Krustpils (stacija)

Krustpils
— Stacija —
	Stacijas pasažieru ēka, kopš 1954. gada
	Krustpils
Pamatinformācija
Līnijā	Jelgava—Krustpils ; Krustpils—Daugavpils ; Krustpils—Rēzekne II ; Rīga—Krustpils
Atklāta	1861. gadā
Vēsturiskie ; nosaukumi	vācu: Kreutzburg
Stacijas tips	pasažieru, kravas, ; iecirkņa, mezgla
Platformu skaits	3 + 1 (pagaidu)
Sliežu ceļi	8 (neskaitot atzarus un strupceļus)
Atrašanās vieta
Adrese	Stacijas laukums 1,; Jēkabpils
Koordinātas	56°31′15″N 25°51′34″E / 56.52083°N 25.85944°EKoordinātas: 56°31′15″N 25°51′34″E / 56.52083°N 25.85944°E
Tuvākās stacijas	Daugava (11 km) ; Kūkas (13 km) ; Pļaviņas (17 km) ; Trepe (17km) ; Sēlpils (18 km)
Tuvākie p. p., ; c. p. un i. p.	Ozolsala (8 km) ; Zīlāni (4 km) ; Asote (9 km)
Attālums līdz Rīgai	129 km

Krustpils ir liela mezgla stacija, kurā savienojas četras dzelzceļa līnijas — Jelgava I—Krustpils, Krustpils—Daugavpils, Krustpils—Rēzekne II un Rīga—Krustpils. Stacija atrodas Jēkabpils pilsētas Krustpils daļā. Krustpils stacija ir iecirkņa stacija, kurā notiek lokomotīvju un brigāžu nomaiņa.^{[nepieciešama atsauce]} Krustpils stacija kalpo kā kravu, tā pasažieru pārvadājumiem. No Krustpils stacijas kursē vietējie pasažieru dīzeļvilcieni uz Rīgu, Daugavpili, Krāslavu, Indru, Rēzekni un Zilupi. Krustpilī pieturēja arī starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku (koronavīrusa pandēmijas un vēlāk starptautiskās situācijas dēļ starptautiskie pārvadājumi atcelti). Stacijā darbojas biļešu kase.^[1]

Rīga — Daugavpils

Apzīmējumi

uz Torņakalnu

0,0

Rīga

Dzirnavu iela

Lāčplēša iela

uz Zemitāniem

2,2

Vagonu parks

uz Zemitāniem

Slāvu tilts

5,8

Jāņavārti

uz Sauriešiem

7,1

Daugmale

8,0

Šķirotava

9,7

11,6

13,7

16,5

18,3

Salaspils

A4

uz Saulkalnes dolomīta rūpnīcu

23,6

27,9

33,0

34,4

Ogre

35,7

39,4

45,7

uz Lielvārdes lidlauku

51,4

Lielvārde

56,8

62,4

66,9

72,7

Skrīveri

Pulksteņupīte

78,6

Muldakmens

uz Aizkraukles pilsētu

82,5

Aizkraukle

Pērses upe

94,1

Koknese

102,6

Alotene

A6

uz dolomīta lauztuvēm

112,3

Pļaviņas

uz Gulbeni

116,0

121,1

uz Jelgavu

Jēkabpils novads

Jēkabpils pilsēta

129,0 / 301,9

Krustpils

uz Rēzekni

311

318,7

Trepe

Jēkabpils novads

Līvānu novads

Dubnas upe

330,6

Līvāni

Iztekas upe

341,8

Jersika

351,8

358,7

Nīcgale

364,9

Ruži

Joņupe

370,6

Vabole

375,5

Līksna

Līksnas upe

380,9

381. kilometrs

Daugavpils apvedceļa līnija

382,9

384,9

386,0

387,5

uz Rēzekni

uz Eglaini

Augšdaugavas novads

Daugavpils pilsēta

388,5

Cietoksnis

389,9

Daugavpils

uz Indru

Vēsture

Krustpils dzelzceļa stacija kā lielākā līnijas Rīga—Daugavpils starpstacija uzbūvēta līdz ar līnijas būvniecību 1861. gadā.^[2] Šeit izbūvētas kā lokomotīvju un vagonu depo, tā arī citas dzelzceļa iekārtas un būves.

