Kalnu Karabaha

Šis raksts ir par reģionu. Par starptautisku neatzītu valsti skatīt rakstu Arcahas Republika.

Kalnu Karabaha (azerbaidžāņu: Dağlıq Qarabağ, armēņu: Լեռնային Ղարաբաղ) jeb Arcaha (armēņu: Արցախ) ir Karabahas daļa, lielākoties armēņu apdzīvots reģions Aizkaukāzā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Starptautiski Kalnu Karabahu uzskata par Azerbaidžānas PSR Kalnu Karabahas autonomā apgabala pēcteci, kura pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes uzskata joprojām ir Azerbaidžānas teritorija. Konflikts par šo reģionu starp Armēniju un Azerbaidžānu ilgst jau vairāk nekā simts gadu.

Bijušā Kalnu Karabahas autonomā apgabala teritorija Azerbaidžānā

VēstureLabot

Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1918. gada novembrī Elizabetpoles guberņu, kurā tolaik ietilpa armēņu apdzīvotā Karabaha un Zangezura, okupēja britu karaspēks. Briti uzskatīja, ka par Armēnijas uz Azerbaidžānas robežām jālemj Parīzes miera konferencei, 1919. gada 22. augustā Šušā notiekošais Karabahas armēņu kongress piekrita līdz starptautiskā noregulējuma pieņemšanai palikt Azerbaidžānas sastāvā. 1919. gada 20. septembrī azerbaidžāņi uzbruka armēņu kontrolētajam Zangezuras apgabalam. 1919. gada 29. oktobrī Azerbaidžāna noslēdza militāro līgumu ar turkiem, kas apņēmās azerbaidžāņus apgādāt ar ieročiem, militārajiem instruktoriem un virsniekiem.[1]

1919. gada 20. novembrī Tbilisi sākās Armēnijas Demokrātiskās Republikas un Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas premjerministru sarunas, kas noslēdzās ar miera līguma parakstīšanu. No 14. līdz 21. decembrim Baku notika abu valstu sarunas, kurās Azerbaidžāna piedāvāja izveidot abu valstu federāciju, kamēr armēņi gaidīja Parīzes konferences lēmumus, cerot uz sev labvēlīgiem robežu lēmumiem. Sarunas beidzās bez vienošanās un Karabahā un Zangezurā turpinājās abu pušu militāras sadursmes.

1920. gada 23. martā Armēnijas armija sāka uzbrukumu Karabahā, karadarbība turpinājās turpmāko mēnesi. 1920. gada 26. aprīlī turku nacionālistu līderis Mustafa Kemals nosūtīja vēstuli Ļeņinam, kurā apņēmās sākt karadarbību pret Armēniju un pieļaut Azerbaidžānas nonākšanu Padomju Krievijas kontrolē. 27. aprīlī Sarkanā armija iebruka Azerbaidžānā un līdz maija vidum ieņēma visu Azerbaidžānas teritoriju. 1921. gadā Karabaha tika iekļauta Azerbaidžānas PSR sastāvā kā Kalnu Karabahas autonomais apgabals.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gada 2. septembrī Kalnu Karabahas autonomais apgabals pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas un šajā reģionā izcēlās Kalnu Karabahas karš. Azerbaidžānas valdība 1991. gada 26. novembrī likvidēja Kalnu Karabahas autonomiju. Kopš 1992. gada reģionu lielākoties kontrolēja Armēnijas Republikas militārās vienības, pēc uguns pārtraukšanas, kura tika noslēgta 1994. gada 12. maijā, to kontrolē starptautiski neatzītās Arcahas Republikas karaspēka vienības.

AtsaucesLabot