Eirovīzijas dziesmu konkurss

(Pāradresēts no Eirovīzija)

Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest, franču: Concours Eurovision de la chanson),[1] tiek saukta arī par Eirovīziju, ir ikgadējs konkurss, kurā piedalās dalībnieki no Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) valstīm. Katras valsts pārstāvis televīzijas tiešraidē izpilda vienu dziesmu un pēc visu dziesmu izskanēšanas pārējās valstis balso par viņiem vistīkamāko dziesmu (nedrīkst balsot par savas valsts dziesmu). Tādā veidā tiek noskaidrots konkursa uzvarētājs. Savukārt katra valsts savu dalībnieku un viņa izpildīto dziesmu izvēlas nacionālajā atlasē, ko parasti translē kādā no attiecīgās valsts televīzijas kanāliem.

Eirovīzijas dziesmu konkurss
Eirovīzijas dziesmu konkursa logo kopš 2015. gada
Žanrs Dziesmu konkurss
Veidotājs (-i) Marsels Bezensons
Atklāšanas motīvs Te Deum: Prelude (Marche en rondeau)
Valoda(s) Angļu, franču
Sēriju skaits 68 konkursi
Izstrāde
Izpildproducents (-i) Martins Esterdāls
Sērijas garums
  • 2 stundas (pusfināls)
  • 4 stundas (fināls)
Kompānija Eiropas Raidorganizāciju apvienība
Translācija
Attēla formāts
  • 576i (SDTV) (1956—pašlaik)
  • 1080i (HDTV) (2007—pašlaik)
Translācijas periods 1956. gada 24. maijs — pašlaik
Hronoloģija
Līdzīgi
Ārējās saites
Oficiālā mājaslapa
Mājaslapa

Pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss notika 1956. gadā Šveices pilsētā Lugāno. Kopš tā laika konkurss ir attīstījies, tam ir pievienojušās daudz jaunas dalībvalstis. Eirovīzijas dziesmu konkurss ir atklājis daudz jaunas zvaigznes, kā ABBA, kas pārstāvēja Zviedriju, Selinu Dionu, kanādieti, kas pārstāvēja Šveici, Danu International no Izraēlas, un konkursā tikušas izpildītas vairākas dziesmas, kas vēlāk kļuvuši par pasaulē atpazīstamiem hitiem, kā Save your kisses for me, Waterloo, Diva, Congratulations un pēdējo laiku populārākās Eirovīzijas dziesmas Ruslanas Wild Dances, brāļu Olsenu Fly On The Wings Of Love. Eirovīzija ir viens no visskatītākajiem mūzikas pasākumiem pasaulē. To translē visās Eiropas valstīs, kā arī daudzās citās valstīs, tai skaitā ASV, Austrālijā un Ķīnā.[2][3][4] Kopš 2000. gada konkurss tiek pārraidīts internetā Eirovīzijas mājaslapā.[5]

Latvija Eirovīzijā piedalās kopš 2000. gada, kad "Prāta Vētra" izcīnīja 3. vietu. 2002. gada Eirovīzijā uzvarēja Latvijas pārstāve Marija Naumova ar dziesmu I Wanna, nākamā gada konkurss notika Rīgā, Latvijā. Vēl 2005. gada konkursā duets "Valters un Kaža" izcīnīja 5. vietu finālā ar dziesmu The War Is Not Over un 2015. gada konkursā Aminata Savadogo izcīnīja 6. vietu ar dziesmu Love Injected.

Dalībvalstis

labot šo sadaļu

Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījušās vairāk nekā 50 valstis.

Gads Norises vieta Fināls Uzvarētājvalsts
1956   Lugāno 24. maijs   Šveice
1957   Frankfurte 3. marts   Nīderlande
1958   Hilversuma 12. marts   Francija
1959   Kannas 11. marts   Nīderlande
1960   Londona 29. marts   Francija
1961   Kannas 18. marts   Luksemburga
1962   Luksemburga 18. marts   Francija
1963   Londona 23. marts   Dānija
1964   Kopenhāgena 21. marts   Itālija
1965   Neapole 20. marts   Luksemburga
1966   Luksembrurga 5. marts   Austrija
1967   Vīne 8. aprīlis   Lielbritānija
1968   Londona 6. aprīlis   Spānija
1969   Madride 29. marts   Spānija
  Lielbritānija
  Francija
  Nīderlande
1970   Amsterdama 21. marts   Īrija
1971   Dublina 3. aprīlis   Monako
1972   Edinburga 25. marts   Luksemburga
1973   Luksembrurga 7. aprīlis   Luksemburga
1974   Braitona 6. aprīlis   Zviedrija
1975   Stokholma 22. marts   Nīderlande
1976   Hāga 3. aprīlis   Lielbritānija
1977   Londona 7. maijs   Francija

