Lūcija Ķuzāne
Lūcija Ķuzāne (dzimusi 1927. gada 30. oktobrī[1] Mēmeles pagastā) ir latviešu skolotāja un rakstniece, Sēlijas novada pētniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere,[2] kā arī Jēkabpils un Pilskalnes pagasta Goda pilsone.
| |||||||||||||||
| |||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimusi fotogrāfa un amatnieka Kristapa Medņa un viņa sievas Mares Mednes ģimenē Gricgales krogā Gricgalē. Bērnību pavadījusi Gricgalē, kur sākumā mācījusies Gricgales, vēlāk Mēmeles pamatskolā. Otrā pasaules kara laikā kļuvusi par ģimnāzisti Jēkabpils ģimnāzijā, kuru beigusi 1947. gadā. Studējusi latviešu valodas filoloģiju Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, ko absolvējusi 1955. gadā.[3] Bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja 31 gadu, no kuriem 28 gadi pavadīti Jēkabpils 1. vidusskolā un tehnikumā.[4] Atmodas laika aktīva dalībniece. Bija precējusies ar Jūliju Ķuzānu, kuru ģimenē piedzimis dēls Jānis.[5] Dzīvo Jēkabpilī un Gricgales krogā[6] Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Darbi
labot šo sadaļuPirmā literārā publikācija bija Jēkabpils rajona laikrakstā "Padomju Daugava" — ceļojuma apraksts par Čehoslovākiju 1957. gadā, kas viņu ierosināja pie laikraksta veidot jauno autoru apvienību. Ķuzānes veidotie apraksti vēlākos gados parādījās ne tikai vietējā avīzē, bet arī laikrakstos "Cīņa", "Literatūra un Māksla", "Skolotāju Avīzē", žurnālos "Karogs" un "Skola un Ģimene". Vairāki darbi ietverti Mersedes Salnājas sastādītajos aprakstu krājumos. 1983. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.[7] Īpaši pievērsusies Sēlijas izpētei.[8] Līdz 2012. gadam kopā publicējusi 17 grāmatas, galvenokārt prozu par dzimto novadu un tās cilvēku likteņiem. Nozīmīgākās grāmatas par rakstniekiem Jūliju Dievkociņu, Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni Veseli un Aleksandru Pelēci. Piedalījusies 13 kopkrājumos, veidojusi dzejas izlases, rediģējusi citu autoru darbus. Izdotas vairāk kā 500 publikācijas dažādos preses izdevumos. Pašlaik raksta nakamo grāmatu "Līdz Mūžibai aiziet un atgriezties". 2006. gadā tika par Lūciju Ķuzāni tika uzņemta portretfilma "Ak, pasaulīt!".[9] "Rakstnieces 85 gadu jubilejā izdevniecība "Aleksandra Pelēča lasītava" izdeva Ainas Karlsones grāmatu "Lūcija Ķuzāne".[10]
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- "Mana Augšzeme stāsta" (1970)
- "Zodiaka loks" (1975)
- "Esmu uzticīgs" (1977)
- "Jūlijs Dievkociņš" (1980)
- "Saule mūžam mana" (1986)
- "Laime mani meklē" (1989)
- "Annas Pumpures dzīve" (1999)
- "Saules koka meklētājs" (2000)
- "Viņi runā, kad atnāk laiks" (2001)
- "Toreiz Sēlijā" (2003)
- "Malle" (2005)
- "Aleksandrs" (2007)
- "Mežgalieši" (2007)
- "Starp trijām upēm" (2009)
- "Līdz mājām pietrūka dažu soļu" (2010)
- "Sens tik sens bij tas laiks" (2011)
- "Mēs — nereteši" (2012)[11]
- "No kurienes nākam" (2014)
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- 2000 — Barikāžu piemiņas medaļa
- 2001 — Latvijas Zinātņu akadēmijas Sēlijas asociācijas Goda biedre
- 2001 — Jēkabpils Goda pilsone[12]
- 2003 — Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira[13]
- 2006 — Pilskalnes pagasta Goda pilsone
- 2009 — Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ķuzāne Lūcija rakstniece, pedagoģe, novadpētniece, Jēkabpils pilsētas Goda pilsone Jēkabpils galvenā bibliotēka
- ↑ www.jpb.lv
- ↑ www.jekabpilszinas.lv
- ↑ Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 140.lpp.
- ↑ Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 83.-84.lpp.
- ↑ «www.neretasnovads.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 6. janvārī.
- ↑ www.makslinieki.lv
- ↑ www.latvijasradio.lv
- ↑ www.jekabpilslaiks.lv
- ↑ «www.garamuzika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. septembrī. Skatīts: 2013. gada 6. janvārī.
- ↑ www.bdaugava.lv
- ↑ «www.jgb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. martā. Skatīts: 2013. gada 6. janvārī.
- ↑ www.la.lv