Asīriešu kalendārs
Asīriešu kalendārs (sīriešu: ܣܘܼܪܓܵܕ݂ܵܐ ܐܵܬ݂ܘܿܪܵܝܵܐ sūrgāḏā ʾĀṯōrāyā) ir saules kalendārs, ko izmanto mūsdienu asīrieši.
Vēsture
labot šo sadaļuVēsturiski un arī dažos avotos mūsdienās asīrieši savu kalendāru datēja saskaņā ar seleikīdu aprēķinu (sīriešu: ܕܝܲܘܢܵܝܹ̈ܐ d-yawnāyē, burtiski "no grieķiem"), sākot ar Tešrīn Qḏīm pirmo dienu 312. gadā p.m.ē.[1]
Mūsdienu asīriešu kalendārs tomēr izmanto citu aprēķinu: 1950. gados 4750. gadu pirms mūsu ēras noteica kā pirmo gadu,[2] pamatojoties uz rakstu sēriju, ko publicēta asīriešu nacionālistu žurnālā Gilgamesh; pirmais 1952. gadā par to rakstīja Nimrods Simono, un tajā aplūkoja Akitu svētkus, pēc tam Žana Alhasa raksts 1955. gadā noteica 4750. gadu pirms mūsu ēras kā gadu skaitīšanas sākumpunktu.[3] Alhass savu apgalvojumu balstīja uz franču arheologa pētījumiem, kura vārdu viņš nenosauca, norādot, ka ķīļraksta plāksnītē, kas datēta ar 4750. gadu pirms mūsu ēras, minēta lielo plūdu nomierināšanās un dzīvības sākuma gads.[4]
Jaunais gads
labot šo sadaļuGads (Kha b-Nisan) sākas pavasarī. Jūlija kalendārā pavasara ekvinokcija pakāpeniski attālinājās no 21. marta. Gregora kalendāra reforma atjaunoja pavasara ekvinokcijas sākotnējo datumu, taču, tā kā svētki līdz šim bija saistīti ar datumu, nevis astronomisko notikumu, Kha b-Nisan joprojām ir fiksēts 21. martā pēc Jūlija kalendāra laika aprēķiniem, kas atbilst 1. aprīlim Gregora kalendārā.[5] Seno asīriešu kalendārā pirmais mēnesis bija Nisan,[6] kas aizgūts terminam Kha b-Nisan jeb "pirmais no Nisana".
Mēneši
labot šo sadaļu| Gadalaiks | Sīriešu | Transliterācija | Arābu ekvivalents | Ebreju ekvivalents | Jūlija/Gregora ekvivalents |
|---|---|---|---|---|---|
| Pavasaris | ܐܵܕܲܪ | ʾĀḏar | آذَار (ʾĀḏār) | אֲדָר (ʾĂḏār) | Marts |
| ܢܝܼܣܵܢ | Nīsān | نَيْسَان (Naysān) | נִיסָן (Nīsān) | Aprīlis | |
| ܐܝܼܵܪ | ʾĪyār | أَيَّار (ʾAyyār) | אִיָּר (ʾĪyyār) | Maijs | |
| Vasara | ܚܙܝܼܪܵܢ | Ḥzīrān | حَزِيرَان (Ḥazīrān) | סִיוָן (Sīwān) | Jūnijs |
| ܬܲܡܘܼܙ | Tammūz | تَمُّوز (Tammūz) | תַּמּוּז (Tammūz) | Jūlijs | |
| ܐܵܒ\ܛܲܒܵܚ | ʾĀb/Ṭabbāḥ | آب (ʾĀb) | אָב (ʾĀḇ) | Augusts | |
| Rudens | ܐܝܼܠܘܼܠ | ʾĪlūl | أَيْلُول (ʾAylūl) | אֱלוּל (ʾĔlūl) | Septembris |
| ܬܸܫܪܝܼܢ ܐ | Tešrīn Qḏīm | تِشْرِين ٱلْأَوَّل (Tišrīn al-ʾAwwal) | תִּשׁרִי (Tišrī) | Oktobris | |
| ܬܸܫܪܝܼܢ ܒ | Tešrīn [ʾ]Ḥrāy | تِشْرِين ٱلثَّانِي (Tišrīn aṯ-Ṯānī) | מַרְחֶשְׁוָן (Marḥešwān) | Novembris | |
| Ziema | ܟܵܢܘܿܢ ܐ | Kānōn Qḏīm | كَانُون ٱلْأَوَّل (Kānūn al-ʾAwwal) | כִּסְלֵו (Kislēw) | Decembris |
| ܟܵܢܘܿܢ ܒ | Kānōn [ʾ]Ḥrāy | كَانُون ٱلثَّانِي (Kānūn aṯ-Ṯānī) | טֵבֵת (Ṭēḇēṯ) | Janvāris | |
| ܫܒ݂ܵܛ | Šḇāṭ | شُبَاط (Šubāṭ) | שְׁבָט (Šḇāṭ) | Februāris |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 C. F. Coakley. Robinson's Paradigms and Exercises in Syriac Grammar (sixth izd.). Oxford : Oxford University Press, 2013. 148. lpp. ISBN 978-0-19-968717-6.
- ↑ Marta Wozniak. «Far from Aram-Nahrin: The Suryoye Diaspora Experience». In Allyson Eamer. Border Terrains: World Diasporas in the 21st Century. Inter-Disciplinary Press, Oxford, 2012. 78. lpp. ISBN 978-1-84888-117-4.
- ↑ Paulissian, Robert (1999). "Tasheeta d'zoyakha d'rish sheta Khatta d'Atoraye w'Bawlaye (Part II) [Assyrian and Babylonian New Year Celebrations (Part II)]". Journal of Assyrian Academic Studies 13 (2): 35. ISSN 1055-6982.
- ↑ Daniel, Sennacherib (2001). "Modern Festival, Ancient Tradition". Nakosha 39: 3. OCLC 49885037.
- ↑ E. Elochukwu Uzukwu. Worship as Body Language: Introduction to Christian Worship : an African. Published by Liturgical Press, 1997.
- ↑ William Ricketts Cooper. "An Archaic Dictionary: biographical, historical and mythological: from the Egyptian, Assyrian, and Etruscan monuments". Published by S. Bagster and Sons, 1876.