1926. gads

Šis raksts ir par 1926. gadu. Par citām jēdziena 1926 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1926. (MCMXXVI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Gadsimti:	19. gadsimts 20. gadsimts 21. gadsimts
Desmitgades:	1910—1919 1920—1929 1930—1939
Gadi:	1923 1924 1925 1926 1927 1928 1929

1926. gada citi notikumi

Latvija

1926. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1926 MCMXXVI
Ab urbe condita	2679
Armēņu kalendārs	1375 ԹՎ ՌՅՀԵ
Asīriešu kalendārs	6676
Bahá'í kalendārs	82—83
Bengāliešu kalendārs	1333
Berberu kalendārs	2876
Budistu kalendārs	2470
Burmiešu kalendārs	1288
Bizantiešu kalendārs	7434—7435
Ķīniešu kalendārs	乙丑年 (Koka vērsis) 4622 vai 4562     — līdz — 丙寅年 (Uguns tīģeris) 4623 vai 4563
Koptu kalendārs	1642—1643
Etiopu kalendārs	1918—1919
Ebreju kalendārs	5686—5687
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1982—1983
- Shaka Samvat	1848—1849
- Kali Juga	5027—5028
Holocēna kalendārs	11926
Igbo kalendārs	926—927
Irānas kalendārs	1304—1305
Islāma kalendārs	1344—1345
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4259

Notikumi

Janvāris

• 3. janvāris — Teodoros Pangalos sevi pasludina par Grieķijas imperatoru.
• 8. janvāris — par Vjetnamas imperatoru kļuva Bao Dajs.
• 21. janvāris — Beļģijas parlaments akceptēja Lokarno līgumu.
• 23. janvāris — Džons Logijs Bērds (John Logie Baird) nodemonstrēja pirmo publisko televīzijas pārraidi.
• 31. janvāris — Lielbritānijas un Beļģijas karaspēks pamet Ķelni.

Marts

• 1. marts — Turcijā pieņem jaunu Krimināllikumu.

Aprīlis

• 4. aprīlis — Teodoros Pangalos tika ievēlēts par Grieķijas prezidentu.

Maijs

• 9. maijs — pēc islāmistu sektas nemieriem Francijas flote bombardēja Damasku.
• 12.-14. maijs — Maija apvērsums Polijā Juzefa Pilsudska vadībā.
• 12. maijs — Roalds Amundsens pārlidoja Ziemeļpolu.
• 23. maijs — pieņemta pirmā Libānas konstitūcija.
• 28. maijs — Manuels Gomess da Kosta nodibināja autoritāro režīmu Portugālē.

Jūnijs

• 4. jūnijs — par Polijas prezidentu kļuva Ignācijs Moscickis.
• 9. jūnijs — izveidota Afganistānas Karaliste.
• 29. jūnijs — Arturs Mīens tika pārvēlēts par Kanādas premjerministru.

Jūlijs

• 9. jūlijs — jauns militārs apvērsums Portugālē.

Septembris

• 8. septembris — Veimāras Republika pievienojas Tautu Savienībai.
• 11. septembris — Spānija izstājas no Tautu Savienības.
• 25. septembris — Tautu Savienība pieņēma konvenciju, kas aizliedz verdzību.

Oktobris

• 2. oktobris — Juzefs Pilsudskis kļuva par Polijas premjerministru.
• 12. oktobris — Britu kalnrači piekrita izbeigt savu streiku.
• 14. oktobris — iznāca klajā Alana Milna grāmata "Vinnijs Pūks".
• 20. oktobris — viesuļvētrā Kubā gāja bojā 650 iedzīvotāju.

Novembris

• 25. novembris — Itālijā tika atjaunots nāvessods.
• 26. novembris — arestēti visi Itālijas komunistu deputāti.

Nezināms datums

• Japāņu zinātnieks Eiči Kurosava pētot bakane jeb „trako dzinumu slimību” rīsos atklāja giberelīnu.

