Latvijas Zaļā partija
Latvijas Zaļā partija (LZP) ir 1990. gada 13. janvārī dibināta zaļo politiku īstenojoša, bet vienlaikus konservatīva[2] politiskā partija Latvijas Republikā. Pēc Zaļās partijas aiziešanas no Zaļo un Zemnieku savienības 2022. gadā, partija kopā ar Liepājas partiju un Latvijas Reģionu apvienību iesaistījās apvienībā "Apvienotais saraksts", kurā startēja 14. Saeimas vēlēšanāms.
| Latvijas Zaļā partija | |
|---|---|
 | |
| Valdes priekšsēdētājs | Edgars Tavars |
| Dibināta | 1990. gadā |
| Biedri (2024) | 945▲[1] |
| Ideoloģija |
konservatīvisms zaļā politika |
| Eiropas filiāles | Eiropas Zaļā partija (2003–2019) |
| Daļa no | Apvienotais saraksts |
| Oficiālās krāsas | zaļa |
| 14. Saeima |
4 / 100 |
| Eiroparlaments |
1 / 9 |
| Valdība |
0 / 15 |
| Rīgas dome |
0 / 60 |
| Vadītās pašvaldības |
5 / 43 |
| Mājaslapa | |
| www.zp.lv | |
| Partijas karogs | |
 | |
|
| |
Partijas ideoloģijas pamatā ir ideja par līdzsvarotu un ilgtspējīgu sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, kuras pamattēzes ir noformulētas LZP manifestā un programmā kā arī Riodežaneiro konferences "Dienas kārtībā XXI gadsimtam (Agenda XXI)".
Biedri
labot šo sadaļuŠobrīd partijā ir aptuveni 800 biedru, kas apvienoti 34 reģionālās nodaļās — Ādažu, Balvu, Burtnieku, Daugavpils, Garkalnes, Ikšķiles, Jēkabpils, Jūrmalas, Kuldīgas / Rendas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Liepājas, Ogres, Olaines, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rīgas Ziemeļu, Rojas, Ropažu, Saulkrastu, Tukuma, Vecumnieku un Ventspils.
Par LZP biedru var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, ar viena LZPs biedra rakstisku rekomendāciju. Rekomendāciju var sniegt tikai biedrs ar vismaz viena gada dalības stāžu partijā. Ja šādas rekomendācijas nav, jaunajam biedram jāiesniedz motivācijas vēstule. Uzņemšana partijā tiek apstiprināta ar Latvijas Zaļās partijas Valdes lēmumu. Partijas biedri var apvienoties nodaļās. Nodaļas minimālais biedru skaits ir septiņi biedri.
Vēsture
labot šo sadaļuIdeju par partijas nepieciešamību radusiess 1. Zaļās loģikas konferencē 1989. gada rudenī. Kā iniciatori un aktīvākie partijas veidotāji sadarbojās Juris Zvirgzds, Oļegs Batarevskis, Indulis Emsis, Arvīds Ulme, Valts Vilnītis, u.c., pēc kuru iniciatīvas 1990. gada 13. janvārī tika nodibināta LZP. Dibināšanas brīdī partiju veidoja 123 biedri. Partija kļuva par pirmo oficiāli reģistrēto politisko partiju Latvijā.[3]
2001. gada 9. jūnijā Latvijas Zaļā partija tika uzņemta Eiropas Zaļo partiju federācijā.
Kopš 2003. gada Latvijas Zaļā partija bija Eiropas Zaļās partijas dibinātāja un biedrs. Izslēgta 2019. gadā maksājumu kavēšanas un pārstāvju nesūtīšana uz partijas padomes kongresiem dēl, bet pārmests arī atbalsts mazākumtautību skolu pārejai uz mācībām valsts valodā, un negatīva nostāja pret LGBT+ tiesībām.[2]
No 2002. līdz 2022. gadam partija ietilpa politiskajā apvienībā Zaļo un Zemnieku savienība. 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar Latvijas Reģionu apvienību, uzņēmēja Ulda Pīlēna biedrību "Apvienotais Latvijas saraksts" un Liepājas partiju, kas paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.[4] Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva Edvards Smiltēns un Edgars Tavars, par premjerministra amata kandidātu tika nosaukts Uldis Pīlēns.[5] 14. Saeimas vēlēšanās "Apvienotais saraksts" ieguva 15 deputātu vietas, no kurām 4 bija Latvijas Zaļās partijas pārstāvji.
Vēlēšanas
labot šo sadaļuSaeimas vēlēšanas
labot šo sadaļu| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1995. | 6. Saeimas vēlēšanas | 6,3 | 8 / 100 |
Kopā ar LNNK |
| 1998. | 7. Saeimas vēlēšanas | 2,3 | 0 / 100 |
Kopā ar Darba partiju un Kristīgi demokrātisko savienību |
| 2002. | 8. Saeimas vēlēšanas | 9,4 | 12 / 100 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
| 2006. | 9. Saeimas vēlēšanas | 16,71 | 18 / 100 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
| 2010. | 10. Saeimas vēlēšanas | 19,68 | 22 / 100 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
| 2011. | 11. Saeimas vēlēšanas | 12,22 | 13 / 100 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
| 2014. | 12. Saeimas vēlēšanas | 19,53 | 21 / 100 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
| 2018. | 13. Saeimas vēlēšanas | 9,91 | 11 / 100 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
| 2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 11,01 | 15 / 100 |
Kā "Apvienotais saraksts" |
Eiroparlamenta vēlēšanas
labot šo sadaļu| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2004. | 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 4,25 | 0 / 9 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
| 2009. | 7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 3,72 | 0 / 8 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
| 2014. | 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 8,26 | 1 / 8 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
| 2019. | 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 5,34 | 0 / 8 |
Kā Zaļo un Zemnieku savienība |
Literatūra
labot šo sadaļuMednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 429.—433. lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-04-06.
- ↑ 2,0 2,1 «Latvijas Zaļā partija izslēgta no Eiropas Zaļās partijas». Lsm.lv (latviešu). 2019-11-10. Skatīts: 2019-11-17.
- ↑ «Vēsture: Latvijas Zaļā Partija». zp.lv. Skatīts: 2023-05-22.
- ↑ «Zaļā partija nolemj izstāties no ZZS un Saeimas vēlēšanās startēt ar Reģionu apvienību un Liepājas partiju». Lsm.lv (latviešu). 2022-06-11. Skatīts: 2022-07-07.
- ↑ «Piektdien dibinās Pīlēna iniciēto biedrību “Apvienotais Latvijas saraksts”». liepajniekiem.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-22.