Ita Kozakeviča
Ita Marija Kozakeviča (dzimusi 1955. gada 3. jūlijā Rīgā, mirusi 1990. gada 28. oktobrī Itālijā) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste, sabiedriskā darbiniece un politiķe. Bija viena no Latvijas Tautas frontes līderēm, Augstākās Padomes deputāte.
| Ita Kozakeviča | |
|---|---|
 | |
| Augstākās Padomes deputāte | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1955. gada 3. jūlijs Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1990. gada 28. oktobrī (35 gadu vecumā) Gaeta, Itālija |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Staņislavs Rišards Lipecs Indulis Strazdiņš |
| Profesija | filoloģe |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuIzglītība un karjera
labot šo sadaļuIta Kozakeviča 1973. gadā absolvēja Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskolu, bet 1981. gadā — Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē. Strādājusi izdevniecībās un redakcijās par tulkotāju, redaktori un žurnālisti.[1]
I. Kozakeviča pārvaldīja latviešu, krievu, poļu, franču, spāņu, vācu, baltkrievu, ukraiņu un gruzīnu valodu.
Sabiedriskā darbība
labot šo sadaļuAtmodas sākumā I. Kozakeviča bija Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, vēlāk kļuva par Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci.[1]
Latvijas Tautas frontes 2. kongresā 1989. gadā ievēlēta par tās Domes valdes locekli. Nākamajā gadā ievēlēta Latvijas Republikas Augstākajā Padomē (AP), kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis atzīta par gada "Sievieti Latviju".[1][2]
Nāve
labot šo sadaļu1990. gada 28. oktobrī, apmeklējot Itāliju un Vatikānu Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferencē, Ita Kozakeviča noslīka, peldot Tirēnu jūrā pie Gaetas pilsētas.[3] Viņu apglabāja Rīgas Miķeļa kapos.[1]
Piemiņa
labot šo sadaļuPēc viņas nāves Rīgas Poļu vidusskola tika pārsaukta par Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolu.[4] I. Kozakevičas vārds ir piešķirts Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai (Rīgā, Slokas ielā 37).
2023. gada maijā, pēc poļu izcelsmes Rīgas domes deputāta Miroslava Koda iniciatīvas, publiski izskanēja vēlme kādu Rīgas ielu nodēvēt I. Kozakevičas vārdā.[5] 21. augustā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas atbalstīja priekšlikumu vēsturiski nošķirto Nīcgales ielas posmu, kas atrodas netālu no I. Kozakevičas vārdā nosauktās skolas, nosaukt žurnālistes vārdā,[6] un 30. augustā Rīgas dome to oficiāli apstiprināja par Itas Kozakevičas ielu.[7]
2023. gadā iznāca režisores Ilzes Kungas-Melgailes vēsturiskā drāma filma "Mana brīvība",[8] kurā galvenajā Itas Kozakevičas lomā ir aktrise Ērika Eglija-Grāvele.
Privātā dzīve
labot šo sadaļuItas Kozakevičas tēvs bija polis, bet māte — latviete.[1] Pirmoreiz precējusies ar poli Staņislavu Rišardu Lipecu. Otro reizi precējusies ar matemātiķi Induli Strazdiņu,[9] kurš pēc dzīvesbiedres nāves viņas vietā tika ievēlēts par AP deputātu.[10]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «ITA KOZAKEVIČA». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. janvārī. Skatīts: 2010.09.12.
- ↑ «Ita Kozakeviča – Sieviete Latvija». lv90.lv. 2008.10.10. Skatīts: 2010.09.12.[novecojusi saite]
- ↑ «Latvijas brīvībai atdotā sirds». Noziegumi pret cilvēci. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. septembrī. Skatīts: 2010.09.12.
- ↑ «Itas Kozakevičas Poļu vidusskola». izglitiba-kultura.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. februārī. Skatīts: 2010.09.12.
- ↑ «Rīgā meklē ielu, kuru nosaukt Itas Kozakēvičas vārdā». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-31.
- ↑ «Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas sēdes darba kārtība nr. Ka-23-18-dk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 31. augustā. Skatīts: 2023. gada 31. augustā.
- ↑ «Rīgas ielas pārdēvē Itas Kozakevičas un Ineses Jaunzemes vārdā». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-30.
- ↑ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/04.10.2023-musu-un-jusu-brivibas-personisks-filmas-mana-briviba-apskats.a526161/
- ↑ «Saglabāsim «Sievietes Latvijas» Itas Kozakevičas piemiņu!». Gulags. 2010.01.14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 12. janvārī. Skatīts: 2010.09.12.
- ↑ «1991. gada 12. februāra sēdes stenogramma». LR Augstākā Padome. Skatīts: 2010.09.12.