1957. gads

1957. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1957; MCMLVII
Ab urbe condita	2710
Armēņu kalendārs	1406; ԹՎ ՌՆԶ
Asīriešu kalendārs	6707
Bahāju kalendārs	113—114
Bengāliešu kalendārs	1364
Berberu kalendārs	2907
Budistu kalendārs	2501
Birmiešu kalendārs	1319
Bizantiešu kalendārs	7465—7466
Ķīniešu kalendārs	丙申年 (Uguns pērtiķis); 4653 vai 4593; — līdz —; 丁酉年 (Uguns gailis); 4654 vai 4594
Koptu kalendārs	1673—1674
Etiopu kalendārs	1949—1950
Ebreju kalendārs	5717—5718
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2013—2014
- Shaka Samvat	1879—1880
- Kali Juga	5058—5059
Holocēna kalendārs	11957
Igbo kalendārs	957—958
Irānas kalendārs	1335—1336
Islāma kalendārs	1376—1377
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4290
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

1957. gada citi notikumi
	Latvija
	Kosmonautika

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade; 2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade;
Gadsimti:	19. gadsimts; 20. gadsimts; 21. gadsimts;
Desmitgades:	1940 – 1949; 1950 – 1959; 1960 – 1969;
Gadi:	1954; 1955; 1956; 1957; 1958; 1959; 1960;

1957. gads (MCMLVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Starptautiskais ģeofizikas gads (1957. gada 1. jūlijs — 1958. gada 31. decembris)

Notikumi

Janvāris

1. janvāris — Zārlande iekļāvās Vācijas Federatīvajā republikā (pēc Otrā pasaules kara tā atradās Francijas pakļautībā).
3. janvāris — Hamilton Watch Company izlaida pirmo elektrisko pulksteni.
10. janvāris — Harolds Makmillans kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru.
20. janvāris — Dvaits Eizenhauers tika ievēlēts par ASV prezidents uz otro termiņu.
22. janvāris — Izraēla atvilka savus spēkus no Sīnāja pussalas (tā to iekaroja no Ēģiptes kaujā 1956. gada 29. oktobrī).

Februāris

15. februāris — Andrejs Gromiko kļuva par PSRS ārlietu ministru.

Marts

Ganas karogs; pirmā valsts koloniālajā Āfrikā, kura ieguva neatkarību

6. marts — Apvienotās Karalistes kolonijas Zelta krasts un Britu Togolenda kļuva par neatkarīgu valsti Gana.
7. marts — ASV Kongress apstiprināja Eizenhauera doktrīnu.
8. marts — Ēģipte atvēra Suecas kanālu pēc Suecas krīzes.
14. marts — Indonēzijas prezidents Sukarno valstī izsludināja karastāvokli.
25. marts — ar Romas līgumu tika dibināta Eiropas Ekonomikas kopiena, kas bija Eiropas Savienības priekštece.

Aprīlis

1. aprīlis:
- Bundesvērā tika iesaukti pirmie jauniesaucamie.
- izveidota Surinamas Centrālā banka.
9. aprīlis — Ēģipte Suecas kanālu atvēra pilnvērtīgai kuģošanai.
12. aprīlis — Apvienotā Karaliste paziņoja, ka Singapūra iegūs pašpārvaldi 1958. gada 1. janvārī.

Maijs

16. maijs — Pols-Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak) kļuva par NATO ģenerālsekretāru.

Jūnijs

9. jūnijs — pirmoreiz tika sasniegta Broda smaile (8047 m), ko paveica austriešu ekspedīcija.
21. jūnijs — par Kanādas premjerministru kļuva Džons Dīfenbeikers.
25. jūnijs — oficiāli notika pirmā Tunisijas futbola izlases spēle, kurā tā ar 2 - 1 uzvarēja Alžīrijas futbola izlasi.

Jūlijs

25. jūlijs — Tunisija tika proklamēta par republiku, Habibs Burgiba kļuva pat Tunisijas pirmo prezidentu.
28. jūlijs — Maskavā sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot PSRS ārvalstniekiem.
29. jūlijs — dibināta Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.

Augusts

21. augusts:
- ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paziņoja par kodolizmēģinājumu iesaldēšānu uz 2 gadiem.
- PSRS pirmais pasaulē sekmīgais starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 starts. 26. augustā par to tika paziņots publiski.
31. augusts — Malajas Federācija pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes; Tuanku Abduls Rahmans (Tuanku Abdul Rahman ibni Almarhum Tuanku Muhammad) kļuva par valsts pirmo vadītāju (vēlētu monarhu).

Septembris

4. septembris — Ārkanzasas gubernators Orvils Faubuss pavēlēja ASV Nacionālajai gvardei nodrošināt Litlrokas devītnieka (deviņu afroamerikāņu) neiekļūšanu Litlrokas vidusskolā.
21. septembris — Ūlavs V kļuva par Norvēģijas karali pēc Hokona VII nāves.
24. septembris — ASV prezidents Dvaits Eizenhauers nosūtīja federālās armijas karavīrus uz Ārkanzasu, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu Litlrokas vidusskolā Litlrokas devītniekam. Prezidents pārņēma federālā kontrolē Ārkanzasas Nacionālo gvardi.

Oktobris

Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Sputnik-1

4. oktobris — PSRS palaida orbītā pirmo Zemes mākslīgo pavadoni (Sputnik-1).
19. oktobris — Irākas futbola izlase aizvadīja pirmo oficiālo spēli.
23. oktobris — Maroka sāka iebrukumu Ifni.
24. oktobris — sāka izstrādāt ASV Gaisa spēku programmu X-20 Dyna-Soar.
27. oktobris — Dželals Bajars tika atkārtoti ievelēts par Turcijas prezidentu.
31. oktobris — Japānas uzņēmums Toyota sāka eksportēt savas automašīnas uz ASV.

Novembris

1. novembris — ASV tika atklāts Mekino tilts (Mackinac Bridge), kas bija garākais pakarināmais tilts uz to brīdi. Tas savieno Mičiganas divas pussalas
3. novembris — PSRS tika palalaists otrais pavadonis Sputnik-2, kurā atradās pirmais dzīvnieks, kas nonācis kosmosā — suns Laika.
13. novembris — Gordons Gūlds (Gordon Gould) izgudroja lāzeru.
19. novembris — par Čehoslovākijas prezidentu tika iecelts Antonīns Novotnijs.

Decembris

6. decembris — Vanguard TV3: pirmais ASV mēģinājums palaist Zemes mākslīgo pavadoni, Vanguard raķete uzsprāga starta laukumā.
20. decembris — pirmais Boeing 707 aviolainera lidojums.

Nezināms datums

izveidota Ganas Banka.

Dzimuši

24. janvāris — Marks Ītons (Mark Eaton), ASV basketbolists (miris 2021. gadā)
27. janvāris — Frenks Millers (Frank Miller), ASV komiksu mākslinieks
5. februāris — Jiri Tamms (Jüri Tamm), igauņu vieglatlēts un politiķis (miris 2021. gadā)
18. februāris — Marita Koha (Marita Koch), vācu vieglatlēte
27. februāris — Timotijs Spols (Timothy Spall), angļu aktieris
10. marts — Osama bin Ladens (أسامة بن لادن), Saūda Arābijā dzimis arābu ekstrēmists (miris 2011. gadā)
11. marts — Kāsems Soleimānī (قاسم سلیمانی‎), Irānas virsnieks, Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris (miris 2020. gadā)
18. marts — Kristers Fuglesangs (Christer Fuglesang), Zviedrijas kosmonauts
29. marts:
- Maikls Formens (Michael Foreman), ASV kosmonauts
- Kristofers Lamberts (Christopher Lambert), ASV aktieris
31. marts — Petriks Foresters (Patrick Forrester), ASV kosmonauts
6. aprīlis — Paolo Nespoli (Paolo Nespoli), Itālijas kosmonauts
19. aprīlis — Mukešs Ambani (Mukesh Ambani), Indijas uzņēmējs, miljardieris
22. aprīlis — Donalds Tusks (Donald Tusk), poļu politiķis
29. aprīlis — Denjels Dejs-Lūiss (Daniel Day-Lewis), britu aktieris
2. maijs — Dominiks Gorijs (Dominic Gorie), ASV kosmonauts
13. jūnijs — Rinats Dasajevs (Ринат Дасаев), Krievijas tatāru futbolists
19. jūnijs — Anna Linda (Anna Lindh), Zviedrijas politiķe (mirusi 2003. gadā)
23. jūnijs — Frānsisa Makdormanda (Frances McDormand), ASV aktrise
27. jūnijs — Georgijs Parvanovs (Георги Първанов), Bulgārijas prezidents
13. jūlijs:
- Tjerī Butsēns (Thierry Boutsen), Beļģijas autosportists
- Kemerons Krovs (Cameron Crowe), ASV kinorežisors
7. augusts — Aleksandrs Ditjatins (Александр Дитятин), PSRS krievu sporta vingrotājs
9. augusts — Melānija Grifita (Melanie Griffith), ASV aktrise
24. augusts — Stīvens Frajs (Stephen Fry), angļu aktieris
28. augusts — Ajs Veivejs (艾未未), ķīniešu mākslinieks
19. septembris — Ričards Linehens (Richard Linnehan), ASV kosmonauts
7. oktobris — Maikls Vitakers Smits (Michael Whitaker Smith), ASV mūziķis
21. oktobris — Volfgangs Keterle (Wolfgang Ketterle), vācu fiziķis
23. oktobris — Pols Kagame (Paul Kagame), Ruandas prezidents
3. novembris — Dolfs Lundgrēns (Dolph Lundgren), zviedru kinoaktieris
13. novembris — Stīvens Beksters (Stephen Baxter), britu rakstnieks
19. decembris — Maikls Fosums (Michael Fossum), ASV kosmonauts
24. decembris — Hāmids Karzajs (حامد کرزی), Afganistānas prezidents

Miruši

4. janvāris — Teodors Kerners (Theodor Körner), Austrijas prezidents (dzimis 1873. gadā)
10. janvāris — Gabriela Mistrala (Gabriela Mistral), Čīles rakstniece (dzimusi 1889. gadā)
14. janvāris — Hamfrijs Bogarts (Humphrey Bogart), ASV aktieris (dzimis 1899. gadā)
20. janvāris — Džeimss Konolijs (James Connolly), amerikāņu vieglatlēts, pirmais mūsdienu olimpisko spēļu čempions (dzimis 1868. gadā)
1. februāris — Frīdrihs Pauluss (Friedrich Paulus), vācu feldmaršals (dzimis 1890. gadā)
8. februāris — Valters Bote (Walther Bothe), vācu fiziķis (dzimis 1891. gadā)
8. februāris — Džons fon Neimans (John von Neumann), Ungārijā dzimis matemātiķis (dzimis 1903. gadā)
9. februāris — Miklošs Horti (Horthy Miklós), ungāru politiķis (dzimis 1868. gadā)
18. februāris — Henrijs Rasels (Henry Norris Russell), ASV astronoms (dzimis 1877. gadā)
11. marts — Ričards Bērds (Richard Evelyn Byrd), ASV aviators, polārpētnieks (dzimis 1888. gadā)
26. marts — Eduārs Erio (Édouard Herriot), franču politiķis (dzimis 1872. gadā)
14. aprīlis — Bernards Knūbels (Bernard Knubel), vācu treka riteņbraucējs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1872. gadā)
2. maijs — Džozefs Makārtijs (Joseph Raymond McCarthy), ASV politiķis (dzimis 1908. gadā)
12. maijs — Ērihs fon Štroheims (Erich von Stroheim), austriešu kinorežisors un aktieris (dzimis 1885. gadā)
13. jūnijs — Ērvings Baksters (Irving Baxter), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions augstlēkšanā un kārtslēkšanā (dzimis 1876. gadā)
21. jūnijs — Johanness Štarks (Johannes Stark), vācu fiziķis (dzimis 1874. gadā)
26. jūnijs — Alfrēds Deblins (Alfred Döblin), vācu rakstnieks (dzimis 1878. gadā)
24. jūlijs — Saša Gitrī (Sacha Guitry), franču aktieris (dzimis 1885. gadā)
5. augusts — Hainrihs Vīlands (Heinrich Otto Wieland), vācu ķīmiķis (dzimis 1877. gadā)
16. augusts — Ērvings Lengmīrs (Irving Langmuir), ASV ķīmiķis (dzimis 1881. gadā)
20. septembris — Žans Sibēliuss (Jean Sibelius), somu komponists (dzimis 1865. gadā)
21. septembris — Hokons VII (Haakon VII), Norvēģijas karalis (dzimis 1872. gadā)
3. oktobris — Lērincs Sabo (Szabó Lőrinc), ungāru dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1900. gadā)
21. oktobris — Žaks de Prinelē (Jacques de Prunelé), franču jātnieks, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
26. oktobris — Gērtija Kori (Gerty Cori), Austroungārijā dzimusi bioķīmiķe (dzimusi 1896. gadā)
3. novembris — Vilhelms Reihs, (Wilhelm Reich), austriešu psihoanalītiķis (dzimis 1897. gadā)
20. novembris — Mstislavs Dobužinskis (Мстислав Валерианович Добужинский), krievu grafiķis, gleznotājs (dzimis 1875. gadā)
29. novembris — Erihs Volfgangs Korngolds (Erich Wolfgang Korngold), austriešu/amerikāņu komponists (dzimis 1897. gadā)
14. decembris — Jozefs Lada (Josef Lada), čehu gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1887. gadā)
30. decembris — Gastons Omuats (Gaston Aumoitte), franču kroketa spēlētājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1884. gadā)

Kalendārs