Šis raksts ir par valsti. Par salu skatīt rakstu Haiti (sala).

Haiti (franču: Haïti; haitiešu: Ayiti) oficiāli Haiti Republika (franču: République d'Haïti; haitiešu: Repiblik d Ayiti) ir valsts Amerikā, Karību reģionā. Tā atrodas uz tāda paša nosaukuma salas Lielo Antiļu salu grupā, ko dala ar vienīgo kaimiņvalsti Dominikānu. To apskalo Atlantijas okeāns ziemeļos, Gonāvas līcis rietumos un Karību jūra dienvidos. Administratīvi valsts teritorija ir iedalīta desmit rajonos.

Haiti Republika
République d'Haïti
Repiblik Ayiti
Haiti Republikas karogs Haiti Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"L'Union Fait La Force"  (franciski)
""Spēks caur vienotību"
HimnaLa Dessalinienne
Location of Haiti
Location of Haiti
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Portoprensa
18°32′N 72°20′W / 18.533°N 72.333°W / 18.533; -72.333
Valsts valodas franču valoda, haitiešu valoda
Etniskās grupas  95% melnie, 5% baltie un mulati[1]
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Edgard Leblanc Fils
 -  Premjerministrs Fritz Belizaire
Izveide
 -  Sandomingo 1697 
 -  Neatkarība no Francijas
1804. gada 1. janvāris 
Platība
 -  Kopā 27,751 km² (140.)
 -  Ūdens (%) 0,7
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2022. gadā 11 334 637[2][3] (83.)
 -  Blīvums 361,5/km² (31.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $11,570 miljardi[4] 
 -  Uz iedzīvotāju $1317[4] 
Džini koef. (2001) 59,2 (augsts
TAI (2007) 0,532[5] (vidējs) (149.)
Valūta Gurde (HTG)
Laika josla (UTC-5)
Interneta domēns .ht
ISO 3166-1 kods 332 / HTI / HT
Tālsarunu kods +509

Haiti ir divas oficiālās valodas: franču un haitiešu valoda, kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras.[6] Haiti galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portoprensa. Galvenā reliģija valstī ir katolicisms, taču plaši tiek praktizēts vudū kults. Pamattauta ir haitieši.

Haiti atrodas tropiskā klimata joslā, tās dabas skaistuma dēļ franču valodā salu dēvē par "La Perle des Antilles" (latviešu: Antiļu pērle). Haiti ir ļoti kalnaina valsts, tomēr mūsdienās kalnus vairs neklāj meži, kā tas bija agrāk, jo tie tika izcirsti. Pēc svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem Haiti ir nabadzīgākā valsts Rietumu puslodē. Haiti bija viena no pirmajām valstīm, kas jau 1919. gada 30. janvārī atzina Latvijas valsti.

1492. gadā Haiti salu atklāja spāņi. Tie salu nodevēja par Espanjolu un sāka to kolonizēt (Kolumba ekspedīcija). 1677. gada salas rietumu daļa nonāca Francijas pakļautībā. Centrālā un austrumu salas daļa ar nosaukumu Sandomingo palika Spānijai. Vietējie iedzīvotāji — indiāņi — tika iznīcināti, bet viņu vietu ieņēma melnādainie vergi no Āfrikas. 1789. gadā Sandomingo apdzīvoja 36 tūkstoši eiropiešu, 28 tūkstoši brīvo mulatu un apmēram 500 tūkstoši nēģeru-vergu. 1804. gada 1. janvārī melnādainie Haiti iedzīvotāji izveidoja neatkarīgu republiku. Mulati arī izveidoja savu valsti. 1825. gadā Francija atzina Haiti neatkarību. No 1915. līdz 1934. gadam valsti okupēja ASV karaspēks, kuri atstāja valdībā tikai mulatu eliti.

