Saulcerīte Viese (dzimusi 1932. gada 2. augustā Jēkabpilī, mirusi 2004. gada 24. decembrī Rīgā)[1] bija latviešu rakstniece un literatūrzinātniece. Pētījusi Raini un Aspaziju,[2] par viņiem ir sarakstījusi arī vairākas grāmatas.[1]

Saulcerīte Viese
Personīgā informācija
Dzimusi 1932. gada 2. augustā
Valsts karogs: Latvija Jēkabpils, Latvija
Mirusi 2004. gada 24. decembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstniece, literatūrzinātniece
Valoda Latviešu valoda
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīves gājums labot šo sadaļu

Dzimusi 1932. gada 2. augustā Jēkabpilī. 1955. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1958. gadā sāka publicēt savus darbus.[1] Strādāja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1955—1973), izdevniecībā "Liesma" (1973—1978).

No 1978. līdz 1990. gadam Viese vadīja Latvijas Rakstnieku savienības Mežaparka attīstības biedrību.[1] Rakstīja īsprozas grāmatas, pētījumus, sastādīja Raiņa gadagrāmatas laikā no 1975. līdz 1989. gadam, kā arī pirmos sešus Aspazijas Kopotus rakstus (1985—1988).[1] Atmodas kustības laikā 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[3]

Mirusi 2004. gada 24. decembrī Rīgā.

Darbi labot šo sadaļu

  • Randenes vasara. Liesma, 1965
  • Pasaules dziesma. Liesma, 1973
  • Aspazija. Liesma, 1975
  • Raganiezis. Liesma, 1976
  • Radīšanas brīnums: esejas un piezīmes. Liesma, 1980
  • Jaunais Rainis. Liesma, 1982
  • Mūža raksts. Liesma, 1985
  • Кришьянис Барон. История жизни. Liesma, 1985
  • Pie sliekšņa, pie avota. Zvaigzne, 1989
  • Gājēji uz Mēnessdārzu. Liesma, 1990
  • Dieviena. Zvaigzne ABC, 1994
  • Mežaparks - nami, cilvēki, likteņi. Preses nams, 1994
  • Mūžīgie spārni. Jaunā Daugava, 2004

Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu

1968. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri, 1985. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukumu,[1] 1990. gadā Raiņa prēmiju.

1995. gadā Viese apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[4] un Aspazijas balvu.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 790. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «Saulcerīte Viese 1932.g. 2.VIII - 2004.g. 24. XII». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 19. janvārī.
  3. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
  4. «Tuvinieki un domubiedri atvadās no literātes Saulcerītes Vieses». Tvnet.lv. Skatīts: 2013. gada 19. janvārī.