans Balgimbajevs Kasimžomarts Tokajevs Imangali Tasmagambetovs Danijals Ahmetovs Karims Masimovs |
Priekštecis | iepriekš nebija |
Pēctecis | Kasims Žomarts Tokajevs |
| |
Dzimšanas dati |
1940. gada 6. jūlijā Čemolgana, Kazahijas PSR, PSRS (tagad Kazahstāna) |
Tautība | kazahs |
Politiskā partija |
Kazahstānas komunistiskā partija (1962–1991) neatkarīgais politiķis (1991–1999) Nur-Otan (1999–pašlaik) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Sara Nazarbajeva |
Augstskola | Karagandas Valsts industriālā universitāte |
Reliģija | islāms (agrāk ateisms)[1] |
Paraksts |
N. Nazarbajevs kļuva par prezidentu 1990. gada 24. aprīlī, kad Kazahijas PSR vēl bija PSRS sastāvā. Pēc PSRS sabrukuma un valsts neatkarības iegūšanas 1991. gada 16. decembrī bija Kazahstānas prezidents, piecas reizes pārvēlēts amatā. Atkāpies 2019. gadā.
Darbība Kazahijas PSR
labot šo sadaļu1984. gadā N. Nazarbajevs kļuva par Kazahijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāju, strādājot Dinmuhameda Kunajeva, Kazahstānas Komunistiskās partijas pirmā sekretāra, pakļautībā.[2] Viņš darbojās kā Kazahstānas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs no 1989. līdz 1991. gadam. Lai arī padomju periodā viņam bija ateistiski uzskati, vēlāk N. Nazarbajevs pārņēma musulmaņu tradīcijas, dodoties hadžā[1] un atbalstot mošeju atjaunošanu,[3] tajā pašā laikā mēģinot cīnīties ar Islāma terorismu Kazahstānā.[4]
Darbība prezidenta amatā
labot šo sadaļu1990. gadā N. Nazarbajevs kļuva par prezidentu. Vispirms viņš darbojās kā Kazahijas PSR prezidents, bet pēc valstiskās neatkarības iegūšanas 1991. gadā — kā Kazahstānas prezidents. Rietumvalstīs N. Nazarbajevs tika kritizēts par lēno reakciju cīņā pret plaši izplatīto korupciju, opozīcijas apspiešanu, negodīgām vēlēšanām un nepietiekamu runas brīvību.[5] Tomēr laika gaitā politika mainījās. 2010. gadā N. Nazarbajevs paziņoja par reformām, kas veicinātu valstī daudzpartiju sistēmas attīstību. Vēloties demokratizēt valstī iedibināto autoritāro sistēmu, 2017. gada janvārīN. Nazarbajevs izteica priekšlikumu par konstitucionālu reformu, kas nodotu daļu varas Kazahstānas parlamentam un Ministru kabinetam.[6]
Pēdējās prezidenta vēlēšanās 2015. gada aprīlī viņš tika ievēlēts ar 97,7% balsu vairākumu.[7] 2019. gada 19. martā N. Nazarbajevs paziņoja par atkāpšanos no amata. Prezidenta pienākumus no 2019. gada 20. marta līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām tika uzdots pildīt parlamenta priekšsēdētājam Kasimam Žomartam Tokajevam (ievēlēts 2019. gada 9. jūnijā). Vienlaikus N. Nazarbajevs palika Valsts Drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas Nur-Otan vadītāja amatos.[8] Vadīja partiju Nur-Otan līdz 2021. gadam.
Nazarbajevs bija pasargāts pret kriminālvajāšanu, bet pēc pēc 2022. gada konstitucionālā referenduma viņam tika atņemtas privilēģijas. Nazarbajevu atlaida no Drošības padomes priekšsēdētāja amata, reaģējot uz 2022. gada nemieriem.[9] 2023. gadā viņam atņēma Kazahstānas Senāta goda locekļa un Konstitucionālās padomes locekļa titulus.[10]
Ģimene
labot šo sadaļuVecākā meita Dariga Nazarbajeva 2019. un 2020. gadā bija Kazahstānas parlamenta senāta spīkere, bet 2020. gada pavasarī amatu zaudēja, tiek uzskatīts, ka līdz ar to ģimene zaudēja ietekmi valstī. Viņas bagātība tiek vērtēta vairāk nekā pus miljarda dolāru apmērā. Vidējās meitas Dināras Kulibajevas bagātība tiek vērtēta vairāk nekā miljarda dolāru vērtībā, līdz ar to viņa ir starp pašiem bagātākajiem Kazahstānas pilsoņiem. Jaunākā meita — Alija Nazarbajeva.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Ideology and National Identity in Post-Communist Foreign Policies By Rick Fawn, pg. 147 (angliski)
- ↑ Power and Change in Central Asia, pages 59-61 Google books (angliski)
- ↑ Moscow News — Local — Moscow’s Largest Mosque to Undergo Extension Arhivēts 2009. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Kazakstan — Government Mongabay (angliski)
- ↑ BBC NEWS | Asia-Pacific | Country profiles | Country profile: Kazakhstan (angliski)
- ↑ «Kazakh Leader Ready to Devolve Some Powers to Parliament, Cabinet». voanews.com.
- ↑ «Kazakh leader gains crushing election victory». BBC.
- ↑ «Kazahstānas prezidents Nazarbajevs atkāpies no amata». diena.lv.
- ↑ «Kazakh president fails to quell protests, 8 deaths reported». reuters.com.
- ↑ «Former Kazakh President Nursultan Nazarbayev stripped of ‘honorary senator’ title». aa.com.tr.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nursultans Nazarbajevs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Oficiālā vietne
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Kazahstānu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |