Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķis (vācu: Kreis Friedrichstadt, krievu: Фридрихштадтский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
Jaunjelgavas apriņķis (1819—1924) | |
---|---|
![]() | |
Centrs: | Jaunjelgava |
Iedzīvotāji (1897):[1] | 64 795 |
Izveidots: | 1819. gadā |
Likvidēts: | 1924. gadā |
![]() |
Tagad bijušā Jaunjelgavas apriņķa teritorijā atrodas Aizkraukles novads, Jēkabpils novads, daļēji arī Bauskas novads un Ogres novads (to austrumu daļas).
ĢeogrāfijaLabot
Apriņķa zemes virsas pamatā guļ augšdevona dolomīti, kas aprakti zem bieziem diluvija ledāju materiāliem un kļūst redzami galvenokārt tikai tur, kur Daugava iegrauzusi samērā dziļu ieleju. Reljefa formās un virsas sastāvā galvenā loma glaciāliem materiāliem — paaugstām mālainām gala morēnu paugurainēm un relatīvi zemākiem līdzeniem diluvija smiltājiem jeb sandriem un slokšņu māliem. Pauguraiņu apriņķī maz, līdzenumu daudz. Šim apstāklim izšķiroša loma vietējo cilvēku dzīvē. Gala morēnu pauguraine (Viesītes morēnu valnis) šķērso apriņķa teritoriju meridiāna virzienā caur Viesīti.[2]
VēstureLabot
Kurzemes guberņas sastāvāLabot
Jaunjelgavas apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Sēlpils virspilskunga tiesas Jaunjelgavas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Friedrichsstadt, Фридрихштадтское гауптманство) par apriņķi [3].
Jaunjelgavas apriņķis bija sadalīts trijos draudžu novados:
- Sēlpils draudzes novads (Kirchspiel Selburg),
- Neretas draudzes novads (Kirchspiel Nerst),
- Aizkraukles draudzes novads (Kirchspiel Ascheraden).
Latvijas Republikas sastāvāLabot
1923. gadā no Dignājas pagasta atdalīts un izveidots Slates pagasts, bet Ilzu pagasts pievienots Kroņa-Susējas pagastam[4].
1924. gada jūnijā Kurmenes un Valles pagastus pievienoja Bauskas apriņķim, bet Lindes pagastu — Rīgas apriņķim[5].
Ar 1924. gada 26. jūnija likumu par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par Jēkabpils apriņķi. Par apriņķa pilsētu noteica Jēkabmiestu, nosaucot to par Jēkabpili[5].
Muižas Jaunjelgavas apriņķī (1841)[6]Labot
1. Sēlpils draudzes novada muižasLabot
A. Kroņa muižasLabot
|
|
B. Privātās muižasLabot
|
2. Neretas draudzes novada muižasLabot
A. Kroņa muižasLabot
|
B. Privātās muižasLabot
|
3. Aizkraukles draudzes novada muižasLabot
A. Kroņa muižasLabot |
B. Privātās muižasLabot
|
Teritoriālais iedalījumsLabot
1912. gadā Jaunjelgavas apriņķī ietilpa 22 pagasti un 2 pilsētas:[7]
Pagasti
|
|
Pilsētas
|
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=19.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 298-14 307. sleja.
- ↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
- ↑ Valdības Vēstnesis Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1923.gada 9.aprīlis
- ↑ 5,0 5,1 Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
- ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten. G. A. Reyher, 1841 (Google e-grāmata)
- ↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
- ↑ Vēlāk Daudzeses pagasts
- ↑ Citur arī Liel-Zalvas pagasts
Ārējās saitesLabot
Jaunjelgavas apriņķa kartesLabot
Jaunjelgavas apriņķa rietumi (Jaunjelgavas apkārtne) (1917)
Jaunjelgavas apriņķa austrumi (Jēkabmiesta apkārtne) (1917)
Jaunjelgavas apriņķa dienvidi (Eķengrāves apkārtne) (1915)
Jaunjelgavas apriņķa Dignājas apkārtne (1917)