Vikipēdija

Jaunjelgavas apriņķis

Jaunjelgavas apriņķis (vācu: Kreis Friedrichstadt, krievu: Фридрихштадтский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.

Jaunjelgavas apriņķis
(1819—1924)
Courland Governorate Fridrihshtadtsky uezd.svg
Centrs: Jaunjelgava
Iedzīvotāji (1897):[1] 64 795
Izveidots: 1819. gadā
Likvidēts: 1924. gadā
Jaunjelgavas apriņķis Vikikrātuvē
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).
Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921).

Tagad bijušā Jaunjelgavas apriņķa teritorijā atrodas Aizkraukles novads, Jēkabpils novads, daļēji arī Bauskas novads un Ogres novads (to austrumu daļas).

ĢeogrāfijaLabot

Skatīt arī: Jēkabpils apriņķa ģeogrāfija

Apriņķa zemes virsas pamatā guļ augšdevona dolomīti, kas aprakti zem bieziem diluvija ledāju materiāliem un kļūst redzami galvenokārt tikai tur, kur Daugava iegrauzusi samērā dziļu ieleju. Reljefa formās un virsas sastāvā galvenā loma glaciāliem materiāliem — paaugstām mālainām gala morēnu paugurainēm un relatīvi zemākiem līdzeniem diluvija smiltājiem jeb sandriem un slokšņu māliem. Pauguraiņu apriņķī maz, līdzenumu daudz. Šim apstāklim izšķiroša loma vietējo cilvēku dzīvē. Gala morēnu pauguraine (Viesītes morēnu valnis) šķērso apriņķa teritoriju meridiāna virzienā caur Viesīti.[2]

VēstureLabot

Kurzemes guberņas sastāvāLabot

Jaunjelgavas apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Sēlpils virspilskunga tiesas Jaunjelgavas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Friedrichsstadt, Фридрихштадтское гауптманство) par apriņķi [3].

Jaunjelgavas apriņķis bija sadalīts trijos draudžu novados:

  • Jaunjelgavas apriņķa ziemeļrietumu daļa 19. gadsimta vidū

  • Jaunjelgavas apriņķa ziemeļaustrumu daļa 19. gadsimta vidū

  • Jaunjelgavas apriņķa dienvidrietumu daļa 19. gadsimta vidū

  • Jaunjelgavas apriņķa dienvidaustrumu daļa 19. gadsimta vidū

Latvijas Republikas sastāvāLabot

1923. gadā no Dignājas pagasta atdalīts un izveidots Slates pagasts, bet Ilzu pagasts pievienots Kroņa-Susējas pagastam[4].

1924. gada jūnijā Kurmenes un Valles pagastus pievienoja Bauskas apriņķim, bet Lindes pagastu — Rīgas apriņķim[5].

Ar 1924. gada 26. jūnija likumu par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par Jēkabpils apriņķi. Par apriņķa pilsētu noteica Jēkabmiestu, nosaucot to par Jēkabpili[5].

Muižas Jaunjelgavas apriņķī (1841)[6]Labot

1. Sēlpils draudzes novada muižasLabot

A. Kroņa muižasLabot

  • Elkšņu muiža (Ellern) ar Aizdumbles pusmuižu (Aisdumble)
  • Vecsaukas muiža (Alt-Sauken) ar Lones un Ekhofas pusmuižām (Lohnen, Eckhof)
  • Jaunsaukas muiža (Neu-Sauken) ar pusmuižu Sallien
  • Susējas muiža (Susseihof)
  • Kalnamuiža (Berghof)
  • Dzērvu muiža (Dsehrwen)
  • Kārklu un Meijeru muiža (Kahrkeln und Meiern)
  • Mālu muiža (Mahlemuische)
  • Dignājas muiža (Dubena) ar pusmuižu Slottenhof
  • Salas muiža (Holmshof) ar Mālukalna pusmuižu (Malekaln) uz Daugavas salas
  • Alstiķu muiža (Halswigshof)
  • Vecsēlpils un Jaunsēlpils (Sērpils) muiža (Alt- und Neu-Selburg)
  • Biržu muiža (Groß-Buschhof) ar Dzelzsnama un Bērzgales pusmuižām (Eisenhammer, Behrsgall)
  • Piksteres (Pikšu) muiža (Pixtern) ar pusmuižu Sappeln
  • Lielsunākstes muiža (Groß-Sonnaxt) ar pusmuižu Peterbusch
  • Vecsērenes (Vecsēres) muiža (Alt-Sehren) ar pusmuižu Talsingen
  • Jaunsērenes muiža (Neu-Sehren) ar Ozolkalna pusmuižu (Eckenberg)
  • Seces muiža (Setzen) ar pusmuižu Peterhof
  • Altenes muiža (Altona)
  • Bogu (Jaunā) muiža (Neuhof)
  • Taurkalnes muiža (Taurkaln)
  • Vecā un Jaunā Valles muiža (Gross- un Klein-Wallhof)
  • Kannenieku muiža (Kanneneeken)
  • Brunavas muiža (Windsheim)

