Atvērt galveno izvēlni

Autoceļš A12 (Latvija)

A12 autoceļš Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Jēkabpili (autoceļu A6) ar Rēzekni un Ludzu un tālāk ar Krievijas robežu.[1] Ietilpst starptautiskajā autoceļā E22, bet posms Rēzeknes apvedceļā no A15 līdz A13 — maršrutā E262. Ceļa kopgarums ir 164,5 km un tam visā garumā ir asfaltbetona segums.

Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Autoceļa A12 krustojums ar A13
Autoceļa A12 krustojums ar A13
Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Garums 166,2 km
    ārpus pilsētas 159,5 km
    pilsētā 6,7 km
Segums asfalts
Reģions Latgale
E ceļš E22 E262
Maršruts
Krustojums Apdzīvota vieta Jēkabpils P75
A un P ceļu sakrītošs posms P75 Rīgas iela 0,4 km
Ielas apdzīvotā vietā ceļa maršrutā Zīlānu iela
Krustojums A6 E22 (Daugavpils iela)
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils
Apdzīvotas vietas beigas Jēkabpils
Ceļa atzarojums Mežāre
Krustojums P62, uz Atašieni
Apdzīvota vieta Stirniene
Ceļa atzarojums P84
Ceļa atzarojums Varakļāni
Ceļa atzarojums Dekšāres
Apdzīvotas vietas sākums Viļāni
Upe, kanāls Malta
Ceļa atzarojums P58
Apdzīvotas vietas beigas Viļāni
Ceļa atzarojums Uļjanova
Ceļa atzarojums Sakstagals
Krustojums A15 E262
Aplis P36
Aplis A13 E262
Upe, kanāls Rēzekne
Ceļa atzarojums P54
Upe, kanāls Rēzekne
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļš Rēzekne II—Zilupe
Ceļa atzarojums Tutāni
Apdzīvotas vietas sākums Ludza; Latgales iela, Krāslavas iela
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļš Rēzekne II—Zilupe
Aplis P49
Apdzīvotas vietas beigas Ludza
Upe, kanāls Pilda
Ceļa atzarojums P136
Ceļa atzarojums V512
Ceļa atzarojums V512
Ceļa atzarojums V506V521
Ceļa atzarojums Nirza V516
Ceļa atzarojums Nirza V543
Aplis P52 V517
Ceļa atzarojums V513
Krustojums P52
Upe, kanāls Zilupe
Krustojums V538
Robeža Terehova; Karogs: Krievija KrievijaM9

VēstureLabot

2016. gada augustā tika izsludināts konkurss par A12 posma Dubinova-Ludza (114,3-125,1km) segas pārbūvi,[2] kurā 2017. gada janvārī ar līgumcenu 9 862 780 EUR uzvarēja AS A.C.B..[3]

Posms Rēzekne-LudzaLabot

2004. gadā tika veikta A12 posma Rēzekne-Ludza uzlabošanai un attīstībai. Projekta ietvaros notika būvniecības ieceres publiskā apspriešana, kuru rezultātā pašvaldības bez iebildumiem atbalstīja vienu no paredzētajiem trases variantiem. 2007. gadā tika izstrādāts posma tehniskais projekts, taču līdzekļu trūkuma dēļ projekts netika realizēts. 2011. gadā tika izstrādāts trases sociāli ekonomiskais novērtējums. 2015. gadā tika pabeigts un publiskots autoceļa posma ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzams, ka Ludzas apvedceļa posmu izbūvēs līdz 2025. gadam, bet pārējo trasi - līdz 2035. gadam.[4]

Posms Ludza-PloskiLabot

2007. gadā sākti darbi lai uzlabotu A12 maršrutu. 2008. gadā pabeigta posma Nirza-Ploski būvniecība, taču lai pievienotu šo posmu A12 maršrutam, bija jāizbūvē arī otrs posms Ludza-Nirza. 2014. gada 1. oktobrī tikai pabeigta posma Ludza-Nirza izbūve, tādējādi posmā no Ludzas līdz Zilupei tika mainīts autoceļa maršruts. Jaunajā ceļa posmā izbūvēts jauns tilts pār Isnaudas upi, izbūvēti četri caurbraucamie tuneļi krustojumos ar vietējās lietošanas ceļiem. Savukārt, lai samazinātu pieslēgumu skaitu, šosejai ir izbūvēti blakusceļi aptuveni septiņu kilometru garumā.[5]

Apdzīvotās vietas pie autoceļaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot