Hāga
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Hāga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Hāga (nīderlandiešu: Den Haag vai 's-Gravenhage) ir pilsēta Nīderlandes rietumos, pie Ziemeļjūras. Trešā lielākā (aiz Amsterdamas un Roterdamas) pilsēta Nīderlandē.
Hāga Den Haag | |||
---|---|---|---|
Municipalitāte | |||
's-Gravenhage | |||
![]() | |||
| |||
Neformālais nosaukums: Residentiestad (Dzīvojamo namu pilsēta), Hofstad (Tiesu pilsēta) | |||
Koordinātas: 52°5′N 4°19′E / 52.083°N 4.317°EKoordinātas: 52°5′N 4°19′E / 52.083°N 4.317°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Province | Dienvidholande | ||
Dibināta | 1248 | ||
Platība(2006) | |||
• Municipalitāte | 98,20 km2 | ||
• sauszeme | 82,66 km2 | ||
• ūdens | 15,54 km2 | ||
Iedzīvotāji (2011. gada 1. septembris)[1] | |||
• Municipalitāte | 500 000 | ||
• blīvums | 5 894/km² | ||
• adm. rob. | 1 022 256 | ||
• aglomerācija | 1 406 000 | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa | http://www.denhaag.nl/ | ||
![]() |
Kaut arī Amsterdama pēc konstitūcijas ir Nīderlandes galvaspilsēta, faktiskā valsts galvaspilsēta ir Hāga, tajā atrodas valsts parlaments un valdība, kā arī monarha ģimene.
Ekonomikā pazīstama kā kompānijas Shell galvenās mītnes vieta.
Pilsētā ir ievērojama indonēziešu izcelsmes iedzīvotāju kopiena.
Starptautiskā Kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai, Starptautiskās Justīcijas tiesas, Starptautiskās Krimināltiesas, Europol un Eurojust mītnes vieta.
No muzejiem ievērojami:
- Madurodam — miniatūra pilsētiņa mērogā 1:25
- Mauritshuis — mākslas muzejs ar Vermēra un Rembranta darbiem
- Ešera muzejs — mākslas muzejs ar Ešera darbiem
- Gemeentemuseum — mākslas muzejs ar pasaulē lielāko Mondriāna darbu kolekciju
VēstureLabot
Hāgu 1248. gadā dibināja Svētās Romas impērijas imperators, Holandes grāfs Vilems II. Viduslaikos tā bija Holandes grāfa administratīvais centrs. Bagātās pilsētas kā Delfti, Leidene u. c. vienojās ka necilā Hāgas pilsētiņa būtu kompromiss savstarpējo attiecību kārtošanas vietai. Līdz pat 16. gadsimtam Hāgai bija aizliegts celt aizsardzības mūrus.
1806. gadā franču okupācijas spēki piešķīra Hāgai pilsētas tiesības. Pilsēta sāka strauji attīstīties tikai 19. gadsimtā, kad ievērojami palielinājās Hāgas politiskā nozīmība.
CilvēkiLabot
Hāgā dzimuši:
- Diks Advokāts (Dick Advocaat) (1947-) — futbola treneris
- Henriks Berlage (Hendrik Petrus Berlage) (1856—1934) — arhitekts
- Mihaels Bogerds (Michael Boogerd) (1972-) — riteņbraucējs
- Vilems Drēss (Willem Drees) (1886—1988) — politiķis
- Juliana (Juliana der Nederlanden) (1909—2004) — Nīderlandes karaliene
- Teo van Gogs (Theo van Gogh) (1957—2004) — kinorežisors
- Jāps de Hops Shēfers (Jaap de Hoop Scheffer) (1948-) — NATO generālsekretārs
- Kristiāns Heigenss (Christiaan Huygens) (1629—1695) — fiziķis
- Sofija fon der Falca (Sophie von der Pfalz) (1630—1714) — augstmane
- Henriks Kazimirs (Hendrik Casimir) (1909—2000) — fiziķis
- Gustavs Krups (Gustav Krupp von Bohlen und Halbach) (1870—1950) — uzņēmējs
- Simons van der Mērs (Simon van der Meer) (1925—2011) — fiziķis
- Seiss Noteboms (Cees Nooteboom) (1933-) — rakstnieks
- Saskija Sasena (Saskia Sassen) (1949-) — socioloģe
- Jans Tinbergens (Jan Tinbergen) (1903—1994) — ekonomists
- Nikolāss Tinbergens (Nikolaas Tinbergen) (1907—1988) — zoologs
- Vilems I (Willem I der Nederlanden) (1772—1843) — Nīderlandes karalis
- Vilems II (Willem II der Nederlanden) (1792—1849) — Nīderlandes karalis
- Vilems V (Willem V van Oranje-Nassau) (1748—1806) — politiķis
- Vilhelmina (Wilhelmina der Nederlanden) (1880—1962) — Nīderlandes karaliene
AtsaucesLabot
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. martā. Skatīts: 2011. gada 23. novembrī.