Jēkabpils Valsts ģimnāzija

Jēkabpils Valsts ģimnāzija
Jēkabpils Valsts ģimnāzija
	Ģimnāzijas ēka kopā ar vēsturisko "sarkano ēku" 2011. gadā
Atrašanās vieta
	Jēkabpils Valsts ģimnāzija
	Blaumaņa iela 27, Jēkabpils, Jēkabpils novads, Latvija
Koordinātas	56°29′58″N 25°51′17″E / 56.49944°N 25.85472°EKoordinātas: 56°29′58″N 25°51′17″E / 56.49944°N 25.85472°E
Informācija
Skolas tips	valsts ģimnāzija
Dibināta	1919. gads
Statuss	aktīva
Mācību gads	septembris—maijs
Direktors	Valerjans Vizulis
Skolēni	535 (2016)
Valodas	latviešu valoda
Mājaslapa	www.jvg.edu.lv

Jēkabpils Valsts ģimnāzija ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, Jēkabpilī.

Vēsture labot šo sadaļu

Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni (1922). Vidū sēž Kārlis Lamberts.

Drīz pēc pilsētas atbrīvošanas Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 6. oktobrī Jēkabmiesta apriņķa skolas skolas ēkā Pasta ielā 1 tika nodibināta Jēkabmiesta Valsts vidusskola, kas bija pirmā reāltipa skola tālaika Jaunjelgavas apriņķī. Pirmais skolas direktors bija Kārlis Lamberts, un skolā strādāja 12 skolotāji. Mācības notika piecās klasēs, kurās mācījās 185 skolēni. 1920./1921. mācību gadā mācības tika uzsāktas arī "sarkanajā ēkā", toreizējā Pasta ielā 99. Šajā laikā tika likti pamati daudzām skolas tradīcijām. Darbu uzsāka dzimtenes vēstures izpētes pulciņš, kuru vadīja novadpētnieks Arnolds Štokmanis (2003. gadā pie skolas tika atklāta A. Štokmanim. veltīta piemiņas plāksne). 1922. gadā skolā notika pirmais izlaidums. Šajā gadā tika atvērta komercdaļa, kas 1927. gadā pārtapa par Valsts komercskolu.

Pēc Jēkabpils apriņķa nodibināšanas 1924. gadā skola tika pārdēvēta par Jēkabpils Valsts vidusskolu, bet 1929. gadā par Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Šajā laikā skolā strādāja 23 skolotāji un mācījās 211 skolēni. 1935. gadā tika pieņemta Ādolfa Skultes komponētā skolas himna. 1938./39. mācību gadā tika izveidots pirmais skolas žetons. (tradīcija par žetonu pasniegšanu skolas absolventiem tika atjaunota 1945./1946. mācību gadā). 1939. gadā Latgales artilērijas pulks dāvāja skolai karogu (1990. gadā tika atjaunots).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā skolotāja Osvalda Pūpola vadībā tika izveidota jauniešu nacionālā pretošanās kustība "Viesturieši" (2003. gadā pie skolas tika uzstādīta kustības "Viesturieši" dalībniekiem veltīta piemiņas zīme). Sākot ar 1944./1945. mācību gadu, skolā sāka veidoties padomju skolu mācību sistēma.

1950. gadā no vidusskolas pilnīgi atdalījās Ekonomiskais tehnikums (komercskola). Skolu pārdēvēja par Jēkabpils 1. vidusskolu. 1966. gadā "sarkanajai ēkai" tika uzcelta piebūve, kā rezultātā tika atrisināts apkures, ūdensvada un skolēnu ēdināšanas jautājums. Skolai tika uzcelta sava katlumāja un jaunajās telpās ierīkota ēdnīca. 1972. gadā žetonu vakarā tika izrādīta luga; turpmāk žetonu vakara izrādes kļuva par skolas tradīciju.

1979. gadā skolai tika uzcelta otra piebūve jeb trešais korpuss, tika likvidētas mācības maiņās. Pamatskolas klases no Krasta skolas tika pārceltas uz jaunuzcelto korpusu. 1979./80. mācību gadā tika atvērta klase ar padziļinātu matemātikas un fizikas apguvi. 1981. gadā darbu uzsāka mūzikas novirziena klase. 1982. gada audzēkņu un pedagogu rīcībā tika nodots sporta korpuss. Šajos gados skolā notika aktīva skolēnu sabiedrisko organizāciju darbība un sporta dzīve, darbojās interklubs "Draudzības meridiāns", "Lotos" vienības.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā tika izveidots Jēkabpils 1. vidusskolas karogs. 1993. gadā skola akreditācijas rezultātā kļuva par Jēkabpils ģimnāziju. 1994. gadā tika izveidota skolas "Goda nozīme", kuru piešķīra labākajiem audzēkņiem (šo apbalvojumu 15 gadu laikā ir saņēmuši 43 skolēni). 1994. gadā iznāca avīzes "Ģimnāzijas Balss" pirmais numurs. 1994. gada septembrī tika nodibināta Jēkabpils sākumskola, kā rezultātā sākumskolas klases pakāpeniski no ģimnāzijas atdalījās (pēdējās atdalījās 1996. gada maijā).

1996. gada 1. septembrī skolai mainīja statusu un to pārdēvēja par Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Šajā laikā skolā mācījās tikai 5. — 12. klašu skolēni. 2001. gadā tapa jaunā skolas himna (autore Skaidrīte Pugača) un pirmo reizi labākajiem skolēniem tika pasniegta I. Kuusika (1941. gada absolvents) piemiņas prēmija. 2002. gadā tika veikti ēku renovācijas darbi. No 2003. gada 1. septembra skolā sāka mācīties 7. —12. klašu skolēni.

2007. gadā ģimnāzija bija pirmo 50 pilotskolu skaitā, kas piedalījās ESF Dabaszinātņu un matemātikas projektā, kā rezultātā pedagoģisko meistarību varēja paaugstināt 8 pedagogi, kā arī tika modernizēti 2 dabaszinātņu kabineti. 2006.—2008. gados mācību procesā intensīvi sāka ieviest informācijas tehnoloģijas: datorus, projektorus, digitālās tāfeles u.c. 2007. gadā tika atklāta jauna piebūve ar moderni aprīkotiem mājturības kabinetiem.