3. aprīlis

3. aprīlis ir gada 93. diena pēc Gregora kalendāra (94. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 272 dienas.

NotikumiLabot

1077. — Friulli izveidots pirmais parlaments.
1865. — Amerikas pilsoņu karā ziemeļnieku karaspēks ieņēma Konfederācijas galvaspilsētu Ričmondu.
1885. — Gotlībam Daimleram piešķir vācu patentu par dzinēju.
1896. — iznāca pirmais Itālijas sporta laikraksta La Gazzetta dello Sport numurs.
1917. — No trimdas Krievijā atgriezās Vladimirs Ļeņins.
1922. — Josifs Staļins tika ievēlēts par VK(b)P CK ģenerālsekretāru.
1948. — ASV prezidents Harijs Trumens parakstīja Māršala plānu, piešķirot 5 miljardu USD 16 valstīm.
1954. — PSRS vēstniecības Kanberā trešais sekretārs Vladimirs Petrovs lūdza un saņēma politisko patvērumu Austrālijā.
1958. — Kastro revolucionārā armija sāka uzbrukumu Havanai Kubā.
1966. — Luna 10 kļuva par pirmo zondi, kas iegājusi Mēness orbītā.
1973. — ASV, Ņujorkā veikts pirmais mobilā telefona, kuru izstādājis Motorola, zvans.
1975. — Anatolijs Karpovs tika pasludināts par pasaules čempionu šahā, Bobijam Fišeram atsakoties spēlēt ar viņu.
1984. — Rakešs Šarma startēja ar kosmosa kuģi Sojuz T-11, kļūstot par pirmo indieti kosmosā.
2003. — ASV spēki pārņēma kontroli pār Sadama Starptautisko lidostu Bagdādē, un pārdēvēja to par Bagdādes Starptautisko lidostu.
2007. — Ukrainas prezidents Viktors Juščenko atlaida prokrieviski noskaņoto parlamentu.

1310. — Kazimirs III, Polijas karalis (miris 1370.)
1366. — Henrijs IV (Henry IV), Anglijas karalis (miris 1413.)
1593. — Džordžs Herberts (George Herbert), angļu dzejnieks (miris 1633.)
1878. — Edgars Bergs, latviešu luterāņu mācītājs (miris 1968.)
1881. — Alčide de Gasperi (Alcide De Gasperi), itāliešu politiķis (miris 1954.)
1898. — Henrijs Lūss (Henry Luce), publicists, žurnāla Time dibinātājs (miris 1967)
1920. — Džons Demjaņuks (John Demjanjuk), apsūdzētais kara noziegumos (miris 2012.)
1924. — Marlons Brando (Marlon Brando), ASV kinoaktieris (miris 2004.)
1926. — Virdžils Grisoms(Virgil I. "Gus" Grissom), ASV kosmonauts (miris 1967.)
1930. — Helmuts Kols (Helmut Kohl), Vācijas kanclers
1948. — Jāps de Hoops Shēfers (Jaap de Hoop Scheffer), NATO ģenerālsekretārs
1959. — Ēriks Jēkabsons, latviešu mācītājs un politiķis
1961. — Edijs Mērfijs (Eddie Mutphy), ASV aktieris
1971. — Vitālijs Astafjevs, Latvijas futbolists
1973. — Prabhu Deva (பிரபு தேவா சுந்தரம்), Indijas horeogrāfs, aktieris, dziedātājs
1985. — Leona Lūisa (Leona Louise Lewis), angļu dziedātāja

1682. — Bartolomē Estebans Muriljo (Bartolomé Esteban Murillo), spāņu gleznotājs (dzimis 1618.)
1826. — Ernsts Hladni (Ernst Chladni), vācu fiziķis (dzimis 1756.)
1849. — Juliušs Slovackis (Juliusz Słowacki), poļu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1809.)
1897. — Johanness Brāmss (Johannes Brahms), vācu komponists (dzimis 1833.)
1941. — Pāls Teleki (Pál Teleki), ungāru politiķis (dzimis 1879.)
1950. — Kurts Veils (Kurt Weill), vācu komponists (dzimis 1900.)
1991. — Greiems Grīns (Henry Graham Greene), angļu novelists, kritiķis, lugu un stāstu rakstnieks (dzimis 1904.)
2000. — Terenss Makkena (Terence McKenna), amerikāņu etnobotāniķis (dzimis 1946.)
2001. — Juris Sinka, latviešu politiķis (dzimis 1927.)