Ļida

Ļida (baltkrievu: Лі́да, krievu: Ли́да, lietuviešu: Lyda) ir pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā, Grodņas apgabalā 160 kilometrus no Minskas pie Ļidzejas upes. Jēkabpils sadraudzības pilsēta.

Ļida
pilsēta
Лі́да Ли́да
Karogs Ģerbonis
Ļida Ļida
Koordinātas: 53°53′N 25°18′E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Grodņas apgabals
Pilsētas tiesības	1590. gads
Administrācija
• Mērs	Andrejs Hudiks
Platība
• Kopējā	47,3 km2
Augstums	158 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	103 916
• blīvums	2 196,9/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	231300
Tālruņu kods	+375 154
Mājaslapa	www.lida.by
Ļida Vikikrātuvē

Ļidā atrodas optisko ierīču rūpnīca Beltex Optic un lauksaimniecības tehnikas rūpnīca "Ļidseļmaš". Jau no laikiem, kad Ļida atradās Polijas sastāvā , šeit atrodas aviācijas kara bāze. PSRS laikā šeit atradās arī raķešu karabāze.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1180. gadā kā koka pils vieta. 1323. gadā Lietuvas lielkņazs Ģedimins uzcēla šeit mūra pili. Pēc Ģedimina nāves, kad Lietuva tika sadalīta starp viņa dēliem, Ļida kļuva par Aļģirda rezidenci. 1392. gada 4. augustā Astravā pie pilsētas tika noslēgta Astravas vienošanās starp Jagaili un Vītautu, kas izbeidza pilsoņu karu Lietuvā. Ziemeļu kara laikā zviedri nopostīja Ļidas pili. Līdz Polijas Trešajai dalīšanai Ļida bija Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569-1795), pēc tam Krievijas Impērijas (1795-1915) un Polijas (1921-1939) sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta atradās Baltkrievijas PSR un Ostlandes sastāvā. Ļidas apkārtnē darbojās gan poļu partizāni no "Armia Krajowa", gan padomju partizāni, gan ebreju partizāni jeb t.s. Beļsku partizāni. Pēc kara tā atkal atradās Baltkrievijas PSR (1944-1991).

Etimoloģija

Vārds Ļida radies no upes nosaukuma Lidzeya, kas tiek asociēts ar vārdu Lyda - Lydimas, kas mozīmē līst līdumu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļida.
• Ļida vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)
• rūpnīca "Ļideļmaš" (krieviski)