Fidži
Fidži (fidžiešu: Matanitu ko Viti; angļu: Fiji Islands; hindi:फ़िजी), pilnā nosaukumā Fidži Salu Republika, ir neatkarīga salu valsts Melanēzijā, Okeānijas Klusajā okeānā dienvidu daļā. Tā atrodas apmēram 1100 jūras jūdzes (2000 km) uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes. Valsts aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu, kas sastāv no vairāk kā 840 salām un saliņām un attālo Rotumas salu. Aptuveni 87% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir 924 610, dzīvo divās lielākajās salās — Viti Levu un Vanua Levu. Apmēram trīs ceturtdaļas Fidži iedzīvotāju dzīvo Viti Levu krastos: vai nu galvaspilsētā Suvā; vai mazākos pilsētu centros, piemēram, Nandī, kur galvenā nozare ir tūrisms; vai Lautokā, kur dominē cukurniedru rūpniecība. Viti Levu iekšpuse tā reljefa dēļ ir maz apdzīvota.[1]
| Fidži Salu Republika Matanitu Tu-Vaka-i-koya ko Viti Republic of the Fiji Islands फ़िजी द्वीप समूह गणराज्य |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Rerevaka na Kalou ka Doka na Tui (Bīsties Dieva un godini Karalieni) | ||||||
| Himna: God Bless Fiji (Dievs svētī Fidži) |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Suva 274) 18°10′S 178°27′E / 18.167°S 178.450°E | |||||
| Valsts valodas | fidžiešu, angļu, hindi | |||||
| Valdība | Republika (militāra pārvalde) | |||||
| - | Prezidents | Viljaime Katonivere | ||||
| - | Premjerministrs | Frenks Bainimarama | ||||
| - | LVP priekšsēdētājs | Ovini Mbokini | ||||
| - | Lielais Fidži virsaitis | Elizabete II | ||||
| Neatkarība | no Apvienotās Karalistes | |||||
| - | Datums | 1970.g. 10. oktobris | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 18 274 km² (155) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2018. gadā | 926 276 (161) | ||||
| - | Blīvums | 46/km² (148) | ||||
| IKP (PPP) | 2006. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 5.29 mld. | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 6200 | ||||
| TAI (2019) | 0,743 (vidējs) (93.) | |||||
| Valūta | Fidži dolārs (FJD) |
|||||
| Laika josla | (UTC+12) | |||||
| Interneta domēns | .fj | |||||
| ISO 3166-1 kods | 242 / FJI / FJ | |||||
| Tālsarunu kods | +679 | |||||
Lielākā daļa Fidži salu izveidojās no vulkāniskās darbības, kas sākās aptuveni pirms 150 miljoniem gadu. Dažas ģeotermālās aktivitātes joprojām notiek Vanua Levu un Taveuni salās.[2] Viti Levu ģeotermālās sistēmas pēc izcelsmes nav vulkāniskas, un tām ir zemas temperatūras virsmas izlādes (aptuveni no 35 līdz 60 grādiem pēc Celsija).
Cilvēki Fidži dzīvo jau kopš otrās tūkstošgades pirms mūsu ēras — vispirms austronēzieši un vēlāk melanēzieši ar zināmu polinēziešu ietekmi. Pirmo reizi eiropieši Fidži apmeklēja 17. gadsimtā.[3] 1874. gadā pēc neilga laika perioda, kurā Fidži bija neatkarīga karaliste, briti nodibināja Fidži koloniju. Fidži darbojās kā kroņa kolonija līdz 1970. gadam, kad tā ieguva neatkarību un kļuva pazīstama kā Fidži domīnija. 1987. gadā pēc vairākiem valsts apvērsumiem varu pārņēmusī militārā valdība pasludināja to par republiku. 2006. gada apvērsumā varu sagrāba komodors Frenks Mbeinimarama. 2009. gadā Fidži Augstākā tiesa nolēma, ka militārā vadība ir nelikumīga. Tajā brīdī Fidži prezidents Hosefs Iloilo, kuru militāristi bija saglabājuši kā nominālo valsts vadītāju, oficiāli atcēla 1997. gada konstitūciju un atkārtoti iecēla Mbeinimaramu par pagaidu premjerministru. Vēlāk 2009. gadā Epeli Nailatikau nomainīja Iloilo prezidenta amatā.[4] 2014. gada 17. septembrī pēc gadiem ilgas kavēšanās notika demokrātiskas vēlēšanas. Mbeinimaramas partija FijiFirst ieguva 59,2% balsu, un starptautiskie novērotāji vēlēšanas uzskatīja par ticamām.[5]
Fidži ir viena no attīstītākajām ekonomikām Klusajā okeānā,[6] pateicoties tās bagātīgajiem mežu, minerālu un zivju resursiem. Valūta ir Fidži dolārs, un galvenie ārvalstu valūtas avoti ir tūrisma nozare, ārzemēs strādājošo fidžiešu naudas pārvedumi, pudelēs pildīta ūdens eksports un cukurniedres.[7] Vietējo pašvaldību un pilsētvides attīstības ministrija pārrauga Fidži vietējo valdību, kas izpaužas kā pilsētu padomes.[8]
Valsts oficiālais nosaukums dažādos gados:
- Fidži Karaliste (1871—1970).
- Fidži domīnija (1970—1987).
- Fidži Republika (1987-1990, kopš 2010).
- Fidži Suverēnā Demokrātiskā Republika (1990—1998).
- Fidži salu Republika (1998—2010).
Ģeogrāfija Labot
- Galvenās salas
- Nozīmīgās atstatu salas
- Arhipelāgi
- Kandavu grupa
- Lau salas
- Lomaiviti salas
- Mamanuzas salas
- Moalas salas
- Ringolda salas
- Rotumas grupa
- Vanua Levu grupa
- Viti Levu grupa
- Jasavas salas
Atsauces Labot
- ↑ «Fiji: People». United States of America State department. 2010. gada 28. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. janvāris. Skatīts: 2010. gada 15. septembris.
- ↑ «Fiji Geography». fijidiscovery.com. 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. februāris. Skatīts: 2010. gada 15. septembris.
- ↑ «Fiji: History». infoplease.com. 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. augusts. Skatīts: 2010. gada 15. septembris.
- ↑ «Fiji's president takes over power». BBC. 2009. gada 10. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2010. gada 15. septembris.
- ↑ Nick Perry, Ligaiula Pita. «Int'l monitors endorse Fiji election as credible». Associated Press, 2014. gada 29. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. septembris. Skatīts: 2014. gada 25. septembris.
- ↑ «Fiji High Commission :: About Fiji». www.fiji.org.nz. Skatīts: 2020. gada 13. janvāris.
- ↑ «Fiji». The World Factbook. CIA. Skatīts: 2020. gada 20. augusts.
- ↑ «Fiji – Our Government». fiji.gov.fj. 2009. gada 9. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2010. gada 15. septembris.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fidži.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |