Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par Plutona pavadoni. Par citām jēdziena Stiksa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Stiksa ir neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis. Tas ir piektais atklātais Plutona pavadonis, un to atklāja 2012. gada 26. jūnijā, gadu pēc ceturtā Plutona pavadoņa Kerbera atklāšanas. Stiksa ir otrs tuvākais Plutona pavadonis. Tas ir ļoti nespodrs — pavadonis ir divreiz nespodrāks par Kerberu un tūkstošiem reižu nespodrāks par Plutonu.[2]

Stiksa
Pluto moon P5 discovery with moons' orbits.jpg
Habla kosmiskā teleskopa attēls (Plutons un tā pavadoņi ar iezīmētām orbītām. Stiksa norādīts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i Astronomu grupa M.R.Šovaltera vadībā
Atklāšanas datums 2012. gada 26. jūnijs
Apzīmējumi
Citi nosaukumi S/2012 (134340) 1[1] P5
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss) 42 000 ± 2,000 km
Ekscentricitāte 0,005787±0,001144
Apriņķojuma periods 20,16155±0,00027 d
Slīpums 0,809°±0,162°
Riņķo ap Plutons
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss 5-12.5 km
Albedo 0,04 – 0,35
Redzamais spožums 27 ± 0,3

Stiksas atklāšana pastiprināja teoriju, ka Plutona pavadoņi ir paliekas no planētas un kāda cita liela Koipera joslas objekta sadursmes pirms miljoniem gadu.[3]

Satura rādītājs

AtklāšanaLabot

Stiksu atklāja astronomu grupa Marka R. Šovaltera vadībā, izpētot attēlus, kurus uzņēma ar Habla kosmisko teleskopu laikā no 2012. gada 26. jūnija līdz 9. jūlijam. Par šo atklājumu tika paziņots 2012. gada 11. jūlijā.

 
Stiksas attēls, kas uzņemts ar New Horizons

Izpētītie attēli tika uzņemti, lai atklātu potenciālus apdraudējumus starpplanētu zondes New Horizons ceļā. Šis atklājums raisīja bažas, ka šajā Saules sistēmas daļā varētu būt vēl citi nelieli ķermeņi, kas ir pārāk mazi, lai tos novērotu no Zemes, un ka zondi varētu sabojāt šāds nezināms objekts vai neredzams gredzens, tai šķērsojot Plutona sistēmu ātrumā, kas pārsniedz 13 m/s.[4] Zonde lidoja gar Plutona sistēmu 2015. gada 14. jūlijā un neatklāja jaunus planētas pavadoņus vai nezināmus gredzenus.

Orbīta un fizikālie parametriLabot

Stiksa apriņķo Plutona – Harona sistēmas baricentru apmēram 42 000 km attālumā.[5] Pavadoņa orbīta atrodas starp Haronu un Nikti un ir vienā plaknē ar pārējiem Plutona pavadoņiem. Starp Haronu un Stiksu pastāv gandrīz pilnīga orbitālā rezonanse 1:3 (starpība tikai 5,4%).[2]

Novērojot teleskopā Stiksas izmēri bija grūti nosakāmi. Tika pieņemts, ka pavadonim ir neregulāra forma, un tā diametrs tika lēsts starp 10 un 25 km.[6] New Horizons 631 000 km attālumā uzņemtās fotogrāfijas analīze noskaidroja, ka pavadonis tiešām ir ļoti neregulāras formas un tā izmērs ir 5 un 7 km.[7]

Pavadonis apriņķo Plutonu 20,16155 dienās.[5] Tā rotācija ap savu asi ir haotiska un līdzinās citu mazo Plutona pavadoņu rotācijai.[8]

NosaukumsLabot

Sākumā jaunatklātais pavadonis ieguva pagaidu mazās planētas nosaukumu S/2012 (134340) 1 un neoficiālo nosaukumu P5, kas nozīmē "piektais atklātais Plutona pavadonis".

Pēc tradīcijas Plutona pavadoņi tiek izvēlēti no sengrieķu vai romiešu mitoloģijas tēliem, kas saistīti ar pazemes dievu Plutonu. 2013. gada sākumā tika izsludināta aptauja, kuras mērķis bija izvēlēties nosaukumus diviem pēdējiem atklātajiem Plutona pavadoņiem. Aptaujā varēja balsot gan par kādu no piedāvātajiem ar dievu Plutonu saistītajiem vārdiem, gan pievienot jaunu variantu.[9] Aptaujā visvairāk balsu izpelnījās nosaukumi Vulkāns, Kerbers un Stiksa, kas grieķu mitoloģijā ir upes dieviete veļu valstībā, viena no Okeāna un Tētijas meitām.[10] Galējo lēmumu pieņēma Starptautiskā Astronomijas savienība, nodēvējot pavadoni P4 par Kerberu un P5 par Stiksu 2013. gada 2. jūlijā.[11]

AtsaucesLabot

  1. Hubble Space Telescope detects fifth moon of Pluto (Update)
  2. 2,0 2,1 John Matson. «New Moon for Pluto: Hubble Telescope Spots a 5th Plutonian Satellite». Scientific American (angļu). Skatīts: 2019-02-15.
  3. «In Depth | Styx». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-15.
  4. «Hubble Space Telescope detects fifth moon of Pluto (Update)». phys.org (en-us). Skatīts: 2019-02-15.
  5. 5,0 5,1 Showalter, M. R.; Hamilton, D. P. (2015-6). "Resonant interactions and chaotic rotation of Pluto’s small moons" (en). Nature 522 (7554): 45–49. doi:10.1038/nature14469. ISSN 0028-0836.
  6. Hubble Discovers a Fifth Moon Orbiting Pluto
  7. «Styx from New Horizons». www.planetary.org (angļu). Skatīts: 2019-02-15.
  8. «DPS 2015: Pluto's small moons Styx, Nix, Kerberos, and Hydra [UPDATED]». www.planetary.org (angļu). Skatīts: 2019-02-15.
  9. Elton Jones. «You & William Shatner Can Name Pluto’s 2 Newest Moons». Heavy.com (angļu), 2013-02-14. Skatīts: 2019-02-15.
  10. Mitoloģijas vārdnīca. "Avots",2004,288. lpp
  11. Names for New Pluto Moons Accepted by the IAU After Public Vote