28. janvāris
datums
28. janvāris ir gada 28. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 337 (338 garajā gadā) dienas.
Vārda dienas
labot šo sadaļuNotikumi
labot šo sadaļu- 98. gads — par Senās Romas imperatoru kļuva Trajāns, otrais no t.s. "pieciem labajiem imperatoriem".
- 814. gads — mira franku valdnieks un pirmais Svētās Romas imperators Kārlis Lielais, par jauno franku karali kļuva viņa dēls Luijs Dievbijīgais.
- 1547. gads — deviņus gadus vecais Eduards VI kļuva par Anglijas karali pēc sava tēva Henrija VIII nāves.
- 1596. gads — uz sava kuģa klāja no dizentērijas mira angļu pirāts Frānsiss Dreiks.
- 1724. gads — nodibināja Pēterburgas Zinātņu akadēmiju.
- 1813. gads — Lielbritānijā pirmo reizi publicēja Džeinas Ostinas romānu "Lepnums un aizspriedumi".
- 1896. gads — Volters Arnolds no Īstpekemas, Lielbritānijas, kļuva par pirmo personu, kas pieķerta ātruma pārsniegšanā. Par braukšanu ar ātrumu 13 km/h, kas pārsniedza atļauto par 3,2 km/h, viņš tika sodīts ar 1 šiliņu lielu naudas sodu.
- 1915. gads — Pirmais pasaules karš: sākās Sīnāja un Palestīnas operācija, britu un franču kuģiem Suecas kanālā atklājot uguni uz Sīnāja pussalu šķērsojošajām Osmaņu impērijas karaspēka kolonām.
- 1918. gads — Somijas pilsoņu karš: "sarkanie" pārņēma kontroli Helsinkos.
- 1932. gads — Japāna okupēja Šanhaju.
- 1937. gads — Latvijas Republikā pieņemts Civillikums.[1]
- 1945. gads — Otrais pasaules karš:
- izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedza Ķīnu pa atjaunoto Birmas ceļu;
- Klaipēdu ieņēma Padomju armija.
- 1958. gads — kompānija Lego patentēja savus konstruktoru klucīšus, kuri joprojām ir savietojami ar mūsdienās ražotajiem.
- 1986. gads — STS-51-L: ar katastrofu beidzās Space Shuttle Challenger pacelšanās, bojā gāja septiņi astronauti.
- 1989. gads — izveidota starptautiskā vēsturiski izglītojošā, cilvēktiesību aizstāvības un labdarības biedrība „Memoriāls”, kas nodarbojās ar PSRS politisko represiju izpēti un cilvēktiesību aizstāvību Krievijā un tai apkārt esošajās konfliktu zonās.
- 1992. gads — pieņemts pašreizējais Ukrainas karogs.
- 2004. gads — noslēdzās Hatona izmeklēšana.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 1457. gads — Henrijs VII (King Henry VII), Anglijas karalis (miris 1509. gadā)
- 1611. gads — Johanness Hevēlijs (Johannes Hevelius), Polijas-Lietuvas astronoms (miris 1687. gadā)
- 1717. gads — Mustafa III (مصطفى ثالث), Osmaņu impērijas sultāns (miris 1774. gadā)
- 1784. gads — Džordžs Hamiltons-Gordons (George Hamilton-Gordon), britu politiķis (miris 1860. gadā)
- 1833. gads — Čārlzs Džordžs Gordons (Charles George Gordon), britu ģenerālis (miris 1885. gadā)
- 1853. gads — Vladimirs Solovjovs (Влади́мир Соловьёв), krievu filozofs (miris 1900. gadā)
- 1863. gads — Mārtiņš Zīle, latviešu ārsts (miris 1945. gadā)
- 1868. gads — Džons Flenegens (John Flanagan), amerikāņu vieglatlēts (miris 1938. gadā)
- 1873. gads — Kolete (Colette), franču rakstniece (mirusi 1954. gadā)
- 1876. gads — Anrī Žilardoni (Henri Gilardoni), franču burātājs (miris 1937. gadā)
- 1887. gads — Arturs Rubinšteins (Arthur Rubinstein), ASV pianists (miris 1982. gadā)
- 1892. gads — Ernsts Lubičs (Ernst Lubitsch), vācu/amerikāņu kinorežisors (miris 1947. gadā)
