Hondurasa

Hondurasas Republika
Hondurasas Republika República de Honduras
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: "Libre, Soberana e Independiente" (spāņu); "Brīva, suverēna un neatkarīga"
	Himna: Himno Nacional de Honduras;
	Location of Honduras
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Tegusigalpa; 14°6′N 87°13′W / 14.100°N 87.217°W
Valsts valodas	spāņu valoda
Valdība	Prezidentāla republika
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2021. gada aprēķins
Džini koef. (2018)	52.1 (augsts)
TAI (2020)	▲ 0,623 (vidējs) (132.)
Valūta	lempira (HNL)
Laika josla	CST (UTC-6)
Interneta domēns	.hn
ISO 3166-1 kods	340 / HND / HN
Tālsarunu kods	+504
1	"libre, soberana, solo" ir oficiālais moto, kurš ar kongresa rīkojumu attēlots uz ģerboņa. Neoficiālais moto "NO PASARÁN" (Viņi garām netiks) kļuva populārs 1969. gada karā ar Salvadoru. Tas ir kā atsauce uz Salvadoras mērķi savā uzbrukumā sasniegt Hondurasas Karību krastu.
2	Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts.

Hondurasa ir trešā lielākā valsts Centrālamerikā. Tā robežojas ar Nikaragvu, Gvatemalu un Salvadoru.

Ģeogrāfija

Hondurasu ieskauj Karību jūra (ziemeļos) un trīs valstis: Nikaragva (austrumos, dienvidaustrumos), Salvadora (dienvidrietumos) un Gvatemala (rietumos). Hondurasai ir arī īsa robeža ar Klusā okeāna Fonsekas līci.

Hondurasai ir gara krasta līnija gar Karību jūru un neliela pieeja Klusajam okeānam. Karību jūras piekrastē izveidojušās vairākas nozīmīgas ostas, viena no tām ir Laseiba. Mazliet atstatu no krasta atrodas Hondurasai piederošās un tūristu iecienītās Baijas salas. Zemieņu apgabali ir piekrastē un upju ielejās, kas izvagojušas Hondurasas kalnieni. Augstākie kalni atrodas valsts rietumos un centrālajā daļā, tiem ir vulkāniska izcelsme. Zemienēs, kur valda karsts un mitrs klimats, plašus apgabalus klāj lietus meži. Kalnu mežos dominē ozoli un priedes.

Baijas salas

Baijas salas atrodas Karību jūrā netālu no Hondurasas ziemeļu piekrastes. 1512. gadā tās atklāja Kristofors Kolumbs. Mūsdienās Baijas salas piesaista tūristus un nirējus.

Saimniecība

Sanpedro Sulas centrs

Hondurasa ir mazāk industrializēta nekā kaimiņvalstis, un hondurasieši ir viena no nabadzīgākajām nācijām visā Rietumu puslodē. Ar ārvalstu palīdzību ir izveidoti augkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumi, kā arī ruma, cepamās eļļas, cementa un papīra ražotnes. Hondurasas kalnos atrodas bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas, īpaši — sudraba, cinka, svina rūdas un zelta. Šīs rūdas iegūst pazemes šahtās.

Vairums cilvēku kopj savas lauku saimniecības vai strādā algotu darbu lielajās plantācijās, kurās eksportam audzē banānus, kafijas pupiņas, eksotiskos augļus un ziedus. Agrāk Hondurasa bija lielākā banānu eksportētāja, un vēl arvien šī kultūra dod 25% valsts ienākumu. Lielākā daļa kalnienes lauksaimniecībai nav piemērota. Toties krītošā ūdens spēka darbinātās hidroelektrostacijas saražo 80% elektroenerģijas.

Hondurasas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,4% no IKP.^[2]