Dzelzceļš kā transporta veids Latvijas teritorijā turpināja attīstīties līdz ar sociālajām un ekonomiskajām reformām Krievijā. Starp trim vietējām dzelzceļa līnijām 19. gadsimta beigās vadošā vieta preču pārvadāšanā bija Rīgas—Dinaburgas līnijai. 1901. gadā izbūvēts Maskavas—Krustpils dzelzceļa posms, savienojot Krustpili ar Tukumu 1904.gadā un noslēdzot Ventspils—Maskavas—Ribinskas maģistrāles būvi. Maģistrālei bija milzīga ekonomiskā nozīme.

Līdz ar Maskavas—Ventspils līnijas pieslēgšanu 1901. gadā staciju paplašināja. 1899. gadā, uzsākot Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi, tika meklēta vieta dzelzceļa stacijai. Krustpils stacija šajā laikā bija neliela, ar diviem sliežu ceļiem, tādēļ neatbilda būvētāju plāniem. Jāatzīmē, ka būvētāji bija speciālisti no Anglijas un Dānijas. Ārzemju akcionāri piedalījās ar saviem kapitālieguldījumiem. Jau 1859. gadā, kad sāka būvēt Rīgas—Dinaburgas (tagad Daugavpils) dzelzceļu, viss aprīkojums nācis no ārzemēm. Rīgas—Dinaburgas līniju atklāja 1861. gadā. Ar līdzīgiem notikumiem ārzemju akcionāri uzsāka Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi. Krustpils tuvumā projektēja jaunu, lielu dzelzceļa staciju. Šiem mērķiem izvēlējās četru kilometru attālumā esošo Zīlānu sādžu, kur uzbūvēja Zīlānu stacija.

Pirmā pasaules kara laikā Krustpils stacija bija stipri cietusi. Pirmais pasaules karš (1914—1918) pārtrauca rūpniecības uzplaukumu un pilnīgi izmainīja saimniecības struktūru un dzelzceļa transporta attīstību Latvijas teritorijā. Kara laikā no Latvijas evakuēja svarīgākās rūpnīcas, tajā skaitā transporta uzņēmumu iekārtas — 30 tūkstošu vagonu — 186,2 miljonu rubļu vērtībā, kā arī dzelzceļa saimniecībā izmantotais ritošais sastāvs. Smagi cieta viss dzelzceļa tīkls, īpaši Rīgas—Krustpils—Daugavpils līnija, kas trīs kara gadus atradās tiešā frontes līnijas tuvumā. Vairākas līnijas kara laikā tika iznīcinātas, uzspridzināti visi lielie tilti, stacijas, nopostīti arī ūdenstorņi un depo. Taču stacija atjaunoja gandrīz iepriekšējā apjomā. Pēc Otrā pasaules kara stacijas uzgaidāmās un dienesta telpas iekārtoja kādā sabiedriskā telpā stacijas laukumā un sākās jaunas stacijas ēkas būve, ko pabeidza 1954. gadā.^[2] Šī stacijas ēka ir divstāvu mūra celtne, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Citi zīmīgi fakti

1929. gadā dzelzceļa staciju pievienoja Krustpils pilsētai.^[3] 1941. gada 14. jūnijā Krustpils stacija kļuva par deportācijas centrālo vietu. Šeit saveda represētās ģimenes no plašas apkārtnes un sasēdināja vagonos. Kopumā no Krustpils un Jēkabpils pilsētām izsūtīja 150 cilvēkus.^[4] Ešelonu formēja vairākas dienas, lai 57 vagoni vēlāk dotos ceļā no Krustpils stacijas uz Sibīriju. 1949. gada 25. martā no Krustpils stacijas arī notika iedzīvotāju deportācija lopu vagonos uz Sibīriju.^[5]