Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķis (vācu: Kreis Friedrichstadt, krievu: Фридрихштадтский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
| Jaunjelgavas apriņķis (1819—1924) | |
|---|---|
 | |
| Centrs: | Jaunjelgava |
| Iedzīvotāji (1897):[1] | 64 795 |
| Izveidots: | 1819. gadā |
| Likvidēts: | 1924. gadā |
 Jaunjelgavas apriņķis Vikikrātuvē
| |
Tagad bijušā Jaunjelgavas apriņķa teritorijā atrodas Aizkraukles novads, Jēkabpils novads, daļēji arī Bauskas novads un Ogres novads (to austrumu daļas).
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Apriņķa zemes virsas pamatā guļ augšdevona dolomīti, kas aprakti zem bieziem diluvija ledāju materiāliem un kļūst redzami galvenokārt tikai tur, kur Daugava iegrauzusi samērā dziļu ieleju. Reljefa formās un virsas sastāvā galvenā loma glaciāliem materiāliem — paaugstām mālainām gala morēnu paugurainēm un relatīvi zemākiem līdzeniem diluvija smiltājiem jeb sandriem un slokšņu māliem. Pauguraiņu apriņķī maz, līdzenumu daudz. Šim apstāklim izšķiroša loma vietējo cilvēku dzīvē. Gala morēnu pauguraine (Viesītes morēnu valnis) šķērso apriņķa teritoriju meridiāna virzienā caur Viesīti.[2]
Vēsture labot šo sadaļu
Kurzemes guberņas sastāvā labot šo sadaļu
Jaunjelgavas apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Sēlpils virspilskunga tiesas Jaunjelgavas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Friedrichsstadt, Фридрихштадтское гауптманство) par apriņķi [3].
Jaunjelgavas apriņķis bija sadalīts trijos draudžu novados:
- Sēlpils draudzes novads (Kirchspiel Selburg),
- Neretas draudzes novads (Kirchspiel Nerst),
- Aizkraukles draudzes novads (Kirchspiel Ascheraden).
-
Jaunjelgavas apriņķa ziemeļrietumu daļa 19. gadsimta vidū
-
Jaunjelgavas apriņķa ziemeļaustrumu daļa 19. gadsimta vidū
-
Jaunjelgavas apriņķa dienvidrietumu daļa 19. gadsimta vidū
-
Jaunjelgavas apriņķa dienvidaustrumu daļa 19. gadsimta vidū
Latvijas Republikas sastāvā labot šo sadaļu
1923. gadā no Dignājas pagasta atdalīts un izveidots Slates pagasts, bet Ilzu pagasts pievienots Kroņa-Susējas pagastam[4].
1924. gada jūnijā Kurmenes un Valles pagastus pievienoja Bauskas apriņķim, bet Lindes pagastu — Rīgas apriņķim[5].
Ar 1924. gada 26. jūnija likumu par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par Jēkabpils apriņķi. Par apriņķa pilsētu noteica Jēkabmiestu, nosaucot to par Jēkabpili[5].
Muižas Jaunjelgavas apriņķī (1841)[6] labot šo sadaļu
1. Sēlpils draudzes novada muižas labot šo sadaļu
A. Kroņa muižas labot šo sadaļu
|
|
B. Privātās muižas labot šo sadaļu
|
2. Neretas draudzes novada muižas labot šo sadaļu
A. Kroņa muižas labot šo sadaļu
|
B. Privātās muižas labot šo sadaļu
|
3. Aizkraukles draudzes novada muižas labot šo sadaļu
A. Kroņa muižas labot šo sadaļu |
B. Privātās muižas labot šo sadaļu
|
Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu
1912. gadā Jaunjelgavas apriņķī ietilpa 22 pagasti un 2 pilsētas:[7]
|
Pagasti
|
|
Pilsētas
|
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=19.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 298-14 307. sleja.
- ↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
- ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1923.gada 9.aprīlis
- ↑ 5,0 5,1 Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
- ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten. G. A. Reyher, 1841 (Google e-grāmata)
- ↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
- ↑ Vēlāk Daudzeses pagasts
- ↑ Citur arī Liel-Zalvas pagasts
Ārējās saites labot šo sadaļu
Jaunjelgavas apriņķa kartes labot šo sadaļu
-
Jaunjelgavas apriņķa rietumi (Jaunjelgavas apkārtne) (1917)
-
Jaunjelgavas apriņķa austrumi (Jēkabmiesta apkārtne) (1917)
-
Jaunjelgavas apriņķa dienvidi (Eķengrāves apkārtne) (1915)
-
Jaunjelgavas apriņķa Dignājas apkārtne (1917)
-
Viesītes un Biržu apkārtnes karte (1919)
-
Aknīstes apkārtnes karte (1915)
