Brīvības piemineklis (Jēkabpils)

Brīvības piemineklis ir viens no kultūrvēsturiskajiem objektiem Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Rīgas ielā, pretim Krustpils pilij.[1]

Brīvības piemineklis Jēkabpilī.
Brīvības piemineklis Jēkabpilī.
Pieminekļa atklāšana 1925. gada 27. septembrī.
Skats uz pieminekli no Daugavas pusi, 1930. gadi.

Piemineklis veltīts Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru, Krustpils draudzes dēlu, piemiņai. Piemineklis tika atklāts 1925. gada 27. septembrī. Veidojis tēlnieks Vilhelms Treijs pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta. Pieminekļa būvi ierosināja Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa. Uz pieminekļa atklāšanu bija ieradušies Latvijas kara ministrs Rūdolfs Bangerskis, ģenerāļi Eduards Kalniņš un Krišjānis Berķis, pulkvedis Līcītis no Latgales artilērijas pulka, Daugavpils apriņķa un kara apriņķa priekšnieki, Krustpils pilsētas pašvaldības un pagasta, pamatskolas, lauksaimniecības biedrības un zemnieku savienības nodaļas pārstāvji. Pieminekli iesvētījis mācītājs Kārlis Skujiņš. Pieminekļa vieta tikusi īpaši piemeklēta un atzīta par ļoti piemērotu, jo atrodas līdzās Daugavai uz stāvā krasta, vieta ir tālu pārredzama un atrodas blakus Krustpils pilij, kurā tolaik tika izmitināti Latgales pulka karavīri, tādā veidā piemineklis kalpoja karavīriem par audzinošu simbolu.[2]

Sākoties padomju varas laikam, 1941. gada pavasarī boļševiki sāka pieminekli postīt. Tika nojaukta pieminekļa augšējā daļa — senlatviešu karavīra maska, tika iznīcināta ugunskrusta zīme un aizsmērēti uzraksti.[3] 1950. gados turpinājušies pieminekļa postījumi. Atmodas laikā piemineklis tika atjaunots, ko veica Jēkabpils Pārvietojamās mehanizētās kolonnas amatnieki pēc vecām fotogrāfijām. Granīta akmens daļas tika izgatavotas Jēkabpils akmeņkaļu darbnīcās, bet karavīra masku granītā veidoja tēlniece Inta Berga.[3] Piemineklis tika no jauna atklāts 1992. gada 18. novembrī.[4]

Pieminekļa arhitektoniskais ansamblis veidots kā divi pusapļi terases veidā, kas ir mūrēts no Daugavas dolomīta radzēm, kas izlauza pie Asotes. Sienas vidū atrodas granītā veidota daļa ar senlatvieša karavīra galvas atveidu, krustotiem zobeniem un tautiskiem ornamentiem, kā arī uzrakstu "KRITUŠIEM PAR TĒVIJU 1918-1920".[4]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. septembrī. Skatīts: 2010. gada 14. septembrī.
  2. Brīvā daugava. 2010.10.02., 6.lpp.
  3. 3,0 3,1 Pļaviņas - Varakļāni[novecojusi saite]
  4. 4,0 4,1 «Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts - Latvijas Brīvības cīņām - 90». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 14. septembrī.