Rokišķi
Rokišķi (lietuviešu: Rokiškis) ir pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā netālu no Latvijas—Lietuvas robežas, apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Utenas. Rokišķu rajona centrs, Cēsu sadraudzības pilsēta.
| Rokišķi | |||
|---|---|---|---|
| Pilsēta | |||
| Rokiškis | |||
 Rokišķu centrālais laukums | |||
| |||
  Rokišķi | |||
| Koordinātas: 55°58′0″N 25°35′0″E / 55.96667°N 25.58333°EKoordinātas: 55°58′0″N 25°35′0″E / 55.96667°N 25.58333°E | |||
| Valsts |
 Lietuva | ||
| Pirmo reizi minēta | 1499. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | no 1920. gada | ||
| Augstums | 133 m | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 11 606 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | LT-42001 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Rokišķi Vikikrātuvē | |||
Vēsture
labot šo sadaļuRokišķi atrodas vēsturiskās Sēlijas zemes dienvidu daļā.[2] 13.—15. gadsimtā tā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Pirmo reizi rakstos minēti 1499. gadā, vēlāk kā kņazu Krošinsku (lietuviešu: Krošinskiai, poļu: Kroszinski) rezidence Viļņas vaivadijas ziemeļu pierobežā. 1715. gadā to ieguva Tīzenhauzenu dzimta (poļu: Tyzenhauz), kas uzbūvēja skaistu neogotiskā stilā celtu Svētā Mateja baznīcu un muižu, kura mūsdienās ir labi saglabājusies. Tagad muižā atrodas Rokišķu reģionālais muzejs. Pilsētu pārbūvēja klasicisma stilā.
Rokišķi bija Polijas-Lietuvas kopvalsts daļa līdz pat 1795. gadam, kad Lietuvu pēc Polijas dalīšanas anektēja Krievijas impērija. Pilsētu sākotnēji iekļāva Lietuvas guberņā, pēc tās sadalīšanas 1801. gadā Viļņas guberņā, beidzot 1843. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Kauņas guberņā.
Rokišķi strauji attīstījās pēc 1873. gada, kad caur to tika uzbūvēts Daugavpils-Radvilišķu dzelzceļš.
1915. gadā Vācijas impērijas armija okupēja pilsētu. Pēc kara teritorija ap Rokišķiem kļuva par jaunizveidotās Lietuvas Republikas daļu. 1920. gadā Rokišķiem piešķīra pilsētas tiesības.
Cilvēki
labot šo sadaļuRokišķi ir Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska (Algirdas Brazauskas, 1932-2010) un Liepājas bīskapa Antonija Urbša (1879-1965) dzimtā pilsēta.
Nosaukums
labot šo sadaļuLeģenda par Rokišķu dibināšanu stāsta par kādu mednieku, kura vārds bija Roko, kurš medīja zaķus (lietuviešu: kiškis).
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu| Gads | Iedz. |
|---|---|
| 1823 | 200 |
| 1868 | 529 |
| 1897 | 2 700 |
| 1899 | 3 000 |
| 1923 | 4 325 |
| 1931 | 4 630 |
| 1939 | 5 480 |
| 1959 | 5 500 |
| 1970 | 9 153 |
| 1976 | 11 800 |
| 1979 | 13 192 |
| 1989 | 17 826 |
| 2001 | 16 746 |
| 2010 | 15 325 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
- ↑ Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rokišķi.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
 | Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |