28. janvāris
datums
28. janvāris ir gada 28. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 337 (338 garajā gadā) dienas.
Vārda dienasLabot
NotikumiLabot
- 98. — par Senās Romas imperatoru kļuva Trajāns, otrais no t.s. "pieciem labajiem imperatoriem".
- 1547. — deviņus gadus vecais Eduards VI kļuva par Anglijas karali pēc sava tēva Henrija VIII nāves.
- 1596. — uz sava kuģa klāja no dizentērijas mirsa angļu pirāts Frensiss Dreiks.
- 1724. — Sanktpēterburgā dibināja Krievijas Zinātņu akadēmiju.
- 1813. — Lielbritānijā pirmo reizi publicēja Džeinas Ostinas romānu "Lepnums un aizspriedumi" (Pride and Prejudice).
- 1896. — Volters Arnolds no Īstpekemas, Lielbritānijas, kļuva par pirmo personu, kas pieķerta ātruma pārsniegšanā. Par braukšanu 13 km/h, kas pārsniedza atļauto par 3,2 km/h, viņš tika sodīts ar 1 šiliņu lielu naudas sodu.
- 1915. — Pirmais pasaules karš: sākās Sīnāja un Palestīnas operācija, britu un franču kuģiem Suecas kanālā atklājot uguni uz Sīnāja pussalu šķērsojošajām Osmaņu impērijas karaspēka kolonām.
- 1918. — Somijas pilsoņu karš: "sarkanie" pārņēma kontroli Helsinkos.
- 1932. — Japāna okupēja Šanhaju.
- 1937. — Latvijas Republikā pieņemts Civillikums.[1]
- 1945. — Otrais pasaules karš:
- izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedza Ķīnu pa atjaunoto Birmas ceļu;
- Klaipēdu ieņēma Padomju armija.
- 1986. — STS-51-L: ar katastrofu beidzās Space Shuttle Challenger pacelšanās, bojā gāja septiņi astronauti.
- 1992. — Pieņemts pašreizējais Ukrainas karogs.
- 2004. — noslēdzās Hatona izmeklēšana.
DzimušiLabot
- 1457. — Henrijs VII (King Henry VII), Anglijas karalis (miris 1509)
- 1611. — Johanness Hevēlijs (Johannes Hevelius), Polijas-Lietuvas astronoms (miris 1687)
- 1717. — Mustafa III (مصطفى ثالث), Osmaņu impērijas sultāns (miris 1774)
- 1784. — Džordžs Hamiltons-Gordons (George Hamilton-Gordon), britu politiķis (miris 1860)
- 1833. — Čārlzs Džordžs Gordons (Charles George Gordon), britu ģenerālis (miris 1885)
- 1853. — Vladimirs Solovjovs (Влади́мир Серге́евич Соловьёв), krievu filozofs (miris 1900)
- 1863. — Mārtiņš Zīle, latviešu ārsts (miris 1945)
- 1868. — Džons Flenegens (John Flanagan), amerikāņu vieglatlēts, trīskārtējs olimpiskais čempions vesera mešanā (miris 1938.)
- 1873. — Kolete (Colette), franču rakstniece (mirusi 1954)
- 1887. — Arturs Rubinšteins (Arthur Rubinstein), ASV pianists (miris 1982)
- 1892. — Ernsts Lubičs (Ernst Lubitsch), vācu/amerikāņu kinorežisors (miris 1947)
- 1922. — Andrejs Johansons, latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks (miris 1983)
- 1935. — Deivids Lodžs (David Lodge), angļu rakstnieks
- 1941. — Jevhens Marčuks (Євген Кирилович Марчук), Ukrainas politiķis
- 1951. — Leonīds Kadeņuks (Леонід Костянтинович Каденюк), Ukrainas kosmonauts (miris 2018. gadā)
- 1955. — Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy), Francijas politiķis un prezidents
- 1970. — Linda Mūrniece, latviešu politiķe
- 1977.:
- Sandis Buškevics, Latvijas basketbolists
- Takuma Sato (佐藤 琢磨), Japānas autosportists
- 1978. — Džanluidži Bufons (Gianluigi Buffon), Itālijas futbolists
- 1981. — Elija Vuds (Elijah Wood), ASV aktieris
- 1982. — Saša Cilinšeks, serbu futbolists
- 1985. — Lauris Dārziņš, Latvijas hokejists
MirušiLabot
- 814. — Kārlis Lielais (Carolus Magnus), franku karalis (dzimis 747.)
- 1271. — Aragonas Izabella (Isabelle d'Aragon), Francijas karaliene (dzimusi 1248.)
- 1547. — Henrijs VIII (Henry VIII Tudor), Anglijas un Īrijas karalis (dzimis 1491.)
- 1596. — Frensiss Dreiks (Francis Drake), angļu jūras braucējs, pirāts, viceadmirālis (dzimis 1540.)
- 1611. — Johanness Hevēlijs (Johannes Hevelius), Polijas-Lietuvas astronoms (dzimis 1611.)
- 1877. — Kārlis Hūns, latviešu gleznotājs (dzimis 1830.)
- 1919. — Francis Mērings (Franz Mehring), vācu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1846.)
- 1937. — Anastasijs Metakss (Αναστάσιος Μεταξάς), grieķu sporta šāvējs, vairāko olimpisko spēļu dalībnieks un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1862.)
- 1939. — Viljams Batlers Jeitss (William Butler Yeats), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865.)
- 1951. — Karls Gustavs Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim), Somijas prezidents (dzimis 1867.)
- 1975. — Antonīns Novotnijs (Antonín Novotný), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1904.)
- 1988. — Klauss Fukss (Klaus Emil Julius Fuchs), vācu izcelsmes britu kodolfiziķis, spiegs (dzimis 1911.)
- 1996. — Josifs Brodskis (Иосиф Александрович Бродский), krievu dzejnieks (dzimis 1940.)
- 2002. — Astrīda Lindgrēna (Astrid Lindgren), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907.)
Svētku un piemiņas dienasLabot
- Pasaules lepras slimnieku diena
- Datu aizsardzības diena (Eiropa)
AtsaucesLabot
- ↑ Kalvis Torgāns, Saistību Tiesības I daļa, 2006, Tiesu Namu Aģentūra, 22. lpp.