Moldova

valsts Austrumeiropā
Šis raksts ir par valsti. Par upi skatīt rakstu Moldova (upe).

Moldova (rumāņu: Moldova), oficiāli Moldovas Republika (rumāņu: Republica Moldova), ir valsts Austrumeiropā. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.

Moldovas Republika
Republica Moldova
Moldovas Republikas karogs Moldovas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeLimba noastră-i o comoară
Mūsu valoda ir mūsu bagātība
HimnaLimba Noastra
Location of Moldova
Location of Moldova
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kišiņeva
47°0′N 28°55′E / 47.000°N 28.917°E / 47.000; 28.917
Valsts valodas rumāņu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Maija Sandu
 -  Premjerministrs Dorins Rečans
Neatkarība sabrūkot Padomju Savienībai 
 -  Datums 1991. gada 27. augustā 
 -  Atzīta 1991. gada 25. decembrī 
Platība
 -  Kopā 33,843 km² (139.)
 -  Ūdens (%) 1,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 2 913 281 (bez Piedņestras) (133.)
 -  Blīvums 105/km² (101.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $9,367 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $2962 
Džini koef. (2003) 33.2 (vidējs
TAI (2021) 0.767 (vidējs) (80.)
Valūta Moldovas leja (MDL)
Laika josla EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .md
ISO 3166-1 kods 498 / MDA / MD
Tālsarunu kods +373

Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 3. martā Moldova iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā.[1]

Vēsture labot šo sadaļu

Pamatraksts: Moldovas vēsture

Valsts nosaukums cēlies no vēsturiskās Moldāvijas kņazistes, kuras teritorijas austrumu daļu aizņem mūsdienu Moldova. Kā Besarābiju to 1812. gadā iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā. Impērijai sabrūkot, 1918. gadā Besarābijas guberņā tika pasludināta Moldāvijas Demokrātiskā Republika, kas pievienojas Rumānijas Karalistei. 1940. gada vasarā provinci okupēja Sarkanā armija un tās teritorijā tika izveidota Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas bija PSRS sastāvā līdz 1991. gadam. Piedņestras kara laikā, 1990. — 1992. gados, no valsts atšķēlās Piedņestras Moldāvu Republika.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

 
Ezeri Kišiņevas tuvumā
 
Moldovas adminstratīvais iedalījums

Moldova atrodas Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, augstākais punkts ir Beleneštu kalns Kodru masīvā. Kaut arī Moldovai nav pieejas jūrai, to tomēr var uzskatīt par Melnās jūras piekrastes valsti. Cauri Moldovai ļoti īsā posmā tek Donavas upe (950 m).

Ziemeļos, austrumos un dienvidos Moldova robežojas ar Ukrainu, rietumos ar Rumāniju. Valsts platība ir 33 843 km2. Moldovas teritorija ir izstiepta ziemeļu-dienvidu virzienā 350 km garumā, bet platums rietumu-austrumu virzienā ir 150 km.

Moldovas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kišiņeva, kas atrodas valsts vidusdaļā. Otra lielākā pilsēta ir Tiraspole, kas atrodas Dņestras krastā. Valsts ir sadalīta 32 rajonos, 5 municipalitātēs un 1 autonomā Gagauzijas republikā. Moldovā ir 60 pilsētu un 917 ciematu.

Moldovas klimats ir mēreni kontinentāls. Ziema ir maiga, īsa, bet vasara karsta un gara. Gada vidējā gaisa temperatra ir no +7,5 °C ziemeļos līdz +10 °C dienvidos. Janvārī temperatūra ir ap -4 °C, jūlijā +21 °C. Absolūtais minimums ir -36 °C, bet maksimums +41 °C. Gada nokrišņu daudzums nav liels — 380—550 mm.

Ekonomika labot šo sadaļu

Moldovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 26,2% no IKP, šis rādītājs bija piektais augstākais no visām valstīm.[2]

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Pēc tautas skaitīšanas datiem 2014. gadā Moldovā (bez Piedņestras) bija 2 913 281 iedzīvotāju.

76,5% no iedzīvotājiem kā pirmo ģimenē lietoto valodu minēja moldāvu/rumāņu valodu (60% moldāvu un 16,5% rumāņu), 11,3% krievu, 5,5% — ukraiņu, bet 4,1% — gagauzu valodu.

Visizplatītākā konfesija ir pareizticība, kuras piekritēji saskaņā ar 2004. gada tautas skaitīšanas datiem veido 93,3 % no valsts iedzīvotājiem.

Izglītība labot šo sadaļu

Moldovā ir 18 valsts un 11 privātās augstākās izglītības iestādes. Moldovas Valsts universitāte ir viena no galvenajām augstākās izglītības iestādēm valstī.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Arī Gruzija un Moldova oficiāli lūdz uzņemt tās ES Arhivēts 2022. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. leta.lv 2022. gada 3. martā
  2. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu