1944. gads
gads
(Pāradresēts no 1944)
1944. (MCMXLIV) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1944 MCMXLIV |
| Ab urbe condita | 2697 |
| Armēņu kalendārs | 1393 ԹՎ ՌՅՂԳ |
| Asīriešu kalendārs | 6694 |
| Bahá'í kalendārs | 100—101 |
| Bengāliešu kalendārs | 1351 |
| Berberu kalendārs | 2894 |
| Budistu kalendārs | 2488 |
| Burmiešu kalendārs | 1306 |
| Bizantiešu kalendārs | 7452—7453 |
| Ķīniešu kalendārs | 癸未年 (Ūdens kaza) 4640 vai 4580 — līdz — 甲申年 (Koka pērtiķis) 4641 vai 4581 |
| Koptu kalendārs | 1660—1661 |
| Etiopu kalendārs | 1936—1937 |
| Ebreju kalendārs | 5704—5705 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2000—2001 |
| - Shaka Samvat | 1866—1867 |
| - Kali Juga | 5045—5046 |
| Holocēna kalendārs | 11944 |
| Igbo kalendārs | 944—945 |
| Irānas kalendārs | 1322—1323 |
| Islāma kalendārs | 1363—1364 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4277 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 1. janvāris - Sīrija otro reizi pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 27. janvāris - pārrauta Ļeņingradas blokāde.
FebruārisLabot
- 22. februāris - Otrais Pasaules karš: kļūdas dēļ ASV lidmašīnas veica Nīderlandes pilsētu Nijmēgenas, Arnhemas un Deventeras bombardēšanu, vienā pašā Nijmēgenā gāja bojā gandrīz 800 cilvēku.
- 23. februāris - sākās čečenu un ingušu masveida izsūtīšana uz PSRS Centrālāziju.
MartsLabot
- 19. marts - Otrais Pasaules karš: vācu armija okupēja Ungāriju.
- 24. marts - no karagūstekņu nometnes Stalag Luft III izbēga 76 ieslodzītie; vēlāk šis notikums tika dramatizēts filmā "Lielā bēgšana" (The Great Escape).
AprīlisLabot
- 21. aprīlis - sievietes Francijā ieguva vēlēšanas tiesības.
MaijsLabot
- 18. maijs - krimas tatāri deportēti no Krimas uz Vidusāziju.
JūnijsLabot
- 5. jūnijs - Otrais Pasaules karš: vairāk nekā 1000 britu bumbvedēji nometa 5000 tonnu bumbu uz vācu pozīcijām Normandijas piekrastē, gatavojoties D-dienai.
- 6. jūnijs - Otrais Pasaules karš: 155 000 sabiedroto karavīri izceļās Normandijas krastā Francijā.
- 9. jūnijs - Otrais Pasaules karš: PSRS veica ofensīvu Somijā, atgūstot praktiski visas karā zaudētās teritorijas.
- 17. jūnijs - Īslande pasludināja neatkarību no Dānijas un kļuva par republiku.
JūlijsLabot
- 3. jūlijs — Otrais Pasaules karš: Padomju armija atbrīvoja Baltkrievijas PSR galvaspilsētu Minsku.
- 11. jūlijs — Frenklins Rūzvelts paziņoja, ka viņš paliks ASV prezidents arī uz ceturto pārvēlēšanas termiņu.
- 20. jūlijs – Otrais Pasaules karš: atentāta mēģinājums pret Ādolfu Hitleru, ko rīkoja Klauss fon Štaufenbergs.
- 25. — 26. jūlijs - netālu no Polijas pilsētas Juzefovas notika Osuhu kauja - viena no ievērojamākām partizānu kaujām Polijā kara laikā.
AugustsLabot
- 4. augusts — par 6. Somijas prezidentu tika iecelts Karls Gustavs Mannerheims.
- 22. augusts — Otrais pasaules karš: PSRS spēki ieņēma Rumāniju.
- 24. augusts — Otrais pasaules karš: Sabiedrotie sāka uzbrukumu Parīzei.
- 25. augusts — Otrais pasaules karš: Sabiedrotie atbrīvoja Parīzi.
