Dolomīts

Šis raksts ir par minerālu. Par ciemu skatīt rakstu Dolomīts (Salas pagasts).

Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem. No minerāla dolomīta sastāv tāda paša nosaukuma monominerāls iezis. Ķīmiski dolomīts sastāv no kalcija karbonāta un magnija karbonāta, tā formula ir CaMg(CO3)2 (to var uzskatīt par dubultā sastāva minerālu, kas sastāv no kalcīta CaCO3 un magnezīta MgCO3). Mālainu dolomītu sauc par dolomītmerģeli.

Dolomīts
Dolomit 2.jpg
Dolomīta paraugs
Klasifikācija
Klase karbonātu minerāli
Štrunca ID 05.AB.10
Ķīmiskā formula CaMg(CO3)2
Singonija trigonālā
Īpašības
Krāsa balts, pelēks, dzeltenīgs, iezaļgans
Svītras krāsa balta
Habituss sīkgraudaini vai slēptkristāliski agregāti, retumis lielāki kristāli
Skaldnība ļoti laba pa {1011} (romboedriska)
Lūzums gliemežnīcas veida
Cietība pēc Mosa skalas 3,5—4,5
Spīdums stiklains
Caurspīdīgums caurspīdīgs līdz vāji caurspīdīgs
Laušanas koeficients nω = 1,679–1,681 nε = 1,500
Blīvums 2,85—2,95 g/cm3

Dolomīta nosaukums cēlies no franču ģeologa Deoda de Dolomjē (Déodat de Dolomieu, 1750—1801) uzvārda.[1]

Dolomītu ļoti plaši izmanto būvniecībā un Latvijā ir plašas tā ieguves iespējas. Pēc ieguves apjoma dolomīts Latvijā iepaliek vienīgi smiltij un grantij. No dolomīta ražo šķembas, plēstos akmeņus, betona pildvielu. To izmanto mūrniecībā, klāšanā, apdarē un dekorācijai. Tas ir karstumizturīgs materiāls, ko dažkārt lieto krāšņu mūrniecībā. Dolomīts ievērojamā daudzumā guļ tieši zem kvartāra nogulumiem. Svītas platums vārstās no 1 - 10 km platās joslās, bet biezums dažkārt sasniedz līdz 50 m. Svīta lielākoties sastāv no dolomīta un ar mazāka apjoma domerīta, kaļķakmens, ģipšakmens, māla, aleirolīta un smilšakmeņu starpslāņu piemaisījumiem.

VeidošanāsLabot

Dolomīts veidojas sedimentācijas procesos izžūstošos ezeros vai lagūnās, kā arī hidrotermālos procesos; mēdz uzkrāties biezos slāņos. Dolomīta ieži daudz retāk mēdz saturēt organismu atliekas vai fosilijas, salīdzinot ar kaļķakmeņiem.

Jūrās veidojas karbonātu nogulas, kuras bagātinājušās ar magnija sāļiem, topot par dolomītu. Pieņemts uzskatīt, ka dolomītu ilgstošās pārkristalizācijas apstākļi ir daudzveidīgi.

ĪpašībasLabot

Dolomīta iezi pēc izskata praktiski nav iespējams atšķirt no kaļķakmens.[2] Dolomīts luminiscē spilgtā oranžsarkanā krāsā, apstarojot to ar katodstariem. Pulvera veidā raksturīga reakcija ar 10% sālsskābes šķīdumu.

IzmantošanaLabot

Dolomītu lieto celtniecībā kā ugunsizturīgu materiālu un kā iekšējai, tā ārējai būvju apdarei; metalurģijā par kusni; par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā un stikla ražošanā. Dolomīta miltus lieto par minerālmēslojumu skābām augsnēm.

AtsaucesLabot

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 161. lpp. ISBN 9984-9383-5-2
  2. «Ģeoloģija. Doc. A. Indāna redakcijā. R:, Zvaigzne, 1979, 112. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2012. gada 24. oktobrī.