Strūves ģeodēziskais loks

Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Strūves ģeodēziskais loks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

UNESCO Pasaules mantojuma objekts

Strūves ģeodēziskais loks
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Piemineklis Strūves ģeodēziskā loka galējā Z punktā Hammerfestā, Norvēģijā.
Valsts	Igaunija, Baltkrievija, Latvija, Lietuva, Somija, Norvēģija, Moldova, Krievija, Zviedrija, Ukraina
Kritērijs	ii, iii, vi
Atsauce	1187
UNESCO reģions	Eiropa un Ziemeļamerika
Koordinātas	59°3′28″N 26°20′16″E
Iekļaušanas vēsture
Iekļaušana	2005 (29. sesija)

Nozīme Pasaules industriālās vēstures mantojumā

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve

Ģeodēziskais loks ir līnija, kas vērsta ziemeļu—dienvidu virzienā. Ģeodēziskā loka mērījumi ir definēti kā viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai, izmērot triangulācijas loku garumu un meridiāna loka gala punktu astronomiskās koordinātas.

Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde, kas stiepjas aptuveni pa 26° meridiānu no Hammerfestas apkārtnes mūsdienu Ziemeļnorvēģijā 2820 km virzienā uz dienvidiem līdz Izmajilas pilsētas apkārtnei pie Melnās jūras. Meridiāna loka uzmērīšanas darbi tika veikti no 1816. gada līdz 1855. gadam Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā.

Tērbatas Universitātes astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve uzsāka vēlāk savā vārdā nosauktā meridiāna loka mērīšanu, lai pārbaudītu, vai platuma grādi ir nemainīgi un tiem ir tāda pati vērtība kā pie ekvatora, tā pie Zemes poliem.

Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis: Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu.

Latvijā esošie Strūves ģeodēziskā loka punkti

Ideja bija tieši saistīta ar Vidzemes trigonometriskās uzmērīšanas darbiem, kas tika veikti laika posmā no 1816. līdz 1819. gadam. Vidzemes trigonometriskā tīkla veidošanu astronoms uzsāka no Tērbatas observatorijas pamatpunkta, kuram jau bija noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas. No pamatpunkta triangulācijas trijstūru tīkls stiepās virzienā uz dienvidiem pāri Vidzemes centrālajai augstienei līdz Krustpilij. Tālāk tas turpinājās līdz Rīgai gar Daugavas labo krastu, tad gar jūras līča malu virzienā uz Pērnavu un noslēdzās pie Tērbatas observatorijas pamatpunkta.

Vēsturiski Latvijā atradās 16 Strūves ģeodēziskā loka punkti:

1. Opekalns (Oppekaln)
2. Palsmane (Palzmar)
3. Kārtene (Kortenhof)
4. Ranka (Ramkau)
5. Elkas kalns (Elkas-kalns)
6. Nesaules kalns (Nessaule-kalns)
7. Gaiziņš (Gaissa-kalns)
8. Ziestu kalns (Sestu-kalns)
9. Dāburkalns (Dabors-kalns)
10. Krustpils (Kreutzburg)
11. Jēkabpils (Jacobstadt)
12. Bristānu kalns (Bristen)
13. Arbidāni (Arbidani)
14. Daudzeva (Daudsewas)
15. Ormaņkalns (Urmen)
16. Pilskalne (Pilkaln)

UNESCO Pasaules mantojumā iekļautie punkti

Strūves meridiāna punkts «Sestukalns» Sausnējas pagastā (norāde pie ceļa)

Strūves ģeodēziskais punkts Jēkabpilī, Strūves parkā. Atjaunots 1931. gadā.

No Latvijā kādreiz uzmērītajiem 16 punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi — "Jēkabpils" un "Sestukalns". Atzīmējot Strūves ģeodēziskā loka iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, 2006. gada 17. jūnijā Jēkabpilī Strūves parkā un Madonas rajona Ziestu kalnā svinīgi tika atklātas informatīvās plāksnes pie ģeodēziskajiem punktiem.

Ģeodēzisko uzmērījumu un astronomisko novērojumu punkts "Jēkabpils" N563005, E255124 atrodas Jēkabpilī, Strūves parkā. Parka kopējā platība 1,2 ha, un tam piegulošās ielas nosaukums ir Strūves iela, godinot izcilā ģeodēzista un astronoma Frīdriha Georga Vilhelma Strūves paveikto. Mūsdienās Strūves ģeodēziskā loka punkts "Jēkabpils" ir Latvijas Republikas horizontālā ģeodēziskā atbalsttīkla 1. klases triangulācijas punkts.

Ģeodēzisko uzmērījumu punkts "Sestukalns" (N565024, E253812) atrodas Madonas novadā, Sausnējas pagasta Ziestu kalnā. Mūsdienās Strūves ģeodēziskā loka punkts "Sestukalns" ir Latvijas Republikas horizontālā ģeodēziskā atbalsttīkla 1. klases triangulācijas punkts.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie punkti

Kā valsts nozīmes industriālie pieminekļi šajā sarakstā ir iekļauti septiņi Strūves ģeodēziskie punkti, jo tajos saglabājušies novērošanas punktu apzīmējumi (Strūves vai Tenera laika), proti, punkta atzīme ar svina lējuma centru vai akmenī iekaltu apzīmējumu un novērojumu vajadzībām ierīkoto konstrukciju paliekas vai arī 20. gs. sākuma ģeodēziskā punkta apzīmējums:

1. Strūves astronomisko novērojumu punkts Jēkabpilī (Jacobstadt), valsts aizsardzības Nr. 8587;
2. Sestukalna astromisko novērojumu punts, valsts aizsardzības Nr. 8588;
3. Strūves ģeodēziskā loka punkts "Arbidāni", valsts aizsardzības Nr. 8983;
4. Strūves ģeodēziskā loka punkts "Bristene" ar lauka observatoriju, valsts aizsardzības Nr. 8984;
5. Strūves ģeodēziskā loka punkts "Daborkalns", valsts aizsardzības Nr. 9217;
6. Strūves ģeodēziskā loka punkts “Nesaules kalns”, valsts aizsardzības Nr. 9218;
7. Strūves ģeodēziskā loka punkts “Ranka”, valsts aizsardzības Nr. 9219

Astronomisko novērojumu punkts "Jēkabpils"

Šis punkts noslēdza Tērbatas—Krustpils triangulācijas daļu, ko astronoms uzmērīja laikā no 1822. gada līdz 1827. gadam. No tā turpinājās sasaiste ar iepriekš uzmērītiem triangulācijas tīkliem Kurzemes guberņā un mūsdienu Lietuvas teritorijā. Caur Jēkabpili tika īstenots Frīdriha Georga Vilhelma Strūves nodoms par Vidzemes un Igaunijas triangulācijas trīsstūru iekļaušanu ģeodēziskajā lokā.

Laika gaitā astronomiskais punkts "Jēkabpils" saglabājās neizpostīts. Strūves ģeodēziskā loka punktu no jauna nostiprināja un pārklāja ar piemiņas akmeni 1931. gadā, uzmērot Latvijas Republikas I klases triangulācijas tīklu. Ģeodēzisko novērojumu vajadzībām virs Strūves punkta "Jēkabpils" uzbūvēja 42 metrus augstu triangulācijas koka signālu, kas mūsdienās nav saglabājies.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Strūves ģeodēziskais loks.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)