Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības. Kurzemes bruņniecība sāka veidoties 13. gadsimtā kā Kurzemes sabiedrības valdošā šķira teritorijās, ko pārvaldīja Livonijas ordenis, Kurzemes bīskapija, vēlāk tā veidoja Kurzemes un Zemgales hercogistes, Piltenes apgabala un Kurzemes guberņas administrāciju.

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada).

Vēsture

Kurzemes Bruņniecības nama ēka Upes ielā Jelgavā (nav saglabājusies).

1629.—1634. gados Kurzemē tika imatrikulētas 119 bruņnieku dzimtas, bet 1819. gadā tajā iekļāva Piltenes apgabala bruņniecību. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

Savu publisko un tiesisko funkciju tā zaudēja līdz ar Latvijas valsts pasludināšanu un 1920. gada agrāro reformu, tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes dižciltīgo ģimeņu pārstāvji no Latvijas izceļoja. 1949. gadā kopā ar Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.".

Kurzemes Bruņniecības nams

Kurzemes bruņniecības nams Jelgavā ir celts no 1803. līdz 1805. gadam vietā, kur iepriekš atradies Ģildes nams. Sākotnēji tā bija viena no lielākajām ēkām pilsētā — divos stāvos ar augstu jumtu, taču ap 1832. gadu jau kļuvusi par mazu, tādēļ no 1837. līdz 1838. gadam pārbūvēta pēc Emīla Jūliusa Augusta Štrausa (Strauss) projekta. Tagad fasādi rotāja korintiskā stila kolonnas un klasisks meandra ornaments. 1841. gadā mākslinieks Johans Frīdrihs Vēnerts (Wernert) vēlīnā ampīra stilā apgleznoja bruņinieku zāli, ēdamistabu un kāpņu telpas. Bruņniecības nama pirmajā stāvā atradās kanceleja, bet otrajā — reprezentācijas telpas, un, iespējams, arī Dzeltenais salons. 1922. gadā namu piešķīra Jelgavas Valsts ģimnāzijai, kas tur darbojās līdz 1939. gadam, kad Kurzemes Bruņniecības namu nojauca, un blakus kvartālā 1940. gadā uzcēla viesnīcu "Jelgava", kas bija daļa no Ulmaņa valdības iecerētās Driksas krastmalas pārbūves.

Kurzemes bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatā minētās dzimtas

Arseņjevi Ašebergi un Ašebergi-Ketleri Bages Bahi Balugjanski Bēri [1] Bētiheri [2] Bīnemaņi fon Bīnenštami [3] Bistrami [4] Brēverni [5] Brigeni Budbergi-Benninghauzeni [6] Buholci Dahsfeldi Deršavi Elzeni Engelharti [7] Felkerzāmi [8] Firksi [9] Freitāgi - Loringhofeni [10]

Funki Gori Grandidjē Hāni [11] Hāreni Herneri Hoiningeni-Hīnes Holteni Hoveni [12] Keizerlingi [13] Kleisti [14] Klihsneri Komorovski Koskuli [15] Kutaisovi Landsbergi Lizanderi Maideli [16] Manteifeļi-Cēges [17]

Mēršeidi-Hīlesemi Mirbahi [18] Noldes [19] Nolkeni [20] Orgīsi-Rūtenbergi Pāleni [21] Pšesdecki [22] Rādeni [23] Reibnici Fon der Rekes [24] Renenkampfi Fon der Ropi [25] Šlipenbahi [26] Štakelbergi [27] Vasiļčikovi Viteni [28] Zasi [29] Zēfeldi Zimolini

Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatas titullapa.

Ārējās saites

Par Kurzemes bruņniecības soliem (Ritterbank) un dižciltīgo matrikula (vāks, 1841).

• Baltijas bruņniecību savienības mājas lapa
• Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 1. daļa: Görlitz o.J.^{[novecojusi saite]}
• Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 2. daļa: Görlitz o.J.^{[novecojusi saite]}
• Kurzemes bruņniecības matrikula. Liepājaː 1841

Skatīt arī

• Piltenes bruņniecība
• Igaunijas bruņniecība
• Vidzemes bruņniecība