Mahačkala

pilsēta Krievijā

Mahačkala (krievu: Махачкала) ir pilsēta Krievijas dienvidos, Kaspijas jūras krastā, Dagestānas galvaspilsēta. Pilsēta atrodas Kaukāza kalnu tuvumā.

Mahačkala
republikas galvaspilsēta
Махачкала
Mahačkala
Karogs: Mahačkala
Karogs
Ģerbonis: Mahačkala
Ģerbonis
Mahačkala (Krievija)
Mahačkala
Mahačkala
Mahačkala (Dagestāna)
Mahačkala
Mahačkala
Koordinātas: 42°58′N 47°29′E / 42.967°N 47.483°E / 42.967; 47.483Koordinātas: 42°58′N 47°29′E / 42.967°N 47.483°E / 42.967; 47.483
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Dienvidu federālais apgabals
Federācijas subjekts Dagestāna
Platība
 • Kopējā 468,13 km2
Augstums 10 m
Iedzīvotāji (2023)
 • kopā 662 600
 • blīvums 1 331,4/km²
Mājaslapa www.mkala.ru
Mahačkala Vikikrātuvē

Mahačkalas klimats ir samērā silts. Gada vidējā gaisa temperatūra ir +12,1 °C. Vasara karsta, vasaras mēnešu vidējā temperatūra ir +20-24 °C, dienas maksimālā gaisa temperatūra var būt līdz 36-38°. Ziema ļoti maiga. Vidējā temperatūra no +1 līdz -3 °C, naktī tā nokrīt zem nulles. Nokrišņu daudzums ir 410 — 450 mm gadā, tie sadalās apmēram vienmērīgi visa gada garumā, gaisa mitrums 75% (ziemā līdz 80%, bet jūlijā un augustā ap 50%). Vasaras mēnešos ir vislielākais skaidro dienu skaits. Vēji ir galvenokārt dienvidaustrumu un ziemeļrietumu, vēja ātrums ir vidēji 4,3 m/s.

Viduslaikos pilsēta saucās Tarki un Indži. 1857. gadā pilsētu pārdēvēja par Petrovsku.

No 1918. gada marta līdz aprīlim un no 1918. gada novembra līdz 1920. gada martam Krievijas pilsoņu kara laikā pilsētu kontrolēja pretboļševiku spēki, un tā tika nosaukta par Šamilkalu Imama Šamila vārdā. 1922. gadā to pārdēvēja par Mahačkalu, par godu komunistam Magomedam Ali (Mahačam) Dahadajevam (1882—1918). "Mahač" ir saīsināta musulmaņu vārda "Muhameds" vietējā forma.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Mahačkala ir visvairāk apdzīvotā pilsēta Ziemeļkaukāza federālajā apgabalā, tās iedzīvotāju skaits turpina pieaugt aptuveni tikpat strauji kā padomju perioda beigās.

Iedzīvotāju kopskaits ir 623 254 (2021), 26,15 % no tiem ir avāri, 15,12 % kumiki, 15,48 % dargi, 14,77 % lezgīni, 13,97 % laki, 6,28 % krievi, 2,28 % tabasarani, 1,41 % rutuli.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu

Augstākās izglītības iestādes

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu