Hāga
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Hāga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Hāga (nīderlandiešu: Den Haag vai 's-Gravenhage) ir pilsēta Nīderlandes rietumos, pie Ziemeļjūras. Trešā lielākā (aiz Amsterdamas un Roterdamas) pilsēta Nīderlandē un Dienvidholandes provinces centrs. Kaut arī Amsterdama pēc konstitūcijas ir Nīderlandes galvaspilsēta, faktiskā valsts galvaspilsēta ir Hāga; tajā atrodas valsts parlaments un valdība, kā arī monarha ģimene.
| Hāga | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Den Haag ’s-Gravenhage | |||
 | |||
| |||
  Hāga | |||
| Koordinātas: 52°5′N 4°19′E / 52.083°N 4.317°EKoordinātas: 52°5′N 4°19′E / 52.083°N 4.317°E | |||
| Valsts |
 Nīderlande | ||
| Province | Dienvidholande | ||
| Dibināta | 1248 | ||
| Platība(2006) | |||
| • pilsēta | 98,20 km2 | ||
| • sauszeme | 82,66 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • pilsēta | 548 320 | ||
| • blīvums | 5 894/km² | ||
| • urbānā teritorija | 1 022 256 | ||
| • aglomerācija | 1 406 000 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Hāga Vikikrātuvē | |||
Vēsture Labot
Hāgu 1248. gadā dibināja Svētās Romas impērijas ķeizars, Holandes grāfs Vilems II. Viduslaikos tā bija Holandes grāfa administratīvais centrs. Bagātās pilsētas kā Delfti, Leidene u. c. vienojās, ka necilā Hāgas pilsētiņa būtu kompromiss savstarpējo attiecību kārtošanas vietai. Līdz pat 16. gadsimtam Hāgai bija aizliegts celt aizsardzības mūrus.
Napoleona karu laikā 1806. gadā franču okupācijas spēki piešķīra Hāgai pilsētas tiesības. Pilsēta sāka strauji attīstīties tikai 19. gadsimtā, kad ievērojami palielinājās Hāgas politiskā nozīmība.
Iestādes un ievērojamas vietas Labot
Ekonomikā pazīstama kā kompānijas Shell galvenās mītnes vieta.
Starptautiskā Kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai, Starptautiskās Justīcijas tiesas, Starptautiskās Krimināltiesas, Europol un Eurojust mītnes vieta.
No muzejiem ievērojami:
- Madurodam — miniatūra pilsētiņa mērogā 1:25
- Mauritshuis — mākslas muzejs ar Vermēra un Rembranta darbiem
- Ešera muzejs — mākslas muzejs ar Ešera darbiem
- Gemeentemuseum — mākslas muzejs ar pasaulē lielāko Mondriāna darbu kolekciju
Cilvēki Labot
Hāgā dzimuši:
- Diks Advokāts (Dick Advocaat) (1947-) — futbola treneris
- Henriks Berlage (Hendrik Petrus Berlage) (1856—1934) — arhitekts
- Mihaels Bogerds (Michael Boogerd) (1972-) — riteņbraucējs
- Vilems Drēss (Willem Drees) (1886—1988) — politiķis
- Juliana (Juliana der Nederlanden) (1909—2004) — Nīderlandes karaliene
- Teo van Gogs (Theo van Gogh) (1957—2004) — kinorežisors
- Jāps de Hops Shefers (Jaap de Hoop Scheffer) (1948-) — NATO generālsekretārs
- Kristiāns Heigenss (Christiaan Huygens) (1629—1695) — fiziķis
- Sofija fon der Falca (Sophie von der Pfalz) (1630—1714) — augstmane
- Henriks Kazimirs (Hendrik Casimir) (1909—2000) — fiziķis
- Gustavs Krups (Gustav Krupp von Bohlen und Halbach) (1870—1950) — uzņēmējs
- Simons van der Mērs (Simon van der Meer) (1925—2011) — fiziķis
- Seiss Noteboms (Cees Nooteboom) (1933-) — rakstnieks
- Saskija Sasena (Saskia Sassen) (1949-) — socioloģe
- Jans Tinbergens (Jan Tinbergen) (1903—1994) — ekonomists
- Nikolass Tinbergens (Nikolaas Tinbergen) (1907—1988) — zoologs
- Vilems I (Willem I der Nederlanden) (1772—1843) — Nīderlandes karalis
- Vilems II (Willem II der Nederlanden) (1792—1849) — Nīderlandes karalis
- Vilems V (Willem V van Oranje-Nassau) (1748—1806) — politiķis
- Vilhelmina (Wilhelmina der Nederlanden) (1880—1962) — Nīderlandes karaliene
Atsauces Labot
- ↑ «Kerncijfers wijken en buurten 2021». Q167086. 6 augusts 2021.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. martā. Skatīts: 2011. gada 23. novembrī. Archived 2012. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hāga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)