Dubna (upe)

upe Latvijā, Daugavas pieteka
Šis raksts ir par upi Latgalē. Par citām jēdziena Dubna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka. Iztek no Cārmina ezera Krāslavas novadā, ietek Daugavā pie Līvāniem.[1] Tek pa Dagdas pauguraini un Jersikas līdzenumu. Tek caur Zosna, Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeriem, Krāslavas, Augšdaugavas, Preiļu un Līvānu novadiem.

Dubna
Dubnas paliene
Dubnas paliene
Dubna (upe) (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Cārmins
56°02′20″N 27°10′21″E / 56.03889°N 27.17250°E / 56.03889; 27.17250
Ieteka Daugava
56°21′46″N 26°09′45″E / 56.36278°N 26.16250°E / 56.36278; 26.16250Koordinātas: 56°21′46″N 26°09′45″E / 56.36278°N 26.16250°E / 56.36278; 26.16250
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 105 km
Iztekas augstums 158,6 m
Kritums 76 m  
Gada notece >0,5 km³ 
Baseina platība 2785,4 km² 
Galvenās pietekas Feimanka, Ūša
Dubna Vikikrātuvē

Nosaukums labot šo sadaļu

Pastāv uzskats, ka nosaukums saistīts ar vārdu "dobe" (latgaliešu: dūbe) — zema, ieliekta vieta.[2] Pēc citas versijas, nosaukums saistīts ar agrāk upes krastos augušiem ozoliem (poļu: Dąb), (krievu: Дуб), jo slāvu valodās ir daudz līdzīgu ģeogrāfisku nosaukumu. Lietuviešu valodnieks K. Būga savukārt atvasina nosaukumu no baltu valodu vārda "dubna", kas nozīmējot "dziļā", "dzelmainā".[2]

Baseins labot šo sadaļu

 
Upes augštece Ambeļu pagastā
 
Dubnas tecējums

Baseina augštecē daudz savstarpēji savienotu ezeru, tai skaitā Sīvers, Drīdzis, Lielais Gauslis, Ārdavas ezers, Bierža ezers, Ata ezers, Aulejs. Pavisam baseinā ir 193 ezeru.[3][4] Pastāv dažādas versijas par izteces avotu un attiecīgi garumu un baseinu.[2][5]

Apraksts labot šo sadaļu

Augštecē upe ir strauja un jau pēc iztekas no Cārmina vietām ir ap 20 m plata. Pirmajā tecējuma pusē līdz Višķu un Luknas ezeriem (Augšdubna) tās kritums ir 66 m (0,95 m/km), gultne akmeņota un krasti bieži stāvi, bet pārējā posmā (Lejasdubna) tikai 10 m (0,20 m/km).[2] Arī apkārtnes reljefs Lejasdubnas posmā izlīdzinās, un upei piegulošās zemes pavasaros applūda. 16. gadsimtā pie Vārkavas upē bijis tik daudz bebru, ka tas pieminēts Rēzeknes pils īpašumu apskatē.[6] Agrāk krastos bijis daudz ozolu audžu, kas vēlāk izcirstas un tagad upe plūst galvenokārt caur pļavām. Agrāk upe un tās pietekas kopš Livonijas laikiem tikušas izmantotas kuģošanai un preču nosūtei uz Rīgu,[7] taču pēc tam aizsērējusi un 19. gadsimta beigās notikusi tikai koku pludināšana pēdējos 40 tecējuma kilometros.[5] 1930. gados veiktie Dubnas lejteces regulēšanas darbi 62 km garumā bija vieni no lielākajiem tālaika Latvijā. Vēlāk Latvijas PSR laikā tika veikti papildu darbi — uzbūvēts polderis un dambis lejpus Višķiem, padziļināta gultne lejpus Ūšas ietekas. Lejtecē platums vietām sasniedz 100 metrus, dziļums līdz 4,5 metriem.[5][6] Mūsdienās upe stipri aizaug un tikusi nepietiekami tīrīta no ūdenszālēm. Upes režīmu lejtecē ievērojami ietekmē Līvānu mazā HES.[7] Augšteces paugurotais apvidus savulaik ļāva uz Dubnas un tās pietekām būvēt daudzas ūdensdzirnavas. Lejpus Aksenovas ezera saglabājušies bijušo dzirnavu aizsprosti vai to atliekas: 2. km pēc ezera Kudiņu dzirnavas, 6. km Stasķeviču dzirnavas, 13. km Ubodišķu dzirnavas, 19. km Šķivišķu dzirnavas.[2] Augšdubna grūti laivojama daudzo aizsprostu (tai skaitā mazo HES) un upē sakritušo koku dēļ.[8]

Upē dzīvo līdakas, asari, raudas, lejtecē sastopami arī plauži, zandarti un ālanti.[3] Lejtecē dabas liegums Dubnas paliene, pie iztekas Cārmaņa ezera dabas parks.

Lielākās pietekas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas krastos labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Upi šķērso dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils un Rēzekne—Daugavpils, Eiropas autoceļš E262/A13 posmā RēzekneDaugavpils (Špoģos), valsts autoceļš A6 posmā Jēkabpils—Daugavpils (Līvānos), reģionālie autoceļi P62 KrāslavaMadona, P58 Viļāni—Špoģi, P63 Līvāni—Preiļi un vairāki vietējas nozīmes ceļi.

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Informācija par objektu: Dubna». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Upes.lv. Dubnas baseins
  3. 3,0 3,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  413. lpp.
  4. Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 671. lpp.
  5. 5,0 5,1 5,2 Дубна, приток Западной Двины // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.
  6. 6,0 6,1 Słownik geograficzny Królestwa Polskiego i innych krajów słowiańskich (t. II, s. 193)
  7. 7,0 7,1 «Pusdzīva upe. Kas glābs?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. februārī. Skatīts: 2022. gada 13. janvārī. Arhivēts 2021. gada 24. februārī, Wayback Machine vietnē.
  8. Laivas.lv. Dubna: Sīveris — Višķi[novecojusi saite]