- 29. augusts — Otrais pasaules karš: sākās Slovākijas Nacionālā sacelšanās pret vācu režīmu.
SeptembrisLabot
- 4. septembris — Otrais pasaules karš: Apvienotās Karalistes spēki atbrīvoja Antverpeni.
- 6. septembris — Beļģija, Nīderlande un Luksemburga izveidoja Benelkusu.
- 9. septembris — Otrais pasaules karš: Tēvzemes fronte pārņēma varu Bulgārijā militārā apvērsumā galvaspilsētā un bruņotā sacelšanās valstī. Tika izveidota PSRS draudzīga valdība.
- 19. septembris — Otrais pasaules karš: PSRS un Somija parakstīja pamiera līgumu.
- 22. septembris — Otrais pasaules karš: Sarkanā armija ieņēma Tallinu.
OktobrisLabot
- 20. oktobris : Otrais Pasaules karš :
- Atjaunota dzelzceļa satiksme starp Rīgu un Maskavu.
- Dienvidslāvijas partizāni un Sarkanā armija atbrīvoja Belgradu.
NovembrisLabot
- 14. novembris - Otrais pasaules karš: vācu pusē pārgājušais padomju ģenerālis Andrejs Vlasovs publicēja "Prāgas uzsaukumu", ar kuru tika nodibināta Vlasova armija.
- 16. novembris - Otrais pasaules karš: Sabiedroto uzlidojumos pilnībā tika sagrauta Vācijas pilsēta Dīrena, aptuveni 3000 mierīgo iedzīvotāju gāja bojā.
DecembrisLabot
- 22. decembris - Izveidota Vjetnamas Tautas Armija.
DzimušiLabot
- 9. janvāris — Džimijs Peidžs (James Patrick Page), angļu ģitārists
- 26. janvāris — Andžela Deivisa (Angela Davis), ASV sabiedriskā darbiniece
- 15. februāris:
- Džohars Dudajevs (Дуди Муса кант Джохар), čečenu ģenerālis, politiķis (miris 1996.)
- Aleksandrs Serebrovs (Александр Александрович Серебров), PSRS, Krievijas kosmonauts (miris 2013.)
- 23. februāris — Oļegs Jankovskis (Олег Иванович Янковский), krievu aktieris (miris 2009.)
- 28. februāris — Zeps Maiers (Sepp Maier), vācu futbolists, vārtsargs
- 8. marts — Sergejs Ņikitins (Сергей Яковлевич Никитин), krievu komponists
- 26. marts — Diāna Rosa (Diana Ross), ASV dziedātāja
- 14. maijs — Džordžs Lūkass (George Lucas), ASV filmu režisors un producents
- 15. maijs — Mirucs Jifters (Miruts Yifter), Etiopijas vieglatlēts
- 7. aprīlis — Gerhards Šrēders (Gerhard Schröder), Vācijas kanclers
- 13. jūnijs — Pans Kimuns (반기문, Ban Gimun), Korejas diplomāts, ANO ģenerālsekretārs
- 13. jūlijs — Erno Rubiks (Ernő Rubik), ungāru izgudrotājs
- 20. augusts — Radživs Gandijs (Rajiv Gandhi), Indijas politiķis (miris 1991.)
- 28. septembris — Milošs Zemans (Miloš Zeman), čehu politiķis
- 2. decembris — Ibrahims Rugova (Ibrahim Rugova), Kosovas prezidents (miris 2006.)
- 23. decembris — Veslijs Klārks (Wesley Clark), ASV armijas ģenerālis
- 25. decembris — Žairzinju (Jairzinho, Jair Ventura Filho), Brazīlijas futbolists
MirušiLabot
- 9. janvāris — Antans Smetona (Antanas Smetona), Lietuvas prezidents (dzimis 1874.)
- 11. janvāris — Galeaco Čiano (Galeazzo Ciano), itāļu politiķis (dzimis 1903.)
- 23. janvāris — Edvards Munks (Edvard Munch), norvēģu mākslineks (dzimis 1863.)
- 31. janvāris — Žans Žirodū (Hippolyte Jean Giraudoux), franču rakstnieks (dzimis 1882.)