B. Privātās muižasLabot

  • Eķengrāves muiža (Eckengraf) ar Ķikstes pusmuižu (Kixten) un Zezern pusmuižu
  • Vilka (Mazsunākstes) muiža (Adelig, Klein-Sonnaxt), pie kuras pieder agrākā Buldering sloboda, no kuras atlicis vienīgi krogs
  • Danpeltes un Viesītes (Vīķa) muiža (Dannenfeld und Weeßiht)
  • Vārenbrokas muiža (Wahrenbrock)
  • Vīgantes (Stabu) muiža (Stabben und Vizzehden) ar Sonnenhof pusmuižu
  • Līkuma muiža (Stabliten)
  • Šīriņu muiža (Steinfeld)
  • Cīrulīšu muiža (Zirulische)
  • Meņķes muiža (Menkenhof)
  • Johannisruh muiža
  • Schmieden muiža
  • Klassen muiža
  • Steifeldt muiža

2. Neretas draudzes novada muižasLabot

A. Kroņa muižasLabot

B. Privātās muižasLabot

  • Neretas muiža (Nerft) ar Susējas (Sussei), Buividu (Friedrichshof) un Kalnamuižas (Altona) pusmuižām
  • Lielsusējas (Mežavetenes) muiža (Groß-Sussei)
  • Vecmēmeles (Prankes) muiža (Alt-Memelshof)
  • Lielmēmeles muiža (Groß-Memelshof)
  • Ilzes muiža jeb Ildžumuiža (Ilsenberg) ar Eikemschek pusmuižu
  • Pilkalnes muiža (Pilkaln) ar Ohseln pusmuižu
  • Gricgales muiža (Gritzgaln) ar 1783. gada dibinātu skolu un lūgšanu namu
  • Daudzevas muiža (Daudsewas) ar Mežumuižas (Buschhof) pusmuižu

3. Aizkraukles draudzes novada muižasLabot

A. Kroņa muižasLabot

B. Privātās muižasLabot

  • Ērberģes (Taubes) muiža (Herbergen) ar Holmshof pusmuižu
  • Vilku (Kurmenes) muiža (Kurmen) ar Mūrmuižas (Muhremuische) pusmuižu un katoļu lūgšanu namu
  • Lindes (Daugavas) muiža (Linden) ar Birzgales (Birsgaln) pusmuižu

Teritoriālais iedalījumsLabot

1912. gadā Jaunjelgavas apriņķī ietilpa 22 pagasti un 2 pilsētas:[7]

Pagasti


Pilsētas

  • Jaunjelgava (Friedrichstadt)
  • Jēkabmiests (Jakobstadt)

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=19.
  2. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 298-14 307. sleja.
  3. ↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
  4. ↑ Valdības Vēstnesis Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1923.gada 9.aprīlis
  5. ↑ 5,0 5,1 Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
  6. ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten. G. A. Reyher, 1841 (Google e-grāmata)
  7. ↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
  8. ↑ Vēlāk Daudzeses pagasts
  9. ↑ Citur arī Liel-Zalvas pagasts

Ārējās saitesLabot

Jaunjelgavas apriņķa kartesLabot

  • Jaunjelgavas apriņķa rietumi (Jaunjelgavas apkārtne) (1917)

  • Jaunjelgavas apriņķa austrumi (Jēkabmiesta apkārtne) (1917)

  • Jaunjelgavas apriņķa dienvidi (Eķengrāves apkārtne) (1915)

  • Jaunjelgavas apriņķa Dignājas apkārtne (1917)

  • Viesītes un Biržu apkārtnes karte (1919)

  • Aknīstes apkārtnes karte (1915)

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jaunjelgavas_apriņķis&oldid=3586493"