Mežaparks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā blakus Radžu ūdenskrātuvei. Mežaparks ir iecienītākā, visplašākā un biežāk apmeklētākā atpūtas vieta pilsētā.[nepieciešama atsauce] Parka pirmsākumi meklējami jau 1966. gadā[1], kad, lai pilsētu pasargātu no putekļiem un trokšņa, meža meistara S.Pujāta vadībā 26,2 hektāru platība tika apstādīta ar eglēm, priedēm, Sibīrijas ciedru priedēm, vairāku lapegļu veidiem, kopskaitā izmantojot 20 dažādu koku un krūmu sugas.

Mežaparks
Mežaparks
Mežaparks (Latvija)
Mežaparks
Mežaparks
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Jēkabpils, Latvija
Koordinātas 56°29′0.14″N 25°51′32.5″E / 56.4833722°N 25.859028°E / 56.4833722; 25.859028Koordinātas: 56°29′0.14″N 25°51′32.5″E / 56.4833722°N 25.859028°E / 56.4833722; 25.859028
Izveidots 1986. gadā

1986. gadā[1] uzsākta Mežaparka veidošana, uzticot darbus pensionētajam meža darbiniekam Jānim Lukstiņam un meža meistarei Dagnijai Kalniņai. Pateicoties virsmežziņa Jāņa Mūrnieka idejai, tapusi Izziņas taka, kuras malās tika izvietotas informācijas plāksnītes kā par mežu, tā arī koku un krūmu sugām, kā arī dekoratīvas ozolkoka ripas ar iegrebtiem latviešu tautas dziesmu tekstiem un krievu rakstnieku izteicieniem par mežu. Parkā tika iekārtota arī Veselības taka ar skrejceļu un oriģinālām vingrošanas ierīcēm, rotaļu laukumi bērniem un atpūtas mītne. Sākotnēji tika izveidots arī Putnu dārzs, kurš pēc vandaļu postījumiem netika atjaunots, daļēji cietusi arī Izziņas taka. Blakus Mežaparkam atrods gleznainā Radžu ūdenskrātuve, kas ir radusies 1987. gadā, pēc kādreizējā dolomīta karjera appludināšanas. Tā ir 158 hektārus liela. Ūdenskrātuve tiek izmantota kā pilsētas pludmale, kurai ir piešķirts Zilais karogs. Pludmales malā atrodas Radžu dižakmens, kas ir 220 tonnu smags, 3,1 metrus augsts, tā apkārtmērs ir 19,5 metri. Lēš, ka tas ir otrais lielākais akmens valstī.[1] Otrā pasaules kara laikā un līdz pat Jēkabpils dolomīta karjera izveidošanai Radžu ūdenskrātuves vietā atradās lidlauks.[nepieciešama atsauce]

  1. 1,0 1,1 1,2 Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 108.lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu