Saules aptumsums

Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu. Saules aptumsums var notikt tikai jaunmēness fāzes laikā, kad, skatoties no Zemes, notiek Saules un Mēness konjunkcija. Pilna Saules aptumsuma gadījumā Mēness disks aizsedz Sauli pilnībā, bet, ja ir daļējs vai gredzenveida Saules aptumsums, tā nav aizsegta pilnībā.

Katru gadu notiek no diviem līdz trijiem Saules aptumsumiem, no kuriem parasti viens vai divi ir pilnie Saules aptumsumi. Pilnais Saules aptumsums kāda konkrētā ģeogrāfiskā vietā notiek vēl retāk, tāpēc, ka katra aptumsuma laikā tas ir tikai noteiktā joslā uz Zemes virsmas, kurš ir relatīvi šaurs apgabals. Latvijā iepriekšējais daļējs Saules aptumsums notika 2015. gada 20. martā, nākamais notiks 2018. gada 11. augustā (Latvijā efekts būs ļoti minimāls, jo Mēness aizsegs nelielu daļu no Saules maliņas), bet nākamais pilnais Saules aptumsums būs 2142. gada 25. maijā.^[1]

Pasaulē pēdējais Saules aptumsums notika 2017. gada 21. augustā, kas bija pilnais aptumsums un redzams Amerikas Savienotajās Valstīs. Nākamais Saules aptumsums būs 2018. gada 15. februārī. Tas būs daļējs Saules aptumsums un novērojams Antarktīdā, kā arī beigu fāze būs redzama Čīlē un Argentīnā.

Saules aptumsuma veidi labot šo sadaļu

Pilna Saules aptumsuma ģeometriskais zīmējums. Attēls nav pēc mēroga; nosaukumi attēlā ir angļu valodā

Pilns Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pilna ēna skar Zemes virsmu. Pilns Saules aptumsums ir iespaidīga dabas parādība, tādēļ daudzi cilvēki dodas uz vietām, kur tas ir sagaidāms, lai redzētu to paši ar savām acīm. 1999. gada 11. augustā notikušais pilnais aptumsums Eiropā palīdzēja palielināt sabiedrības interesi par šo parādību, kā rezultātā ļoti plašas cilvēku masas devās apskatīt paši savām acīm gredzenveida aptumsumu 2005. gada 3. oktobrī un 2006. gada 29. martā.

Gredzenveida Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pilnas ēnas virsotne atrodas virs kāda Zemes virsmas punkta.

Daļējs Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pusēna skar Zemes virsmu.^[2] Daļējā aptumsuma gadījumā Mēness aizsedz tikai daļu no Saules diska. Aizklājums var izskatīties kā neliels robs spožajā Saulē vai arī tikai kā šaurs sirpis. Daļējais aptumsums vienmēr ir novērojams pilnā vai gredzenveida aptumsuma sākumā un beigās.

Saules un Mēness aptumsums labot šo sadaļu

Saules aptumsumi ir saistīti ar Mēness kustību un notiek jaunmēness laikā, periodos, kad Saule atrodas tuvu kādam no Mēness orbītas mezgliem. Šo parādību novēroja jau senie ēģiptieši un ķīnieši. Senie austrumnieki mēdza teikt, ka Pūķis norij Sauli vai ar savu asti aizsedz to. Atbilstoši tas tika domāts, ka Pūķa aste vai galva atrodas pie viena no Mēness mezgliem. Mēnesim, tāpat tā mezgliem tiek piešķirta liela karmiska loma. Mēness un Saules aptumsumiem ir pat lielāka ietekme uz Dabu, cilvēkiem, viņu psihi un veselību nekā Mēness fāžu maiņām.^[3]

Atšķirība starp Saules un Mēness aptumsumiem labot šo sadaļu

Mēness aptumsums novērojams laikā, kad Zeme aiziet priekšā Saulei jeb Mēness ieiet Zemes ēnā. Mēness aptumsumi notiek gandrīz tikpat bieži kā Saules aptumsumi. Mēness aptumsumus var redzēt veselā Zemes puslodē. Konkrētā vietā redzami 2-3 reizes gadā. 2003. gadā Latvijā pilns Mēness aptumsums bija vērojams 9. novembrī. 2004. gada 28. oktobrī - vērojām daļēju mēness aptumsumu.

Kā aptumsumi ietekmēja cilvēkus senajos laikos labot šo sadaļu

Senos laikos Grieķijā kāds karavadonis dodoties kaujā, tomēr savu karapulku pagriezis atpakaļ, jo uzskatījis Saules aptumsumu par sliktu zīmi. Savukārt, Krievijā ir pat teiksma par Igora kauju un glezna, kas attēlo Saules aptumsumu un šo kauju, bet šajā gadījumā karavadonis no kaujas neatteicās un zaudēja to.

Astrologs Juris Kauliņš pastāstīja, ka Saules aptumsumi ietekmējuši viņa likteni samērā spēcīgi. Savu pirmo aptumsumu Juris atceras vēl no skolas laikiem, kad 1966.gada maijā vērojot Saules aptumsumu, viņš otrās klases skolēns būdams nolēma pievērsties astronomijai, ko vēlāk dzīvē arī realizēja un daudzus gadus strādāja Baldones observatorijā.^[3]

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Total Solar Eclipse of 2142 May 25 Arhivēts 2010. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē., eclipse.gsfc.nasa.gov (angliski)
↑ «LIIS projekts "Astronomija tīklā"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. janvārī. Skatīts: 2008. gada 8. decembrī.
↑ ^3,0 ^3,1 «Astroloģiskie raksts // SAULES APTUMSUMI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. decembrī. Skatīts: 2008. gada 8. decembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu

[1] Total Solar Eclipse of 2142 May 25 Arhivēts 2010. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē., eclipse.gsfc.nasa.gov (angliski)

[autogenerated2-2] «LIIS projekts "Astronomija tīklā"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. janvārī. Skatīts: 2008. gada 8. decembrī.

[autogenerated1-3] 3,0 ^3,1 «Astroloģiskie raksts // SAULES APTUMSUMI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. decembrī. Skatīts: 2008. gada 8. decembrī.

[1]

[2]

[3]