1957. gadā par Haiti prezidentu kļuva tautas izvēlēts ārsts, bijušais veselības ministrs, cīnītājs pret tīfu — Fransuā Duvaljē, kurš vēlāk kļuva par diktatoru. 1971. gadā viņa amatu pārņēma Duvaljē dēls Žans Klods Duvaljē. 1986. gadā Duvaljē klana režīms tika gāzts, un pēc vairākiem apvērsumiem pie varas nāca demokrātiskā valdība ar bijušo mācītāju Žanu Betrānu Aristīdu kā prezidentu. 1987. gada martā tika apstiprināta jaunā Haiti konstitūcija, kuru atbalstīja lielākā iedzīvotāju daļa. 1991. gada augustā deputātu palāta veica neuzticības balsojumu Aristīdam (par Aristīda gāšanu no prezidenta amata nobalsoja 83 deputāti, pret — 11). Līdz pat 1994. gadam valstī valdīja politiska nestabilitāte, kamēr Aristīds ar ASV palīdzību tika atjaunots prezidenta amatā. 2021. gada jūlijā atentātā nogalināja Haiti prezidentu Žuvenīlu Moizu (Jovenel Moïse). Viņam sekojošais prezidenta pienākumu izpildītājs un premjerministrs Ariels Anrī, kuru oponenti vaino konstitūcijas pārkāpšanā, nerīkojot jaunas prezidenta vēlēšanas, šajā atentātā citu starpā apvainoja Moiza atraitni Martīnu, kura atentātā pati tika smagi ievainota.[7]

2010. gada Haiti zemestrīce

labot šo sadaļu

2010. gada 12. janvārī Haiti notika 7,0 balles stipra zemestrīce, kas izpostīja tās galvaspilsētu Portoprensu. Bojā gājušo skaits pēc oficiāliem datiem bija 230 000.[8] Vēl daudzi iedzīvotāji tika ievainoti un palika bez pajumtes. Zemestrīcē tika iznīcinātas neskaitāmas celtnes, kā arī prezidenta pils, parlaments un daudzas citas sabiedriskas celtnes. Pēc bojāgājušo skaita šī ir postošākā zemestrīce, kāda notikusi Amerikā un otrā postošākā pasaulē šajā gadsimtā pēc 2004. gada Indijas okeāna zemestrīces.

Haiti ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 22,7% no IKP, šis rādītājs bija astotais augstākais no visām valstīm.[9]

Haiti kultūrā saplūdušas vairāku etnisko grupu tradīcijas — galvenokārt franču un afrikāņu, bet zināma ietekme bijusi arī spāņu kolonistu un salas izmirušo pamatiedzīvotāju tradīcijām. Haiti kultūrā liela nozīme ir vudū, kas ir no Rietumāfrikas ievesto vergu tradicionālo reliģiju un katolicisma savienojums. Vairāki mūzikas stili ir izveidojušies no vudū ceremonijas, kā arī dažādu citus sarīkojumus pavadošās mūzikas. Viens no populārākajiem vietējās mūzikas stiliem ir Kompa. Arī Haiti virtuvē sajaukušies dažādu tautu virtuvju elementi. Lai gan tā ir līdzīga pārējo Karību reģiona salu virtuvēm, tai tomēr piemīt savas unikālas iezīmes. Haiti virtuve ir viduvēji asa, kā garšvielas bieži izmanto piparus, nozīmīga ēdienu sastāvdaļa ir rīsi un pupas, kā arī dažādi dārzeņi un augļi.

Haiti universitātes:

  • Karību Universitāte (Université Caraïbe) (CUC)
  • Haiti Universitāte (Université d'État d'Haïti) (UEH)
  • Notre Dame Haiti Universitāte (Université Notre-Dame d'Haïti) (UNDH)
  • Université Chrétienne du Nord d'Haïti (UCNH)
  • Université Lumière / MEBSH
  • Université Quisqueya (UNIQ)
  • École Supérieure d'Infotronique d'Haïti (ESIH)
  • Université Roi Henri Christophe
  • Université Publique de l'Artibonite aux Gonaïves (UPAG)
  • Université Publique du Nord au Cap-Haïtien (UPNCH)
  • Université Publique du Sud au Cayes (UPSAC)
  • Université de Fondwa (UNIF)
  • École Le Bon Samaritain

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu
  1. «CIA - The World Factbook -- Haiti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 31. janvārī. Skatīts: 2009. gada 4. novembrī.
  2. Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (.PDF). World Population Prospects, Table A.1. 2008 revision. United Nations. Atjaunināts: 2009-03-12.
  3. https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/haiti/
  4. 4,0 4,1 «Haiti». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
  5. «Human Development Report 2009. Human development index trends: Table G». The United Nations. Skatīts: 2009-10-18.
  6. Valodas Arhivēts 2009. gada 1. februārī, Wayback Machine vietnē., liis.lv
  7. «Вдове президента Гаити предъявлено обвинение в его убийстве». NEWSru.co.il (krievu). 2024-02-20. Skatīts: 2024-02-20.
  8. Haiti raises earthquake death toll to 230,000 Arhivēts 2012. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē., msnbc.msn.com, 09.02.2010. (angliski)
  9. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu

2010. gada zemestrīce

labot šo sadaļu