Papua-Jaungvineja (tokpisinā: Papua Niugini, angļu: Papua-New Guinea), oficiāli Neatkarīga valsts Papua-Jaungvineja (Independent State of Papua New Guinea) ir valsts Okeānijā.

Papua-Jaungvineja
Papua Niugini
Papua-Jaungvinejas karogs Papua-Jaungvinejas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeUnity in diversity
Vienotība dažādībā
HimnaO Arise, All You Sons
Ak celieties, jel dēli
Location of Papua New Guinea
Location of Papua New Guinea
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Portmorsbi
840) 9°30′S 147°07′E / 9.500°S 147.117°E / -9.500; 147.117
Valsts valodas angļu valoda
tokpisins
hirimotu valoda
Valdība Konstitucionālā monarhija
 -  Karalis Čārlzs III Vindzors
 -  Ģenerālgubernators Bob Dadae
 -  Premjerministrs James Marape
Neatkarība no Austrālijas 
 -  Pašpārvalde 1973. gada 1. decembrī 
 -  Neatkarība 1975. gada 16. septembrī 
Platība
 -  Kopā 462 840 km² (54)
 -  Ūdens (%) 2
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2021. gadā 11 781 559 
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $14,363 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $2418 
Džini koef. (1996) 50.9 (augsts
TAI (2007) 0.530 (vidējs) (145.)
Valūta kina (PGK)
Laika josla AEST (UTC+10)
 -  Vasarā (DST) kopš 2005. gada neievēro (UTC+10)
Interneta domēns .pg
ISO 3166-1 kods 598 / PNG / PG
Tālsarunu kods +675

Galvaspilsēta ir Portmorsbi. Tā ir Nāciju Sadraudzības dalībvalsts. Valsts galva ir Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators. Likumdošanas iestāde ir Nacionālais parlaments.

Platība — 462 840 km². Iedzīvotāju skaits — 11 781 559 (2021). Oficiālās valodas ir angļu, tokpisins un hirimotu.

Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādu valodu un apmēram tikpat vietējo sabiedrību. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, bet pārējie piekopj vietējos tradicionālos ticējumus.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Pirmie iedzīvotāji šajā teritorijā apmetās uz dzīvi pirms 50 000 gadiem. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šeit allaž ir bijuši ierobežoti sakari starp dažādām cilvēku grupām. Tāpēc katrai no tām ir attīstījusies sava valoda un kultūra. Tā rezultātā Papua-Jaungvinejā radušās daudzas etniskās grupas, kas runā kādā no apmērām 850 valodām. Lielākā atšķirība pastāv starp kalniešiem, kuri dzīvo ļoti izolēti, un zemieņu vai piekrastes iedzīvotājiem, kuri bieži satiekas ar citu cilšu cilvēkiem. Lai gan vairums Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem, joprojām daudzviet ir izplatītas vietējās reliģijas un paražas. Kopš neatkarības iegūšanas 1975. gadā dažas no šīm etniskajām grupām aktīvi iestājas par turpmākām izmaiņām un atdalīšanos no vienotās Papua-Jaungvinejas valsts.

Dabas bagātības

labot šo sadaļu

Bagāta ar dabas resursiem — varu un zeltu.

Vairāk nekā 80% Papua-Jaungvinejas klāj biezi tropiskie lietus meži, tomēr to platība samazinās, jo trešdaļā lietus mežu saimnieko kokrūpniecības uzņēmumi, kuri tos intensīvi izcērt. Mežrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām saimniecības nozarēm. Svarīgākā rūpniecības nozare ir iežguve. Valstī ir bagātīgi minerālu — vara, zelta, sudraba, niķeļa un kobalta — krājumi, iegūst arī naftu un dabasgāzi. Ieguve dod valsts ienākumu lielāko daļu. Lauksaimniecībā ir nodarbināti 85% valsts darbspējīgo iedzīvotāju, lai gan kultūraugu audzēšanai ir piemēroti mazāk nekā 2% valsts teritorijas. Lielajās saimniecībās audzē kafijkokus un citus lauksaimniecības augus, no kuriem iegūtie produkti tiek eksportēti.

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Papua-Jaungvinejas sastāvā ir 20 provinces, galvaspilsētas distrikts un Bugenvilas autonomais reģions.

Ārējās saites

labot šo sadaļu