Dzimuši

• 29. janvāris — Abduss Salams (عبد السلام), Pakistānas fiziķis (miris 1996)
• 7. februāris — Konstantīns Feoktistovs (Константин Петрович Феоктистов), PSRS kosmonauts, konstruktors (miris 2009)
• 11. februāris — Leslijs Nīlsens (Leslie Nielsen), Kanādas/ASV aktieris (miris 2010)
• 6. marts:
  • Alans Grīnspens (Alan Greenspan), ASV finansists
  • Andžejs Vajda (Andrzej Wajda), poļu kinorežisors
• 17. marts — Zigfrīds Lencs (Siegfried Lenz), vācu rakstnieks (miris 2014)
• 2. aprīlis — Džeks Brebems (Sir John Arthur "Jack" Brabham), Austrālijas autosportists (miris 2014)
• 3. aprīlis — Virdžils Grisoms (Virgil I. "Gus" Grissom), ASV kosmonauts (miris 1967)
• 21. aprīlis — Elizabete II (Queen Elisabeth II), Apvienotās Karalistes karaliene
• 28. aprīlis — Hārpera Lī (Harper Lee), ASV rakstniece (mirusi 2016)
• 29. aprīlis — Pols Berans (Paul Baran), amerikāņu inženieris (miris 2011)
• 8. maijs — Dons Rikless (Don Rickles), ASV komediants
• 1. jūnijs — Merilina Monro (Marilyn Monroe), ASV aktrise (mirusi 1962)
• 3. jūnijs — Alens Ginsbergs (Allen Ginsberg), ASV dzejnieks (miris 1997)
• 25. jūnijs — Ingeborga Bahmane (Ingeborg Bachmann), austriešu dzejniece (mirusi 1973)
• 4. jūlijs — Alfredo di Stefano (Alfredo di Stéfano), Argentīnas, Kolumbijas un Spānijas futbolists un futbola treneris (miris 2014)
• 31. jūlijs — Hilarijs Patnems (Hilary Whitehall Putnam), ASV filozofs
• 13. augusts — Fidels Kastro Russ (Fidel Alejandro Castro Ruz), Kubas revolucionārs, valsts vadītājs
• 15. augusts — Konstantins Stefanopuls (Κωνσταντίνος Στεφανόπουλος), Grieķijas prezidents (miris 2016.)
• 17. septembris — Žans Marī Listižē (Jean-Marie Lustiger), franču katoļu garīdznieks (miris 2007)
• 23. septembris — Džons Koltreins (John Coltrane), ASV mūziķis (miris 1967)
• 15. oktobris — Mišels Fuko (Michel Foucault), franču filozofs (miris 1984)
• 18. oktobris — Klauss Kinskis (Klaus Kinski), vācu kinoaktieris (miris 1991)
• 25. oktobris — Gaļina Višņevska (Галина Павловна Вишневская), krievu operdziedātāja (mirusi 2012)
• 3. novembris — Valds Adamkus (Valdas Adamkus), lietuviešu politiķis
• 23. novembris — Satja Sai Baba (Sathya Sai Baba), Indijas garīgais skolotājs (miris 2011)
• 24. novembris — Cundao Lī (李政道, Tsung-Dao Lee), Ķīnas, ASV fiziķis
• 30. novembris — Endrū Šallijs (Andrew Schally), ASV endokrinologs
• 25. decembris — Mels Brukss (Mel Brooks), ASV komediants

Miruši

• 4. janvāris — Savojas Margarita (Margherita di Savoia), Italijas karaliene (dzimusi 1851.)
• 17. marts — Aleksejs Brusilovs (Алексе́й Алексе́евич Бруси́лов), krievu ģenerālis (dzimis 1853.)
• 25. maijs — Simons Petļura (Симон Васильович Петлюра), ukraiņu politiskais un militārais darbinieks (dzimis 1879.)
• 20. jūlijs — Felikss Dzeržinskis (Феликс Эдмундович Дзержинский), čekists (dzimis 1877.)
• 7. oktobris — Emīls Krēpelins (Emil Kraepelin), vācu psihiatrs (dzimis 1856.)
• 5. decembris — Klods Monē (Claude Monet), franču mākslinieks (dzimis 1840.)
• 25. decembris — Imperators Taišo, Japānas imperators (dzimis 1879.)

Nobela prēmijas

• Fizikā —
• Fizioloģijā vai medicīnā —
• Ķīmijā —
• Literatūrā —
• Miera veicināšanā —