Salvadora

Valsts Centrālamerikā
Šis raksts ir par valsti Centrālamerikā. Par pilsētu Brazīlijā skatīt rakstu Salvadora (pilsēta).

Salvadora (spāņu: El Salvador), oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā. Tā ir Centrālamerikas vismazākā, bet visblīvāk apdzīvotā valsts. Robežojas ar divām valstīm: rietumos ar Gvatemalu, bet ziemeļos un austrumos ar Hondurasu.

Salvadoras Republika
República de El Salvador
Salvadoras karogs Salvadoras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeDios, Unión, Libertad
HimnaHimno Nacional de El Salvador
Location of El Salvador
Location of El Salvador
Salvadoras atrašanās vieta Centrālamerikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sansalvadora
13°40′N 89°10′W / 13.667°N 89.167°W / 13.667; -89.167
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Klaudija Rodrigesa de Gevara
Neatkarība
 -  no Spānijas 1821. gada 15. septembrī 
 -  no Pirmās Meksikas impērijas 1823. gada 1. jūlijā 
 -  no Centrālamerikas federācijas 1841. gada 18. februārī 
Platība
 -  Kopā 21,040 km² 
 -  Ūdens (%) 1,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. gadā 6 377 195 (99.)
 -  Blīvums 303,1/km² (47.)
IKP (PPP) 2015. gada aprēķins
 -  Kopā $ 52,666 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $ 8668 
Džini koef. (2013) 43,5 (vidējs
TAI (2014) 0,686 (vidējs) (116.)
Valūta ASV dolārs
Bitkoins[1]
Laika josla (UTC-6)
Interneta domēns .sv
ISO 3166-1 kods 222 / SLV / SV
Tālsarunu kods +503

Salvadora ir daudz cietusi no pilsoņu kara un revolūcijas, tāpēc nedaudzas ģimenes ir bagātas, to īpašumā ir arī zeme, taču vairums salvadoriešu ir nabadzīgi.

Salvadoru rietumu — austrumu virzienā šķērso divas paralēlas kalnu grēdas ar plakankalni starp tām. Piekrastes līdzenums aizņem tikai 15% valsts teritorijas. Salvadorā ir vairāk nekā 20 vulkāni, no kuriem daudzi ir aktīvi, tā apdraudot iedzīvotājus. Meži, kas agrāk bija pilni ar ciedriem, sarkankokiem un ozoliem, tagad ir izcirsti labas aramzemes vajadzībām.

Dabas resursi

labot šo sadaļu

Salvadoras kalnaino daļu indiāņi ir apdzīvojuši jau daudzus tūkstošus gadu. Vulkānisko kalnu nogāzēs ir auglīgas augsnes. Tās ir piesaistījušas zemniekus jau kopš senseniem laikiem. Salvadorā ir maz derīgo izrakteņu. Tomēr kalnu upes ļauj saražot lielu daļu elektroenerģijas. Krītošais ūdens darbina HES turbīnas. Saskaņā ar 2021. gada janvāra datiem hidroenerģija nodrošina 28,5% Salvadoras elektroenerģijas patēriņa. Vēl 27,3% saražo liela ģeotermālā spēkstacija, kas izmanto zemes dzīļu siltumu. No biomasas iegūst 24.4% elektroenerģijas, no Saules baterijām — 10,6%, vēja enerģijas — 3,6%.[2]

Salvadoras ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,8% no IKP.[3]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

2015. gadā Salvadorā bija 6 377 195 iedzīvotāju. Kopš 1950. gada iedzīvotāju skaits ir palielinājies gandrīz trīs reizes. 86% iedzīvotāju ir metisi, 12% — baltādainie. Apmēram puse no kopējā iedzīvotāju skaita ir katoļi, bet apmēram trešā daļa — protestanti.

Ārējās saites

labot šo sadaļu