Saules aptumsums
Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji aizklājot Sauli un aptumšojot Zemes virsmu. Saules aptumsums var notikt tikai jauna mēness fāzes laikā, kad, skatoties no Zemes, notiek Saules un Mēness konjunkcija. Pilna Saules aptumsuma gadījumā Mēness disks aizsedz Sauli pilnībā, bet, ja ir daļējs vai gredzenveida Saules aptumsums, tā nav pilnībā aizsegta.
Katru gadu notiek divi līdz trīs Saules aptumsumi, no kuriem parasti viens vai divi ir pilnie Saules aptumsumi. Pilnais Saules aptumsums kādā konkrētā ģeogrāfiskā vietā notiek vēl retāk, tāpēc ka katra aptumsuma laikā tāds redzams tikai noteiktā joslā uz Zemes virsmas, relatīvi nelielā apgabalā. Latvijā daļējs Saules aptumsums notika 2015. gada 20. martā un 2018. gada 11. augustā (Latvijā efekts bija ļoti minimāls, jo Mēness aizsedza nelielu daļu no Saules maliņas), bet nākamais pilnais Saules aptumsums būs 2142. gada 25. maijā.[1]
2017. gada 21. augustā bija pilnais aptumsums, un tas bija redzams Amerikas Savienotajās Valstīs. Nākamais Saules aptumsums notika 2018. gada 15. februārī. Tas bija daļējs un bija novērojams Antarktīdā, beigu fāze bija redzama Čīlē un Argentīnā.
Saules aptumsuma veidi
labot šo sadaļuŠajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Pilns Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pilna ēna skar Zemes virsmu. Pilns Saules aptumsums ir iespaidīga dabas parādība, tādēļ daudzi cilvēki dodas uz vietām, kur tas ir gaidāms, lai redzētu to savām acīm. 1999. gada 11. augustā notikušais pilnais aptumsums Eiropā palīdzēja palielināt sabiedrības interesi par šo parādību, kā rezultātā ļoti plašas cilvēku masas devās apskatīt gredzenveida aptumsumu 2005. gada 3. oktobrī un 2006. gada 29. martā.
Gredzenveida Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pilnas ēnas virsotne atrodas virs kāda Zemes virsmas punkta.
Daļējs Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pusēna skar Zemes virsmu.[2] Daļēja aptumsuma gadījumā Mēness aizsedz tikai daļu no Saules diska. Aizklājums var izskatīties kā neliels robs spožajā Saulē vai arī tikai kā šaurs sirpis. Daļējais aptumsums vienmēr ir novērojams pilnā vai gredzenveida aptumsuma sākumā un beigās.
Saules un Mēness aptumsums
labot šo sadaļuSaules aptumsumi ir saistīti ar Mēness kustību un notiek jaunmēness laikā, periodos, kad Saule atrodas tuvu kādam no Mēness orbītas mezgliem. Šo parādību novēroja jau senie ēģiptieši un ķīnieši. Senie austrumnieki mēdza teikt, ka Pūķis norij Sauli vai ar savu asti aizsedz to. Atbilstoši tas tika domāts, ka Pūķa aste vai galva atrodas pie viena no Mēness mezgliem. Mēnesim, tāpat tā mezgliem tiek piešķirta liela karmiska loma. Mēness un Saules aptumsumiem ir pat lielāka ietekme uz Dabu, cilvēkiem, viņu psihi un veselību nekā Mēness fāžu maiņām.[3]
Atšķirība starp Saules un Mēness aptumsumiem
labot šo sadaļuMēness aptumsums novērojams laikā, kad Zeme aiziet priekšā Saulei jeb Mēness ieiet Zemes ēnā. Mēness aptumsumi notiek gandrīz tikpat bieži kā Saules aptumsumi. Mēness aptumsumus var redzēt veselā Zemes puslodē. Konkrētā vietā redzami 2-3 reizes gadā. 2003. gadā Latvijā pilns Mēness aptumsums bija vērojams 9. novembrī. 2004. gada 28. oktobrī bija vērojams daļējs mēness aptumsums.
Kā aptumsumi ietekmēja cilvēkus senajos laikos
labot šo sadaļuSenos laikos Grieķijā kāds karavadonis, dodoties kaujā, tomēr savu karapulku pagriezis atpakaļ, jo uzskatījis Saules aptumsumu par sliktu zīmi. Savukārt Krievijā ir pat teiksma par Igora kauju un glezna, kas attēlo Saules aptumsumu un šo kauju, bet šajā gadījumā karavadonis no kaujas neatteicās un zaudēja to.
Astrologs Juris Kauliņš pastāstīja, ka Saules aptumsumi ietekmējuši viņa likteni samērā spēcīgi. Savu pirmo aptumsumu Juris atceras vēl no skolas laikiem, kad 1966. gada maijā vērojot Saules aptumsumu, viņš otrās klases skolēns būdams nolēma pievērsties astronomijai, ko vēlāk dzīvē arī realizēja un daudzus gadus strādāja Baldones observatorijā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Total Solar Eclipse of 2142 May 25 Arhivēts 2010. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē., eclipse.gsfc.nasa.gov (angliski)
- ↑ «LIIS projekts "Astronomija tīklā"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. janvārī. Skatīts: 2008. gada 8. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Astroloģiskie raksts // SAULES APTUMSUMI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. decembrī. Skatīts: 2008. gada 8. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saules aptumsums.