- 1922. gads — Andrejs Johansons, latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks (miris 1983. gadā)
- 1927. gads — Hiroši Tešigahara (勅使河原 宏), japāņu kinorežisors (miris 2001. gadā)
- 1929. gads — Klāss Oldenburgs (Claes Oldenburg), zviedru izcelsmes amerikāņu skulptors (miris 2022. gadā)
- 1935. gads — Deivids Lodžs (David Lodge), angļu rakstnieks
- 1936. gads:
- Alans Alda (Alan Alda), ASV aktieris
- Ismails Kadare (Ismail Kadare), albāņu rakstnieks (miris 2024. gadā)
- 1941. gads — Jevhens Marčuks (Євген Марчук), Ukrainas politiķis (miris 2021. gadā)
- 1951. gads — Leonīds Kadeņuks (Леонід Каденюк), Ukrainas kosmonauts (miris 2018. gadā)
- 1955. gads — Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy), Francijas politiķis un prezidents
- 1970. gads — Linda Mūrniece, latviešu politiķe
- 1977. gads:
- Sandis Buškevics, Latvijas basketbolists
- Takuma Sato (佐藤 琢磨), Japānas autosportists
- 1978. gads — Džanluidži Bufons (Gianluigi Buffon), Itālijas futbolists
- 1981. gads — Elaidža Vuds (Elijah Wood), ASV aktieris
- 1982. gads — Saša Cilinšeks (Saša Cilinšek), serbu futbolists
- 1985. gads — Lauris Dārziņš, Latvijas hokejists
- 1996. gads — Darja Blaško (Дарія Блашко), Ukrainas biatloniste
- 2000. gads — Dušans Vlahovičs (Душан Влаховић), serbu futbolists
Miruši
labot šo sadaļu- 814. gads — Kārlis Lielais (Carolus Magnus), franku karalis (dzimis 747. gadā)
- 1271. gads — Aragonas Izabella (Isabelle d'Aragon), Francijas karaliene (dzimusi 1248. gadā)
- 1547. gads — Henrijs VIII (Henry VIII Tudor), Anglijas un Īrijas karalis (dzimis 1491. gadā)
- 1596. gads — Frānsiss Dreiks (Francis Drake), angļu jūras braucējs, pirāts, viceadmirālis (dzimis 1540. gadā)
- 1877. gads — Kārlis Hūns, latviešu gleznotājs (dzimis 1830. gadā)
- 1919. gads — Francis Mērings (Franz Mehring), vācu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1846. gadā)
- 1937. gads — Anastasijs Metakss (Αναστάσιος Μεταξάς), grieķu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1862. gadā)
- 1939. gads — Viljams Batlers Jeitss (William Butler Yeats), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865. gadā)
- 1951. gads — Karls Gustavs Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim), Somijas prezidents (dzimis 1867. gadā)
- 1975. gads — Antonīns Novotnijs (Antonín Novotný), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1904. gadā)
- 1988. gads — Klauss Fukss (Klaus Emil Julius Fuchs), vācu izcelsmes britu kodolfiziķis, spiegs (dzimis 1911. gadā)
- 1996. gads — Josifs Brodskis (Иосиф Александрович Бродский), krievu dzejnieks (dzimis 1940. gadā)
- 2002. gads — Astrida Lindgrēna (Astrid Lindgren), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907. gadā)
- 2022. gads — Edvīns Zariņš, latviešu dziedātājs un ģitārists (dzimis 1954. gadā)
- 2023. gads — Joahims Zīgerists (Joachim Siegerist), Vācijas un Latvijas žurnālists un politiķis (dzimis 1947. gadā)
- 2024. gads — Luiss Tehada (Luis Tejada), panamiešu futbolists (dzimis 1982. gadā)
Svētku un piemiņas dienas
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Kalvis Torgāns, Saistību Tiesības I daļa, 2006, Tiesu Namu Aģentūra, 22. lpp.