Gads Norises vieta Fināls Uzvarētājvalsts
1978   Parīze 22. aprīlis   Izraēla
1979   Jeruzaleme 31. marts   Izraēla
1980   Hāga 19. aprīlis   Īrija
1981   Dublina 4. aprīlis   Lielbritānija
1982   Harogate 24. aprīlis   Vācija
1983   Minhene 23. aprīlis   Luksemburga
1984   Luksemburga 5. maijs   Zviedrija
1985   Gēteborga 4. maijs   Norvēģija
1986   Bergena 3. maijs   Beļģija
1987   Brisele 9. maijs   Īrija
1988   Dublina 30. aprīlis   Šveice
1989   Lozanna 6. maijs   Dienvidslāvija
1990   Zagreba 5. maijs   Itālija
1991   Roma 4. maijs   Zviedrija
1992   Malme 9. maijs   Īrija
1993   Milstrēte 15. maijs   Īrija
1994   Dublina 30. aprīlis   Īrija
1995   Dublina 13. maijs   Norvēģija
1996   Oslo 18. maijs   Īrija
1997   Dublina 3. maijs   Lielbritānija
1998   Birmingema 9. maijs   Izraēla
1999   Jeruzaleme 29. maijs   Zviedrija

Gads Norises vieta Fināls Uzvarētājvalsts
2000   Stokholma 13. maijs   Dānija
2001   Kopenhāgena 12. maijs   Igaunija
2002   Tallina 25. maijs   Latvija
2003   Rīga 24. maijs   Turcija
2004   Stambula 15. maijs   Ukraina
2005   Kijiva 21. maijs   Grieķija
2006   Atēnas 20. maijs   Somija
2007   Helsinki 12. maijs   Serbija
2008   Belgrada 24. maijs   Krievija
2009   Maskava 16. maijs   Norvēģija
2010   Oslo 29. maijs   Vācija
2011   Diseldorfa 14. maijs   Azerbaidžāna
2012   Baku 26. maijs   Zviedrija
2013   Malme 18. maijs   Dānija
2014   Kopenhāgena 10. maijs   Austrija
2015   Vīne 23. maijs   Zviedrija
2016   Stokholma 14. maijs   Ukraina
2017   Kijiva 13. maijs   Portugāle
2018   Lisabona 12. maijs   Izraēla
2019   Telaviva 18. maijs   Nīderlande
2020   Roterdama 16. maijs Neviens[6]
2021 22. maijs   Itālija

Gads Norises vieta Fināls Uzvarētājvalsts
2022   Turīna 14. maijs   Ukraina
2023   Liverpūle 13. maijs   Zviedrija
2024   Malme 11. maijs   Šveice
2025   Bāzele 17. maijs

  1. «Winners of the Eurovision Song Contest» (PDF). EBU.ch. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-28. Skatīts: 2007-12-26.
  2. «Eurovision Trivia» (PDF). BBC Online. 2002. Skatīts: 2006. gada 18. jūlijs.
  3. «Eurovision Song Contest 1972». Eiropas Raidorganizāciju apvienība. Skatīts: 2009. gada 21. jūlijs.
  4. «Eurovision Song Contest 2004 Final». Eiropas Raidorganizāciju apvienība. Skatīts: 2009. gada 22. jūlijs.
  5. Philip Laven. «Webcasting and the Eurovision Song Contest». Eiropas Raidorganizāciju apvienība, July 2002. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 28. maijā. Skatīts: 2006. gada 21. augusts.
  6. https://eurovision.tv/story/eurovision-2020-in-rotterdam-is-cancelled

Ārējās saites

labot šo sadaļu