Buenosairesa

Argentīnas galvaspilsēta

Buenosairesa (spāņu: Buenos Aires) ir pilsēta Argentīnas austrumos pie Laplatas upes. Argentīnas galvaspilsēta un lielākais rūpniecības, kultūras un izglītības centrs. Liela ostas pilsēta.

Buenosairesa
galvaspilsēta
Buenos Aires
Buenosairesa
Karogs: Buenosairesa
Karogs
Ģerbonis: Buenosairesa
Ģerbonis
Buenosairesa (Argentīna)
Buenosairesa
Buenosairesa
Buenosairesa (Dienvidamerika)
Buenosairesa
Buenosairesa
Koordinātas: 34°36′12″S 58°22′54″W / 34.60333°S 58.38167°W / -34.60333; -58.38167Koordinātas: 34°36′12″S 58°22′54″W / 34.60333°S 58.38167°W / -34.60333; -58.38167
Valsts Karogs: Argentīna Argentīna
Platība
 • galvaspilsēta 203 km2
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • galvaspilsēta 3 120 612
 • blīvums 14 241,8/km²
 • aglomerācija 12 801 364
Laika josla ART (UTC-3)
Tālruņu kods 011
Mājaslapa www.buenosaires.gov.ar
Buenosairesa Vikikrātuvē

Pilsētas iedzīvotāji tiek saukti par porteños (ostinieki). Iedzīvotāju lielākā daļa ir spāņu un itāļu izcelsmes.

Buenosairesā 19. gadsimta beigās radās tango. Buenosairesā atrodas operteātris Teatro Colón — viens no izcilākajiem pasaulē. Ievērojamākais Buenosairesas rajons (barrio) ir La Boca ar daudzām tavernām, tango klubiem un slavenākā Argentīnas futbola kluba Boca Juniors stadionu.

Vēsture labot šo sadaļu

Pilsētu 1516. gadā nodibināja spāņu konkistadors Pedro de Mendosa zelta meklēšanas ekspedīcijā un nosauca to par Santa María del Buen Ayre. Tomēr vietējie iedzīvotājie uzbruka apmetnei un 1541. gadā tā tika pamesta. 1580. gadā apmetni atjaunoja konkistadors Huans de Garajs (Juan de Garay), ceļodams no Asunsjonas.

Jau kopš dibināšanas Buenosairesas labklājība saistījās ar ostu. 16. un 17. gadsimtos spāņu administrācija noteica, ka visa tirdzniecība ar Eiropu veicama caur Limu, tāpēc lielā mērā Buenosairesas labklājības pamatā bija kontrabanda. Ekonomiskie ierobežojumi arī noteica pilsētas iedzīvotāju naidīgumu pret Spānijas varas iestādēm.

Spānijas karalis Karloss III 18. gadsimta beigās atcēla tirdzniecības ierobežojumus, bet bija jau par vēlu. 1810. gada 25. maijā Buenosairesā tika gāzta Spānijas vicekaraļa vara un nodibināta Laplatas provinces valdība. 1816. gadā Argentīna pasludināja neatkarību.

No 19. gadsimta beigām Buenosairesa strauji attīstījās un kļuva par pilsētu, kuras stils līdzinās Eiropas lielpilsētām. 20. gadsimtā šeit tika uzbūvēts pirmais metro Latīņamerikā. Pasaules karu dēļ uz Buenosairesu devās gan daudzi Eiropas vadošie intelektuāļi, gan vienkārši kara bēgļi, kā arī vairāki meklēti kara noziedznieki.

1945. gada 17. oktobrī ar milzīgu demonstrāciju Plaza de Mayo sākās peronisma kustība Argentīnā.

1955. gadā Atbrīvošanās revolūcijas laikā Argentīnas flotes lidmašīnas bombardēja demonstrāciju Plaza de Mayo, nogalinot daudzus Perona pretiniekus.

20. gadsimta 70. gados pilsētā notika sadursmes starp kreisajiem un labējiem grupējumiem, līdz 1976. gadā varu sagrāba bruņotie spēki. 1976.—1983. gados notika Netīrais karš.

1992. gada 17. martā Buenosairesā teroraktā tika uzspridzināta Izraēlas vēstniecība un nogalināti 29 cilvēki, bet 1994. gada 18. jūlijā tika uzspridzināta ebreju organizāciju māja, nogalinot 85 cilvēkus.

2001. gada decembrī Buenosairesā notika nemieri, kuri noveda pie prezidenta gāšanas.

Klimats labot šo sadaļu

Buenosairesas klimatogramma
JFMAMJJASOND
 
 
38
 
29
20
 
 
32
 
28
19
 
 
37
 
26
17
 
 
31
 
22
13
 
 
27
 
19
10
 
 
15
 
16
8
 
 
26
 
15
6
 
 
25
 
18
8
 
 
43
 
19
9
 
 
40
 
22
13
 
 
42
 
25
15
 
 
30
 
27
18
Temperatūra (°C)Nokrišņi (mm)
Avots: World Weather Online.[2]

Cilvēki labot šo sadaļu

Buenosairesā dzimuši:

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu