Vikipēdija

brīvā enciklopēdija, kuru var papildināt jebkurš

Vikipēdija (Wikipedia) ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm vispasaules tīmeklī, kā arī vienu no apmeklētākajām mājaslapām visā pasaulē.[9][10][11][12]

Vikipēdija (Wikipedia)
Pamatinformācija
Lozungs Brīva enciklopēdija, ko
ikviens var labot
Lapas veids interneta enciklopēdija
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Santakrusa, ASV
Īpašnieks Wikimedia Foundation
Izveidotāji Džimijs Veilss,
Lerijs Sendžers[1]
Darbību uzsāka 2001. gada 15. janvārī
Valodas 269 aktīvas (281 kopā)
Komerciāla
Reģistrācija Iespējama
Popularitāte Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 6. vieta[2]
Valsts karogs: Vācija 7. vieta[3]
Valsts karogs: Igaunija 7. vieta[4]
Valsts karogs: Francija 5. vieta[5]
Valsts karogs: Lietuva 9. vieta[6]
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 9. vieta[7]
Valsts karogs: Latvija 11. vieta (2024)[8]
Mājaslapa wikipedia.org

Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "wiki" un "enciklopēdija". Vikipēdija tika palaista darbībā 2001. gada 15. janvārī. Par tās dibinātājiem uzskata Džimiju Veilsu un Leriju Sendžeru.[13] Vikipēdijā ir vairāk nekā 55 miljons rakstu, no tiem visvairāk ir angļu valodā (vairāk nekā 6 000 000), zviedru (vairāk nekā 3 000 000), vācu, franču (vairāk nekā 2 000 000), nīderlandiešu, krievu, itāļu, spāņu, poļu, vjetnamiešu, japāņu, ķīniešu, arābu, portugāļu un dažu citu valodu (vairāk nekā 1 000 000) Vikipēdijas versijās.

Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību,[14] kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā.[15]

2020. gada 15. janvārī Vikipēdijā bija 309 dažādu valodu versijas (262 no tām bija vairāk nekā 1000 rakstu). Vikipēdija darbojas, izmantojot wiki programmatūru MediaWiki.

Vikipēdija latviešu valodā tika izveidota 2003. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā 131 000 rakstu.

Vikipēdija bija turpinājums projektam Nupedia, kur angļu valodā tika rakstīti raksti, kurus publicēja tikai pēc tam, kad tos bija caurskatījuši eksperti.[16] Nupedia tika izveidota 2000. gada 9. martā.

Tā kā šis process bija ļoti laikietilpīgs, tad Džimijs Veilss, Nupedia veidotājs, nolēma izveidot Vikipēdiju, kur ikviens var veidot, mainīt un uzlabot enciklopēdiskos rakstus.

Vikipēdijas būtība

labot šo sadaļu

Vikipēdija paredzēta plašam lasītāju lokam — no skolēniem līdz pat zinātniekiem.

Rakstu labošana

labot šo sadaļu

Atšķirībā no tradicionālajām enciklopēdijām, piemēram, Encyclopædia Britannica, nevienu rakstu Vikipēdijā nenovērtē eksperti. Neviens raksts nepieder tā izveidotājam vai kādam citam dalībniekam. Tā kā Vikipēdija aptver dažādas tēmas, tajā var ietilpt materiāli, ko daži cilvēki, tostarp Vikipēdijas dalībnieki,[17] var uzskatīt par nevēlamiem, aizskarošiem vai pornogrāfiskiem.[18]

Rakstu izveidošana

labot šo sadaļu

Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai.[19] Vikipēdijā nav apmaksātu autoru un dalībnieku, visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības, Vikipēdijas dalībnieki to dara brīvprātīgi. Dalībnieki, kas Vikipēdijā apzinīgi darbojas jau ilgāku laiku un snieguši devumu Vikipēdijas attīstībā, var kļūt arī par administratoriem. Administratori palīdz uzturēt Vikipēdiju, novērst vandalismu, bet viņiem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas vai labošanas ziņā salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.

Veidojot rakstus, dalībnieku darbībām jābūt saskaņotām ar autortiesību likumiem, kas darbojas ASV un Floridas štatā.

Publicējot savus darbus Vikipēdijā, tās autori piekrīt, ka viss raksta saturs ir brīvi izmantojams pēc Creative Commons Attribution/Share-Alike License[20] licences. Turklāt tiek ievērotas visas autortiesības.

Vikipēdijas kritika

labot šo sadaļu
 
Džons Saigentalers raksturo Vikipēdiju kā "nekorektu un bezatbildīgu izpētes instrumentu"[21]

Kā jebkuram lielam projektam, arī Vikipēdijai ir savi trūkumi.

Tomēr brīvajā enciklopēdijā (tajā katrs var papildināt informāciju), pastāv mehānismi, kuri nodrošina atbildes uz šo kritiku un vismaz daļēji izskaidro, kā vajag cīnīties ar trūkumiem vai arī kāpēc ar tiem var samierināties.

Informācijas nepatiesums

labot šo sadaļu

Galvenais kritikas iemesls ir tas, ka Vikipēdiju var papildināt ikviens cilvēks, līdz ar to vairumā gadījumu neviens nevar garantēt, ka informācija ir patiesa. Tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā (par vienu tēmu var būt uzrakstīts daudz labu rakstu, bet par citu — tikai kāds īss raksts). Pastāv arī zināms risks, ka kāds administrators varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem, kā arī Vikipēdijas izmantošana viltus ziņu izplatīšanai.

Anonīmās izmaiņas un vandalisms

labot šo sadaļu

Vikipēdijā jaunu informāciju var ievietot ikviens, tāpēc var gadīties, ka tiek ievietota ļoti zemas kvalitātes informācija. Dažkārt dalībnieki veic vandalismu — lapu satura dzēšanu vai bojāšanu, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Visbiežāk vandalisms ir lapas satura dzēšana, lamuvārdu vai nesakarīgu simbolu sakopojumu ierakstīšana tekstā, skaitļu vai dzimšanas datu pārlabošana un citi labojumi, kam nav nekāda sakara ar lapas tekstu. Parasti to dara anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu lietotājvārdu, taču ir arī gadījumi, kad dalībnieks piereģistrējas, bet lielākā daļa no viņa darbībām ir vandalisms.

Logo evolūcija

labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. (angliski) Jonathan Sidener. «Everyone's Encyclopedia». The San Diego Union-Tribune. Skatīts: 2006-10-15.
  2. (angliski) «Alexa - Top Sites in United States». alexa.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-09. Skatīts: 2014-05-20.
  3. (angliski) «Alexa - Top Sites in Germany». alexa.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-28. Skatīts: 2014-05-20.
  4. (angliski) «Alexa - Top Sites in Estonia». alexa.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-02. Skatīts: 2014-05-20.
  5. (angliski) «Alexa - Top Sites in France». alexa.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-04. Skatīts: 2014-05-20.
  6. (angliski) «Alexa - Top Sites in Lithuania». alexa.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-07. Skatīts: 2014-05-20.
  7. (angliski) «Alexa - Top Sites in United Kingdom». alexa.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-13. Skatīts: 2014-05-20.
  8. (angliski) «Alexa - Top Sites in Latvia». alexa.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-13. Skatīts: 2014-05-20.
  9. (angliski) «Five-year Traffic Statistics for Wikipedia.org». Alexa Internet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. janvārī. Skatīts: 2008. gada 15. jūlijā.
  10. (angliski) Bill Tancer. «Look Who's Using Wikipedia». Time, 2007-05-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-03. Skatīts: 2007. gada 1. decembrī. The sheer volume of content [...] is partly responsible for the site's dominance as an online reference. When compared to the top 3,200 educational reference sites in the U.S., Wikipedia is #1, capturing 24.3% of all visits to the category Cf. Bill Tancer (Global Manager, Hitwise), "Wikipedia, Search and School Homework" Arhivēts 2012. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē., Hitwise: An Experian Company (Blog), March 1, 2007. Atjaunots 2008. gada 18. decembrī
  11. (angliski) Alex Woodson. «Wikipedia remains go-to site for online news». Reuters, 2007-07-08. Skatīts: 2007. gada 16. decembrī. Online encyclopedia Wikipedia has added about 20 million unique monthly visitors in the past year, making it the top online news and information destination, according to Nielsen//NetRatings.
  12. (angliski) «Top 500». Alexa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 21. decembrī. Skatīts: 2007. gada 4. decembrī.
  13. (angliski) Mike Miliard. «Wikipediots: Who Are These Devoted, Even Obsessive Contributors to Wikipedia?». Salt Lake City Weekly, 2008-03-01. Skatīts: 2008. gada 18. decembrī.
  14. (angliski) Larry Sanger, Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism, Kuro5hin, December 31, 2004.
  15. (angliski) Danah Boyd. «Academia and Wikipedia». Many 2 Many: A Group Weblog on Social Software. Corante, 2005-01-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-03-16. Skatīts: 2008. gada 18. decembrī. [The author, Danah Boyd, describes herself as] an expert on social media[,] ... a doctoral student in the School of Information at the University of California, Berkeley[,] and a fellow at the Harvard University Berkman Center for Internet & Society [at Harvard Law School.]
  16. Kaplan Andreas, Haenlein Michael (2014) Collaborative projects (social media application): About Wikipedia, the free encyclopedia. Business Horizons, Volume 57 Issue 5, pp.617-626
  17. Mark Schliebs. «Wikipedia users divided over sexual material». news.com.au, 2008-09-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-09-11. Skatīts: 2012-10-20.
  18. «Wikipedia is not censored». Wikipedia. Skatīts: 2008-04-30.
  19. Dažās pasaules vietās ir (vai ir bijusi) bloķēta pieeja Vikipēdijai
  20. Creative Commons Attribution/Share-Alike License
  21. John Seigenthaler. «A False Wikipedia 'biography'». USA Today, 2005-11-29.

Ārējās saites

labot šo sadaļu