Vikipēdija

Oto Skulme

Oto Skulme, arī Otto Skulme (1889. gada 8. augusts — 1967. gada 22. marts) bija latviešu gleznotājs un grafiķis. Bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs un viens no tās priekšsēdētājiem, Latvijas mākslas akadēmijas mācībspēks un rektors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Oto Skulme bija viens no Skulmju dzimtas māksliniekiem — gleznotāja Ugas Skulmes brālis, tēlnieces Martas Skulmes vīrs un gleznotājas Džemmas Skulmes tēvs.[1]

Oto Skulme
Dzimis 1889. gada 8. augustā
Jēkabpils, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1967. gada 22. martā (77 gadu vecumā)
Rīga, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika, scenogrāfija, pedagoģija
Mākslas virziens kubisms, modernisms
Apbalvojumi

Biogrāfija labot šo sadaļu

Oto Skulme dzimis Jēkabpilī 1889. gada 8. augustā kaļķu deģa Jēkaba Skulmes un Jūlijas (dzimušas Ružes) Skulmes ģimenē.[2] Mācījies Jēkabpils pilsētas skolā, glezniecību apguvis Jāņa Rozentāla studijā Rīgā (1906—1907),[3] neilgu laiku K. Juona studijā Maskavā, Stroganova mākslas skolas S. Žukovska studijā Maskavā (1907—1908), Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1909—1914), absolvējot dekoratīvās un teātra glezniecības klasi.[2] Bijis "Ekspresionistu grupas",[4] Rīgas mākslinieku grupas biedrs (1920—1938) un tās priekšsēdētājs (1923—1928). Piedalījies Latvijas un PSRS tautu tuvināšanas biedrības dibināšanā, bet pēc Jāņa Raiņa nāves pārņēmis tās vadību. Bijis Latvijas Rakstu un mākslas kameras loceklis (1938—1940), kā arī Latvijas Tēlotājas mākslas biedrības priekšsēdētāja biedrs. No 1919. gada pildījis scenogrāfa pienākumus Latvijas Nacionālajā teātrī,[5] Latvijas Nacionālajā operā[6] un perifērijas teātros,[6] no 1926. līdz 1947. gadam bijis Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs.[7] Veicis pedagoga darbu Latvijas Mākslas akadēmijā, būdams monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1944—1956) un akadēmijas rektors (1940—1941; 1944—1961), bet no 1947. gada ieguvis profesora grādu. 1944. gadā Oto Skulme kļuvis par Mākslinieku savienības biedru, ieņemot vadošus amatus, bet no 1954. gada bijis PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājloceklis. 1959. gadā kļuvis par Latvijas PSR Tautas mākslinieku.[8] Miris Rīgā 1967. gada 22. martā.

Mākslinieciskā darbība labot šo sadaļu

1920. gadu sākuma darbos jaušami modernisma eksperimenti, kubisma klātbūtne,[9] vēlākos darbos ir raksturīga reālistiska izteiksme, ar vērojamu gleznieciskas ekspresijas kāpumu 1930. gados. Vēlākā laika darbu formas kļuvušas arvien tuvākas realitātei ar siltu, vienojošu koptoni, izmanojot pārsvarā zemes krāsas. Gleznotājam iecienītākais bijis vēstures un sadzīves žanrs, gleznojis arī figurālas kompozīcijas, klusās dabas, portretus, ka arī strādājis linogriezuma tehnikā, kā arī grāmatu grafikā.[10] Strādājis galvenokārt eļļas tehnikā.

Izstādes labot šo sadaļu

Pirmo reizi izstādē piedalījies 1919. gadā. Personālizstāde noritējusi Rīgā 1964. gadā. Piemiņas izstādes bijušas: Rīgā (1970, 1979, 1984, 1989, 1998, 1999), Jēkabpilī (1971, 1980), Koknesē (1972), Mālpilī kopā ar Martas Skulmes darbiem (1982), Skulmju dzimtas izstādē Rietumberlīnē (1981), Pitsburgā, ASV (1986), Romā un Bergamo, Itālijā (1987).[11]

Mākslinieka piemiņai labot šo sadaļu

Izmatotā literatūra labot šo sadaļu

  • Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860—1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. janvārī. Skatīts: 2010. gada 11. oktobrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 214. lpp.
  3. ↑ Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 75. lpp.
  4. ↑ Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 188. lpp.
  5. ↑ Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 377. lpp.
  6. ↑ 6,0 6,1 Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 380. lpp.
  7. ↑ Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 379. lpp.
  8. ↑ Скулме Ото
  9. ↑ Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 348. lpp.
  10. ↑ Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 350. lpp.
  11. ↑ Skulme Otto — piedāvājumā 3 darbi — Glezniecība — KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"
  12. ↑ ZIŅAS NO LATVIJAS, 1974.05.17 Londonas Avīze, LNB Digitālā bibliotēka, Periodika.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Priekštecis:
Jānis Kuga (kā Latvijas Mākslas akadēmijas rektors) 		Valsts Mākslas akadēmijas rektors
1940. — 1942. gads 		Pēctecis:
Jānis Kuga
Priekštecis:
Jānis Kuga (kā Valsts Mākslas akadēmijas rektors) 		Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas rektors
1944. — 1961. gads 		Pēctecis:
Leo Svemps
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Oto_Skulme&oldid=3498337"