Papua-Jaungvineja
Papua-Jaungvineja (tokpisinā: Papua Niugini, angļu: Papua-New Guinea) ir valsts Okeānijā. Mazāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Bagāta ar dabas resursiem – varu un zeltu. Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādu valodu un apmēram tikpat vietējo sabiedrību.
| Papua-Jaungvineja Papua Niugini |
|||||
|---|---|---|---|---|---|
|
|||||
| Devīze: Unity in diversity Vienotība dažādībā |
|||||
| Himna: O Arise, All You Sons Ak celieties, jel dēli |
|||||
 |
|||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Portmorsbi 840) 9°30′S 147°07′E / 9.500°S 147.117°E | ||||
| Valsts valodas | angļu valoda tokpisins hirimotu valoda |
||||
| Valdība | Konstitucionālā monarhija | ||||
| - | Karalis | Čārlzs III Vindzors | |||
| - | Ģenerālgubernators | Bob Dadae | |||
| - | Premjerministrs | James Marape | |||
| Neatkarība | no Austrālijas | ||||
| - | Pašpārvalde | 1973. gada 1. decembrī | |||
| - | Neatkarība | 1975. gada 16. septembrī | |||
| Platība | |||||
| - | Kopā | 462 840 km² (54) | |||
| - | Ūdens (%) | 2 | |||
| Iedzīvotāji | |||||
| - | iedzīvotāji 2005. gadā | 5 887 000 (104.) | |||
| - | Blīvums | 13/km² (201.) | |||
| IKP (PPP) | 2005. gada aprēķins | ||||
| - | Kopā | $14,363 miljardi | |||
| - | Uz iedzīvotāju | $2418 | |||
| Džini koef. (1996) | 50.9 (augsts) | ||||
| TAI (2007) | ▲0.530 (vidējs) (145.) | ||||
| Valūta | kina (PGK) |
||||
| Laika josla | AEST (UTC+10) | ||||
| - | Vasarā (DST) | kopš 2005. gada neievēro (UTC+10) | |||
| Interneta domēns | .pg | ||||
| ISO 3166-1 kods | 598 / PNG / PG | ||||
| Tālsarunu kods | +675 | ||||
Iedzīvotāji Labot
Pirmie iedzīvotāji šajā teritorijā apmetās uz dzīvi pirms 50 000 gadiem. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šeit allaž ir bijuši ierobežoti sakari starp dažādām cilvēku grupām. Tāpēc katrai no tām ir attīstījusies sava valoda un kultūra. Tā rezultātā Papua-Jaungvinejā radušās daudzas etniskās grupas, kas runā kādā no apmērām 850 valodām. Lielākā atšķirība pastāv starp kalniešiem, kuri dzīvo ļoti izolēti, un zemieņu vai piekrastes iedzīvotājiem, kuri bieži satiekas ar citu cilšu cilvēkiem. Lai gan vairums Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem, joprojām daudzviet ir izplatītas vietējās reliģijas un paražas. Kopš neatkarības iegūšanas 1975. gadā dažas no šīm etniskajām grupām aktīvi iestājas par turpmākām izmaiņām un atdalīšanos no vienotās Papua-Jaungvinejas valsts.
Dabas bagātības Labot
Vairāk nekā 80% Papua-Jaungvinejas klāj biezi tropiskie lietus meži, tomēr to platība samazinās, jo trešdaļā lietus mežu saimnieko kokrūpniecības uzņēmumi, kuri tos intensīvi izcērt. Mežrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām saimniecības nozarēm. Svarīgākā rūpniecības nozare ir iežguve. Valstī ir bagātīgi minerālu — vara, zelta, sudraba, niķeļa un kobalta — krājumi, iegūst arī naftu un dabasgāzi. Ieguve dod valsts ienākumu lielāko daļu. Lauksaimniecībā ir nodarbināti 85% valsts darbspējīgo iedzīvotāju, lai gan kultūraugu audzēšanai ir piemēroti mazāk nekā 2% valsts teritorijas. Lielajās saimniecībās audzē kafijkokus un citus lauksaimniecības augus, no kuriem iegūtie produkti tiek eksportēti.
Administratīvais iedalījums Labot
Papua-Jaungvinejas sastāvā ir 20 provinces, galvaspilsētas distrikts un Bugenvilas autonomais reģions.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Papua-Jaungvineja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- (angliski) Before They Pass Away: Indonesia + Papua New Guinea
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |