Aronas paugurlīdzenums
Aronas paugurlīdzenums ir dabas apgabals Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novados.[1] Stiepjas 62 km garumā gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, paplašinās Daugavas virzienā abpus Aiviekstei. Ziemeļrietumos robežojas ar Vestienas pauguraini, austrumos — ar Lubāna līdzenumu un Jersikas līdzenumu, dienvidos un dienvidrietumos pa Daugavu — ar Aknīstes nolaidenumu un Sēlijas paugurvalni, bet rietumos — ar Viduslatvijas nolaidenumu. Augstākais virsmas punkts ir Vadzoles kalns (175 m vjl) Madonas — Trepes valnī.
| Aronas paugurlīdzenums | |
|---|---|
 Paugurlīdzenuma ainava pie Smeceres kroga | |
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis |
 Latvija |
| Ietilpst | Austrumlatvijas zemiene |
| Garums | 62 km |
| Platums | 12—36 km |
| Platība | 957 km2 |
| Augstākais kalns | Vadzoles kalns |
| Augstums | 175 m |
| Pilsētas | Madona, Jēkabpils, Pļaviņas |
| Koordinātas | 56°40′N 26°0′E / 56.667°N 26.000°EKoordinātas: 56°40′N 26°0′E / 56.667°N 26.000°E |
  Aronas paugurlīdzenums | |
Ģeoloģija
labot šo sadaļuAronas paugurlīdzenuma pamatiežu virsu veido augšdevona dolomīti un dolomītmerģeļi. Pļaviņu un Ļaudonas apkaimē iežos ģipšakmens ieslēgumi, tādēļ tur novērojami karsta veidojumi — iežu kritenes un pazemes upītes. Pamatiežu virsas augstums pārsvarā 60—80 m vjl. Starp Vesetas un Aronas upi submeridionālā virzienā stiepjas lokāls paaugstinājums. Daugavas, Aiviekstes un Vesetas krastos atsedzas dolomīti.
Pamatiežus sedz kvartāra nogulumu slānis, kura biezums svārstās no 10 m līdz 70 m Madonas — Trepes valnī. Aronas paugurlīdzenumā ir lieli smilts un grants krājumi, īpaši robežjoslā ar Vidzemes augstieni un Madonas—Trepes valnī. Paugurlīdzenumā atrodas arī Austrumeiropā lielākā saldūdens kaļķiežu atradne Ļaudonā (6,22 mlj m³), kā arī Praulienas un Palejnieku māla atradnes.
Reljefs
labot šo sadaļuAronas paugurlīdzenums ir Austrumlatvijas zemienes augstākā daļa ar vissarežģītāko reljefu, ko pārsvarā veido paugurlīdzenumi un paugurgrēdas, kas ieplaku rajonos un gar upēm pāriet viļņotajos un plakanajos līdzenumos.
Austrumu daļu starp Kuju un Vidzemes augstieni aizņem Praulienas pauguraine (augstākais punkts 144,3 m vjl), ko no pārējās Aronas paugurlīdzenuma daļas šķir Madonas — Trepes valnis ar visa paugurlīdzenuma augstāko punktu Vadzoles kalnu 175 m vjl. Uz rietumiem no vaļņa atrodas Mārcienas pauguraine, Vesetas flūtingu lauks, Odzes valnis un Pļaviņu starpmēļu valnis, kas ir Sēlijas paugurvaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā. Uz dienvidiem no Jaunkalsnavas reljefu veido Aiviekstes senās deltas nogulumi.
Klimats
labot šo sadaļuKlimats Aronas paugurlīdzenumā mēreni kontinentāls, gada vidējā temperatūra 5,6 °C, janvārī –6,5 līdz –7 °C, jūlijā 16,5 līdz 17 °C. Bezsala periods 126—134 dienas, sniega sega 90—100 dienas, sniega segas biezums 30—35 cm, lielākais — Pļaviņu valnī.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuAronas paugurlīdzenumu atūdeņo Daugavas baseina upes. Lielāko daļu Aiviekste un tās labā krasta pietekas Kuja ar Ilgu, Svētupe ar Niedrušku, Arona, Veseta, kā arī kreisā krasta pietekas Bērzaune un Babraunīca.
Paugurlīdzenumā ir ap 70 par 10 ha lielākas ūdenstilpes. Lielākā ir Odzes ezers (2,69 km²). Galvenokārt tie ir ledāja izcelsmes ezeri, it īpaši joslā gar Madonas—Trepes paugurvalni un Praulienas paugurainē. Purvi veidojušies galvenokārt aizaugot senajiem paleoezeriem, kā arī pārpurvojoties pazeminājumiem gar Vidzemes augstieni un starppauguru ieplakām.
Dabas aizsardzība
labot šo sadaļuAronas paugurlīdzenuma teritorijā atrodas Krustkalnu dabas rezervāts, dabas parki Aiviekstes paliene un Laukezers, Silabebru ezera un Vesetas palienes purva dabas liegumi, kā arī vairāki dabas pieminekļi, tajā skaitā Kalsnavas dendrārijs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 67. lpp.