Atvērt galveno izvēlni

Austrumtimora

Valsts Āzijas dienvidaustrumos

Austrumtimoras Demokrātiskā Republika ir salu valsts Dienvidaustrumāzijā. Austrumtimora neatkarību pasludināja 2002. gadā. Tā bija pirmā valsts, kas pasludināja neatkarību 21. gadsimtā. Vienīgā sauszemes robeža atdala Austrumtimoru no Indonēzijai piederošās salas rietumdaļas, kura pieder Nusa Tenggara Timur provincei, tāpat kā Aloras sala ziemeļrietumos. Ziemeļos atrodas Vetaras sala un uz ziemeļaustrumiem citas Indonēzijas Maluku provinces salas. Austrālija atrodas dienvidos, Timoras jūras otrā krastā.

Austrumtimoras Demokrātiskā Republika
Repúblika Demokrátika Timór Lorosa'e
República Democrática de Timor-Leste
Austrumtimoras karogs Austrumtimoras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeUnidade, Acção, Progresso
HimnaPátria
Location of Democratic Republic of Timor-Leste
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Dili
410) 8°34′S 125°34′E / 8.567°S 125.567°E / -8.567; 125.567
Valsts valodas tetunu, portugāļu (indonēziešu, angļu - darba valodas)
Valdība Unitāra pusprezidentāla konstitucionāla republika
 -  Prezidents Žozē Ramušs-Orta
 -  Premjerministrs Šanana Gušmau
Neatkarība no Portugāles 
 -  Deklarēta 1975.g. 28.novembris 
 -  Atzīta 2002.g. 20.maijs 
Platība
 -  Kopā 15 410 km² (167)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 1 131 612 (157)
 -  Blīvums 64/km² (132)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā 2,713 mld. 
 -  Uz iedzīvotāju 2400 
Džini koef. (2002) 38 
HDI (2007) 0,514 (vidējs) (150)
Valūta ASV dolārs (USD)
Laika josla (UTC+9)
Interneta domēns .tl
ISO 3166-1 kods 626 / TLS / TL
Tālsarunu kods +670

Satura rādītājs

VēstureLabot

16. gadsimta sākumā Timoras salā ieradās portugāļu tirgotāji. 18. gadsimta sākumā salas austrumu daļā tika izveidota Portugāles kolonija. Konflikti ar holandiešiem noveda pie 1859. gada līguma, ar kuru Portugāle atteicās no salas rietumu daļas.

Otrā Pasaules kara laikā no 1942. līdz 1945. gadam Austrumtimoru bija okupējis Japānas impērijas karaspēks. Pēc Japānas sakāves karā Portugāle atjaunoja savu koloniālo varu.

1975. gada 28. novembrī Austrumtimora pasludināja neatkarību no Portugāles, bet tikai 9 dienas vēlāk to okupēja Indonēzija un 1976. gada jūlijā to anektēja kā Timortimuras provinci. Turpmākos divdesmit gadus risinājās neveiksmīga cīņa par neatkarību, kurā tika nogalināti 100 000 līdz 250 000 cilvēku.

1999. gada 30. augustā ANO uzraudzībā notika referendums, kurā 78,5% Austrumtimoras iedzīvotāju nobalsoja pret palikšanu Indonēzijas sastāvā. Pēc referenduma vietējie pret neatkarību vērstas bruņotas grupas, kurus organizēja un atbalstīja Indonēzija, sarīkoja plaša mēroga uzbrukumus neatkarības atbalstītājiem. Tajos 1400 cilvēku tika nogalināti, ap 300 000 bija spiesti doties bēgļu gaitās uz Rietumtimoru, infrastruktūra tika smagi izpostīta. Tika nopostītas gan dzīvojamās mājas, gan skolas, apūdeņošanas sistēmas un gandrīz 100% elektrības tīklu.

1999. gada 20. septembrī ieradās Austrālijas vadītie starptautiskie miera uzturēšanas spēki (INTERFET) un izbeidza vardarbību. 2002. gada 20. maijā Austrumtimora tika starptautiski atzīta kā neatkarīga valsts.

Pēdējā laika nemieriLabot

2006. gada aprīlī iekšpolitiskais saspīlējums apdraudēja jaunās nācijas drošību, kad militārs apvērsums noveda pie vardarbības un gandrīz pilnīga likumīgās kārtības sabrukuma Dili. Atsaucoties uz Austrumtimoras valdības lūgumu, maija beigās Austrumtimorā ieradās Austrālijas vadītie Starptautiskie stabilizācijas spēki (ISF). Augustā ANO Drošības padome izveidoja Timoras-L'estes ANO integrēto misiju (UNMIT), kura iekļāva vairāk kā 1600 cilvēku lielu autorizētu policijas personālu.

ISF un UNMIT atjaunoja stabilitāti, ļaujot Austrumtimoras valdībai sarīkot 2007. gada aprīlī un jūnijā prezidenta un parlamenta vēlēšanas salīdzinoši mierīgā gaisotnē.

2008. gada februārī nemiernieku grupa sarīkoja neveiksmīgu uzbrukumu prezidentam un premjerministram. Nemiernieku vadonis šajā uzbrukumā tika nogalināts un lielākā daļa dumpinieku padevās valdības spēkiem 2008. gada aprīlī.

Adminstratīvais iedalījumsLabot

Austrumtimoras administratīvo iedalījumu veido 13 distrikti. Distrikti sīkāk iedalās 65 apakšdistriktos.

DistriktiLabot

Karte Karogs Distrikts Distrikts
portugāļu valodā
Administratīvais centrs Platība (km²)[1] Iedzīvotāju
skaits (2011)[2]
Apakšdistriktu
skaits
ISO 3166-2
    Aileu distrikts Aileu Aileu &0000000000000676019999676,02 &000000000004656900000046 569 4 TL-AL
    Ainaro distrikts Ainaro Ainaro &0000000000000869789999869,79 &000000000006217100000062 171 4 TL-AN
    Baukau distrikts Baucau Baukau &00000000000015079500001 507,95 &0000000000117348000000117 348 6 TL-BA
    Bobonaro distrikts Bobonaro Maliana &00000000000013808199991 380,82 &000000000009670900000096 709 6 TL-BO
    Dili distrikts Dili Dili &0000000000000368120000368,12 &0000000000245873000000245 873 6 TL-DI
    Ermeras distriks Ermera Gleno &0000000000000770830000770,83 &0000000000122990000000122 990 5 TL-ER
    Kova Limas distrikts Cova Lima Suai &00000000000012066600001 206,66 &000000000006246500000062 465 7 TL-CO
    Lautenas distrikts Lautém Lospalosa &00000000000018131099991 813,11 &000000000006281300000062 813 5 TL-LA
    Likisas distrikts Liquiçá Likisa &0000000000000550950000550,95 &000000000006661300000066 613 3 TL-LI
    Manatuto distrikts Manatuto Manatuto &00000000000017859600001 785,96 &000000000004490600000044 906 6 TL-MT
    Manufahi distrikts Manufahi Same &00000000000013265999991 326,60 &000000000005109000000051 090 4 TL-MF
    Okusi-Ambeno distrikts Oecussi-Ambeno Panete-Makasara &0000000000000817230000817,23 &000000000006726600000067 266 4 TL-OE
    Vikekes distrikts Viqueque Vikeke &00000000000018803900001 880,39 &000000000007358100000073 581 5 TL-VI

EkonomikaLabot

Austrumtimorā darbojas tirgus ekonomika un tā iesākumā bija atkarīga no dažādu preču eksporta. Tās pamatā bija kafija, marmors, eļļa un sandalkoks.[3]

Šobrīd valsts ieņēmumus papildina naftas un dabasgāzes ieguve jūrā, bet no tā maz ieguvuši nelielie ciemati, kas joprojām paļaujas uz naturālo saimniecību.[4] Gandrīz puse valsts iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā.[4]

AtsaucesLabot

  1. Direcção Nacional de Estatística: 2010 Census Wall Chart Archived 2011. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē. (englisch, PDF; 2,7 MB)
  2. Direcção Nacional de Estatística: Timor-Leste in figures 2011 (englisch, PDF; 3,8 MB) Archived 2014. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē., abgerufen am 5. Mai 2013
  3. de Brower, Gordon (2001), Hill, Hal; Saldanha, João M., red., East Timor: Development Challenges For The World's Newest Nation, Canberra, Australia: Asia Pacific Press, pp. 39–51, ISBN 0-3339-8716-0
  4. 4,0 4,1 Sara Schonhardt. «Former Army Chief Elected President in East Timor». The New York Times, 2012. gada 19. aprīlis.

Ārējās saitesLabot