A12 autoceļš Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Jēkabpili (autoceļu A6) ar Rēzekni un Ludzu un aiz Latvijas-Krievijas robežas ar Krievijas federālo autoceļu M9.[1] Ietilpst starptautiskajā autoceļā E22, bet posms Rēzeknes apvedceļā no A15 līdz A13 — maršrutā E262. Ceļa kopgarums ir 164,5 km un tam visā garumā ir asfaltbetona segums.

Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Autoceļa A12 krustojums ar A13
Autoceļa A12 krustojums ar A13
Autoceļa A12 krustojums ar A13
Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Garums 166,2 km
    ārpus pilsētas 159,5 km
    pilsētā 6,7 km
Segums asfalts
Reģions Latgale
E ceļš E22 E262
Maršruts
Krustojums Apdzīvota vieta Jēkabpils P75
A un P ceļu sakrītošs posms P75 Rīgas iela 0,4 km
Ielas apdzīvotā vietā ceļa maršrutā Zīlānu iela
Krustojums A6 E22 (Daugavpils iela)
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils
Apdzīvotas vietas beigas Jēkabpils
Ceļa atzarojums Mežāre
Krustojums P62, uz Atašieni
Apdzīvota vieta Stirniene
Ceļa atzarojums P84
Ceļa atzarojums Varakļāni
Ceļa atzarojums Dekšāres
Apdzīvotas vietas sākums Viļāni
Upe, kanāls Malta
Ceļa atzarojums P58
Apdzīvotas vietas beigas Viļāni
Ceļa atzarojums Uļjanova
Ceļa atzarojums Sakstagals
Krustojums A15 E262
Aplis P36
Aplis A13 E262
Upe, kanāls Rēzekne
Ceļa atzarojums P54
Upe, kanāls Rēzekne
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļš Rēzekne II—Zilupe
Ceļa atzarojums Tutāni
Apdzīvotas vietas sākums Ludza; Latgales iela, Krāslavas iela
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļš Rēzekne II—Zilupe
Aplis P49
Apdzīvotas vietas beigas Ludza
Upe, kanāls Pilda
Ceļa atzarojums P136
Ceļa atzarojums V512
Ceļa atzarojums V512
Ceļa atzarojums V506V521
Ceļa atzarojums Nirza V516
Ceļa atzarojums Nirza V543
Aplis P52 V517
Ceļa atzarojums V513
Krustojums P52
Upe, kanāls Zilupe
Krustojums V538
Robeža Terehova; Karogs: Krievija KrievijaM9

Posms Jēkabpils-Varakļāni

labot šo sadaļu

Ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 2009. gadā pabeidza posma Jēkabpils – Varakļāni rekonstrukciju 48 kilometru garā posmā, veicot autoceļa klātnes paplašināšanu un jaunas ceļa segas izbūvi. Projekta ietvaros no jauna izbūvēja vairākas inženierbūves - satiksmes pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga - Rēzekne, 4 tiltus, Kūkās paralēli ceļam izbūvēja jaunu 2 km garu gājēju un velosipēdistu celiņu ar apgaismojumu. Savukārt Jēkabpilī pie baznīcas rekonstruēja divu valsts galveno autoceļu A12 un A6 krustojumu, lai palielinātu tā caurlaides spēju.

Posms Rēzekne-Ludza

labot šo sadaļu

2007. gadā izstrādāja posma tehnisko projektu, taču tikai 2011. gadā veica autoceļa sociāli ekonomisko novērtējumu un 2015. gadā publiskoja ietekmes uz vidi novērtējumu, paredzot, ka Ludzas apvedceļa posmu izbūvēs līdz 2025. gadam, bet pārējo trasi - līdz 2035. gadam.[2] 2016. gada augustā izsludināja konkursu par A12 posma Dubinova-Ludza (114,3-125,1 km) segas pārbūvi,[3] kurā 2017. gada janvārī ar līgumcenu 9 862 780 EUR uzvarēja AS A.C.B..[4]

Posms Ludza-Ploski

labot šo sadaļu

2008. gadā pabeidza posma Nirza-Ploski būvniecību, taču lai pievienotu šo posmu A12 maršrutam, bija jāizbūvē arī otrs posms Ludza-Nirza. 2014. gada 1. oktobrī pabeidza posma Ludza-Nirza izbūvi, tādējādi posmā no Ludzas līdz Zilupei mainīja autoceļa maršrutu. Jaunajā ceļa posmā uzbūvēja tiltu pār Isnaudas upi, četrus caurbraucamos tuneļus krustojumos ar vietējās lietošanas ceļiem. Savukārt, lai samazinātu pieslēgumu skaitu, šosejai izbūvēja blakusceļus aptuveni septiņu kilometru garumā.[5]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu