Baptisti (no grieķu: βαπτισμός, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem. Par baptistu reliģiskā novirziena dibinātāju uzskata angļu reliģisko separātistu Džonu Smitu, kurš 1609. gadā Amsterdamā menonītu ietekmē (radikālās reformācijas novirziens) angļu emigrantu draudzē ieviesa šo kristīgo kustību, sākot praktizēt pieaugušo kristību. Atšķirībā no vairākām citām kristiešu konfesijām kristīšana notiek, veicot pilnu iegremdēšanu ūdenī.

Pirmā baptistu draudze Anglijā tika nodibināta 1612. gadā Tomasa Helvija vadībā. Mūsdienās pasaulē pēc aptuveniem datiem ir 70 miljoni baptistu. Tā kā baptistiem nav savas baznīcas, viņi ir organizēti atsevišķās, neatkarīgās draudzēs. Baptisti arī apvienojas aliansēs, kas mūsdienās vieno 211 baptistu draudžu savienības.

Tā kā baptistiem nav centrālas organizācijas, ir izveidojušās teoloģiskas atšķirības starp atsevišķām draudzēm, un tādēļ Eiropā ir 51 baptistu draudžu apvienība, kuras apvienotas Eiropas Baptistu Federācijā.

Atšķirīgo teoloģisko uzskatu dēļ 20. gadsimta otrā pusē baptisti arvien vairāk dibināja jaunas baptistu savienības.

Baptisti Latvijā

labot šo sadaļu
 
Rīgas baptistu Vīlandes draudzes nams.

Pirmā latviešu baptistu grupa izveidota 1860. gada 2. septembrī Mēmelē vācu draudzes sastāvā. 1861. gadā latviešu baptistu draudzes izveidoja Sakā, Užavā, Ventspilī un Mēmeles draudze uzticēja Ādamam Gertneram pārzināt Kurzemes baptistu draudzes. 1861. gada 22. septembrī Ziru upē Gertners vienlaikus kristīja 72 cilvēkus, no 1866. līdz 1874. gadam viņš ieņēma Kurzemes baptistu bīskapa amatu. 1879. gadā izveidoja Kurzemes un Vidzemes Baptistu sabiedrību. 19. gadsimta beigās latviešu baptistu draudzes sūtīja misionārus uz vairākām ārvalstīm, sākot no 1890. gada un arī pēc Pirmā pasaules kara daudz baptistu izceļoja uz Brazīliju, kur izveidojās kolonijas — Rionova, Novaodesa, Vārpa un citas.[1]

1922. gada 8. janvārī tika atklāts garīgais seminārs, kurš pastāvēja līdz 1940. gadam.

1925. gadā Liepājā notika pirmie baptistu dziesmu svētki Latvijā, kuros piedalījās 1100 dziedātāju. Nesaskaņu dēļ no 1926. gada Latvijā pastāvēja divas baptistu draudžu savienības, kuras atkal apvienojās 1934. gadā, Rīgā atklājot Baptistu draudžu savienības namu Lāčplēša ielā 37. 1937. gada Civillkumā baptisti ir iekļauti kā viena no tradicionālajām reliģiskajām organizācijām, kuru locekļi drīkst laulāties pēc šīs konfesijas noteikumiem.[2]

Pēc Otrā pasaules kara no 1945. līdz 1990. gadam Latvijas baptistu draudzes iekļāva PSRS Evaņģēliski-kristīgo baptistu savienībā un tai piespieda pievienoties arī Vasarsvētku un evaņģēlisko kristiešu draudzēm, baptismā pārgāja arī daļai metodistu un brāļu draudzes locekļu.

1990. gadā atjaunoja Latvijas Baptistu draudžu savienību (LBDS) un sāka izdot žurnālu "Labā Vēsts", no 1991. gada — periodisko izdevumu "Baptistu Draudzēm", no 1995. gada — "Baptistu Vēstnesi". Baptistu draudzes atguva Latvijas okupācijas laikā atņemtos īpašumus. 1991. gadā no jauna nodibināts Teoloģijas seminārs, kas 2005. gadā pārdēvēts par Kristīgās vadības koledžu. Pēc Tieslietu ministrijas datiem, 2016. gada sākumā Latvijā bija 6839 baptisti, kas apvienoti 95 draudzēs.[3] LBDS ir Eiropas baptistu federācijas un Pasaules baptistu alianses locekle.[4]

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. «Brazīlijas Latviešu baptistu apvienība (portugāļu valodā)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. Decembris. Skatīts: 2018. gada 2. maijs.
  2. «Latvijas Republikas Civillkums. Ievads». 28.01.1937. Arhivēts no oriģināla, laiks: 25.10.2017.
  3. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Ziņojums  par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem  reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2016. gadā. Arhivēts 2018. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  4. «Bībeles biedrības reliģiju enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. decembrī. Skatīts: 2012. gada 10. augustā.