Ruta Šenberga

latviešu novadpētniece, filoloģe, publiciste

Ruta Šenberga (dzimusi Lukstiņa 1940. gada 12. maijā Krustpils pagastā, mirusi 2023. gadā 11. janvārī[1] Jēkabpilī) bija latviešu filoloģe, novadpētniece, augstskolas pasniedzēja un publiciste. Kā filoloģe specializējusies bibliogrāfijā, bibliotēkzinātnē un mutvārdu vēsturē. Bijusi ilggadīga Latvijas Universitātes pasniedzēja.[1]

Ruta Šenberga
Personīgā informācija
Dzimusi 1940. gada 12. maijā
Valsts karogs: Latvija Krustpils pagasts, Daugavpils apriņķis, Latvija
Mirusi 2023. gada 11. janvārī (82 gadi)
Valsts karogs: Latvija Jēkabpils, Jēkabpils novads, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Pilsonība Latvija
Tautība latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne bibliogrāfija, novadpētniecība
Darba vietas LU Sociālo zinātņu fakultāte (1972—2006)
Alma mater Latvijas Valsts Universitāte

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimusi 1940. gada 12. maija Krustpils pagasta Rusuļos, "Rasiņu" mājās. Vecāki izsūtīti 1949. gada 25. marta deportācijās.[1] Pamata un vidējo izglītību guvusi Variņu pamatsskolā, Krustpils 3. septiņgadīgajā skolā un Krustpils 1. vidusskolā.[2]

1959. gada iestājās Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, kuru beidza, specializējoties bibliotēkzinātnē. Pēc augstskolas absolvēšanas uzsāka darba gaitas LVU Zinātniskajā bibliotēkā. No 1972. gada bija docētāja vispirms LVU Filoloģijas fakultātē, vēlāk Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, kur vadījusi kursus par bibliogrāfiju (“Sociālo un humanitāro zinātņu informācijas avoti”, “Letonikas informācijas avoti”) un novadpētniecību (“No­vadpētniecības teorija un prakse", “Mutvārdu vēsture”), bijusi autore vairākiem mācību izdevumiem par šīm jomām. Darbojusies Bibliotēkzinātnes un bibliogrāfijas katedrā.[1][2]

Pēc došanās pensijā 2006. gadā vairāk pievērsās novadpētniecībai, it sevišķi sava dzimtā Krustpils novada un tā cilvēku vēsturei. No 2011. gadā publicējusi vairākus desmitus rakstu Krustpils un Jēkabpils puses laikrakstos "Brīvā Daugava", "Jaunais Vēstnesis" un "Krustpils Novadnieks", kā arī internetā.[2] Daudzi no šiem stāstiem apkopoti 2018. gada nogalē iznākušajā grāmatā "Cilvēku un māju likteņi".[3]

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

Zinātniskā un mācību literatūra labot šo sadaļu

  • Bibliotēkzinātnes un bibliogrāfijas specialitātes dienas nodaļas arodprakses programmas.Sastādītājas: Z. Eglīte, A. Plance, R. Šenberga. Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte. Bibliotēkzinātnes un bibliogrāfijas katedra. 1989, P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte : Rīga. 23. lpp.
  • Kursadarbu un diplomdarbu izstrāde un aizstāvēšana bibliotēkzinātnes un bibliogrāfijas specialitātē : Metodiska izstrādne. LU. Bibliotēkzinātnes un bibliogr. katedra. R. Šenberga (sast.). 1991, Rīga: LU. 55. lpp.
  • Novadpētniecības bibliogrāfija. Latvijas Universitāte. Bibliotēkzinātnes un bibliogrāfijas katedra. Ruta Šenberga (sastādītāja). 1991, Rīga: Latvijas Universitāte. 16. lpp.
  • Zinātniskie personālie bibliogrāfiskie rādītāji. Ruta Šenberga. Latvijas Universitāte. Filoloģijas fakultāte. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa. 2000, Rīga: Latvijas Universitāte. 163. ISBN 9984661032

Populārzinātniskā literatūra labot šo sadaļu

  • Cilvēku un māju likteņi : apceres un atmiņu stāsti : veltījums krustpiliešiem tuvumā un tālumā. Ruta Šenberga; literārais redaktors Jānis Apīnis; ievada autors Viesturs Zanders. 2018, Rīga : Sava grāmata. 470. lpp. ISBN 9789934582080.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Ruta Šenberga (1940 – 2023)». www.szf.lu.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-13.
  2. 2,0 2,1 2,2 Cilvēku un māju likteņi : apceres un atmiņu stāsti : veltījums krustpiliešiem tuvumā un tālumā. Ruta Šenberga; literārais redaktors Jānis Apīnis; ievada autors Viesturs Zanders. 2018, Rīga : Sava grāmata. 470. lpp. ISBN 9789934582080.
  3. «FOTOREPORTĀŽA: Rutas Šenbergas grāmatas “Cilvēku un māju likteņi” atvēršana». www.radio1.lv. 2019-03-23. Skatīts: 2019-03-23.