- 10. februāris — Ežēns Antoniadi (Eugène Antoniadi), grieķu izcelsmes franču astronoms (dzimis 1870.)
- 23. februāris — Leo Bekelands (Leo Hendrik Baekeland), beļģu izcelsmes ASV ķīmiķis un izgudrotājs (dzimis 1863.)
- 29. februāris — Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (Pehr Evind Svinhufvud) Somijas prezidents (dzimis 1861.)
- 15. aprīlis:
- Džovanni Džentile (Giovanni Gentile), itāļu filozofs (dzimis 1875.)
- Nikolajs Vatutins (Николай Фёдорович Ватутин), PSRS ģenerālis (dzimis 1901.)
- 23. maijs — Tomass Kērtiss (Thomas Curtis), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1873.)
- 5. jūnijs — Dezideriuss Veins (Desiderius Wein), ungāru sporta vingrotājs un ārsts, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1873.)
- 16. jūnijs — Marks Bloks (Marc Bloch), franču vēsturnieks (dzimis 1886.)
- 23. jūnijs — Pauls Šīmanis (Paul Schiemann), vācbaltiešu politiķis (dzimis 1876.)
- 20. jūlijs — Sergejs Bulgakovs (Сергей Николаевич Булгаков), krievu filozofs (dzimis 1871.)
- 21. jūlijs:
- Frīdrihs Olbrihts (Friedrich Olbricht), vācu ģenerālis (dzimis 1888.)
- Klauss fon Štaufenbergs (Claus von Stauffenberg), vācu virsnieks (dzimis 1907.)
- Hennings fon Treskovs (Henning von Tresckow), vācu virsnieks (dzimis 1901.)
- 26. jūlijs — Rezā šahs Pehlevī (رضا شاه پهلوی), Irānas šahs (dzimis 1878.)
- 31. jūlijs — Antuāns de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupery), franču rakstnieks un aviators (dzimis 1900.)
- 8. augusts:
- Erihs Hepners (Erich Hoepner), vācu ģenerālis (dzimis 1886.)
- Ervins fon Viclēbens (Erwin von Witzleben), vācu feldmaršals (dzimis 1881.)
- 19. augusts — Ginters fon Klūge (Günther von Kluge), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1882.)
- 23. augusts — Abdulmedžids II (Abdülmecit), Osmaņu impērijas valdnieks un kalifs (dzimis 1868.)
- 25. augusts — Musa Džalils (Муса Мостафа улы Җәлил), tatāru dzejnieks (dzimis 1906.)
- 16. septembris — Gustavs Bauers (Gustav Bauer), vācu politiķis (dzimis 1870.)
- 18. septembris — Ernsts Tēlmanis (Ernst Thälmann), vācu politiķis (dzimis 1886.)
- 27. septembris — Sergejs Prokudins-Gorskis (Сергей Михайлович Прокудин-Горский), krievu fotogrāfs (dzimis 1863.)
- 10. oktobris — Voldemārs Irbe, latviešu gleznotājs (dzimis 1893.)
- 11. oktobris — Ervins Rommels (Erwin Rommel), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1893.)
- 22. oktobris — Artūrs Bleiks (Arthur Blake), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1872.)
- 23. oktobris — Čārlzs Barkla (Charles Glover Barkla), angļu fiziķis (dzimis 1877.)
- 7. novembris — Rihards Zorge (Richard Sorge), padomju spiegs (dzimis 1895.)
- 30. novembris — Pols Masons (Paul Masson) franču riteņbraucējs, vairāku olimpisko zelta medaļu ieguvējs riteņbraukšanā (dzimis 1876.)
- 13. decembris — Vasilijs Kandinskis (Васи́лий Васи́льевич Канди́нский), krievu mākslinieks (miris 1944.)
- 15. decembris (pazudis) — Glenns Millers (Glenn Miller), amerikāņu džeza mūziķis (dzimis 1904.)
- 19. decembris — Abāss II (عباس حلمي باشا), Ēģiptes hedīvs (dzimis 1892.)
- 30. decembris — Romēns Rolāns (Romain Rolland), franču rakstnieks (miris 1866.)
KalendārsLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1944 |