Kalnu Karabaha

Šis raksts ir par reģionu. Par starptautisku neatzītu valsti skatīt rakstu Kalnu Karabahas Republika.

Kalnu Karabaha (azerbaidžāņu: Dağlıq Qarabağ, armēņu: Լեռնային Ղարաբաղ) jeb Arcaha (armēņu: Արցախ) ir Karabahas daļa, lielākoties armēņu apdzīvots reģions Aizkaukāzā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Starptautiski Kalnu Karabaha politikā tiek uzskatīta par bijušās Azerbaidžānas PSR Autonomā reģiona - Kalnu Karabahas pēcteci, kura pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes uzskata joprojām ir Azerbaidžānas teritorija. Strīdi par šo reģionu starp Armēniju un Azerbaidžānu ilgst jau gandrīz simts gadu.

Kalnu Karabahas reģions Azerbaidžānā

VēstureLabot

Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1918. gada novembrī Elizabetpoles guberņu, kurā tolaik ietilpa armēņu apdzīvotā Karabaha un Zangezura, okupēja britu kasaspēks. Briti uzskatīja, ka par Armēnijas uz Azerbaidžānas robežām jālemj Parīzes miera konferencei, 1919. gada 22. augustā Šušā notiekošais Karabahas armēņu kongress piekrita līdz starptautiskā noregulējuma pieņemšanai palikt Azerbaidžānas sastāvā. 1919. gada 20. septembrī azerbaidžāņi uzbruka armēņu kontrolētajam Zangezuras apgabalam. 1919. gada 29. oktobrī Azerbaidžāna noslēdza militāro līgumu ar turkiem, kas apņēmās azerbaidžāņus apgādāt ar ieročiem, militārajiem instruktoriem un virsniekiem.[1]

1919. gada 20. novembrī Tbilisi sākās Armēnijas Domokrātiskās Republikas un Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas premjerministru sarunas, kas noslēdzās ar miera līguma parakstīšanu. No 14. līdz 21. decembrim Baku notika abu valstu sarunas, kurās Azerbaidžāna piedāvāja izveidot abu valstu federāciju, kamēr armēņi gaidīja Parīzes konferences lēmumus, cerot uz sev labvēlīgiem robežu lēmumiem. Sarunas beidzās bez vienošanās un Karabahā un Zangezurā turpinājās abu pušu militāras sadursmes.

1920. gada 23. martā Armēnijas armija sāka uzbrukumu Karabahā, karadarbība turpinājās turpmāko mēnesi. 1920. gada 26. aprīlī Mustafa Kemals nosūtīja vēstuli Ļeņinam, kurā apņēmās sākt karadarbību pret Armēniju un pieļaut Azerbaidžānas nonākšanu Padomju Krievijas kontrolē. 27. aprīlī Sarkanā armija iebruka Azerbaidžānā un līdz maija vidum ieņēma visu Azerbaidžānas teritoriju. 1921. gadā Karabaha tika iekļauta Azerbaidžānas PSR sastāvā kā autonomais apgabals.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šajā reģionā izcēlās Kalnu Karabahas karš, kas turpinājās līdz 1994. gadam. Kopš 1992. gada reģionu lielākoties kontrolē starptautiski neatzītas Kalnu Karabahas Republikas militārās vienības, kuras 1991. gada 2. septembrī pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas. Trešdaļu uguns pārtraukšanas līnijas, kura tika noslēgta 1994. gada 12. maijā, kontrolē Armēnijas Republikas vienības.

  1. политика Республики Армения.pdf ГРУЗИНО-АЗЕРБАЙДЖАНСКИЕ АНТИРУССКИЕ ВОЕННЫЕ ДОГОВОРА И РЕСПУБЛИКА АРМЕНИЯ (1919 Г. ИЮНЬ, СЕНТЯБРЬ)[novecojusi saite]