Himalaji
Himalaji (sanskritā: हिमालयः, Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes. Tās augstākā virsotne Džomolungma (8848 m virs jūras līmeņa) ir arī augstākā virsotne pasaulē. Himalaji atrodas starp Tibetas kalnieni ziemeļos un Indas-Gangas līdzenumu dienvidos Indijas, Ķīnas, Nepālas, Pakistānas un Butānas teritorijā. Himalaju lokveidīgās sistēmas garums ir vairāk nekā 2500 km, platums sasniedz 300 km.
Himalaji | |
---|---|
Himalaji no Starptautiskās kosmosa stacijas borta | |
Kontinents | Āzija |
Valstis |
Indija Ķīna Nepāla Butāna Pakistāna |
Atdala | Indijas subkontinentu |
no | Tibetas |
Garums | 2500 km |
Platums | 300 km |
Augstākais kalns | Džomolungma |
Augstums | 8848 m |
Koordinātas | 28°N 87°E / 28°N 87°EKoordinātas: 28°N 87°E / 28°N 87°E |
Himalaji Vikikrātuvē |
Ģeoloģija
labot šo sadaļuHimalaji veidojušies alpīnās oroģenēzes (kalnu veidošanās) laikā. Apmēram pirms 70 miljoniem gadu, krīta periodā, Indoaustrālijas tektoniskā plātne sāka virzīties zem Eirāzijas plātnes. 20 miljonu gadu laikā Indijas subkontinents sadūrās ar Eirāziju, kā rezultātā senais Tētisa okeāns izzuda un tā vietā pacēlās Himalaju kalni.
Arī mūsdienās notiek joprojām aktīvi ģeoloģiskie procesi. Gada laikā Indoaustrālijas plātne pārvietojas par 67 mm, kas nozīmē, ka pēc miljons gadiem tā būs pārvietojusies Āzijas virzienā par 150 km. Savukārt ik gadu Himalaji paceļas par 5 mm augstāk.
Uz ziemeļiem no Indas-Gangas līdzenuma Himalaji paceļas trīs pakāpēs: Priekšhimalajos (vidējais augstums 900—1200 m vjl), Mazajos Himalajos (3500—4500 m vjl) un Lielajos Himalajos (virs 6000 m vjl).[1]
Ietekme uz klimatu
labot šo sadaļuHimalajiem ir liela ietekme uz klimatu gan Indijas subkontinentā, gan Tibetas kalnienē. Tie neļauj no ziemeļiem ieplūst aukstām gaisa masām. Līdz ar to Indijā klimats ir daudz siltāks nekā tā paša platuma grādos citās pasaules daļās. Tā ir arī kā barjera musona vējiem, neļaujot tiem ieplūst Āzijas centrālajā daļā. Himalaju dienvidu pakājē ir viens augstākajiem nokrišņu daudzumiem gadā.
Himalaju augstākās virsotnes
labot šo sadaļuVirsotne | Augstums, m vjl. |
---|---|
Džomolungma | 8848 |
K2 | 8611 |
Kančendžanga | 8586 |
Lodze | 8516 |
Makalu | 8462 |
Čooju | 8201 |
Dhaulāgiri | 8167 |
Manāslu | 8156 |
Nangaparbats | 8126 |
Annapūrna | 8091 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 95. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Himalaji.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |