Fallijs (dzimis 1877. gada 8. aprīlī, miris 1915. gada 6. decembrī), īstajā vārdā Konrāds Bullāns, bija latviešu rakstnieks.

Fallijs
Konrāds Bullāns
Fallijs
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 8. aprīlī
"Bullīši", Biržu pagasts, Kurzemes guberņa, Valsts karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija (tagad "Bulīši", Vidsala, Kalna pagasts, Jēkabpils novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1915. gada 6. decembrī (38 gadi)
Maskava, Krievijas Impērija
Dzīvesbiedre Milda Palēviča
Literārā darbība
Pseidonīms Tirtejs, Felikss
Nodarbošanās Rakstnieks
Valoda Latviešu

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1877. gada 8. aprīlī Biržu pagasta "Bullīšu" māju saimnieka ģimenē, 1880. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Jēkabpili, 1885. gadā uz Saratovu, tad uz Rīgu, visbeidzot uz Pēterburgu, kur mācījās pilsētas 10. ģimnāzijā. Studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē (1898-1904). 1900. gadā žurnālā "Sociāldemokrāts" Londonā ar pseidonīmu Tirtejs tika publicēts viņa dzejolis "Kas vaiga sviedros sausu maizi lauž", 1901. gadā Mājas Viesa Mēnešrakstā satīriskais dzejojums "Ziedoņa sapnis". Šajā laikā kļuva plaši pazīstams ar latviešu literārajos žunālos publicētām novelēm "Nellija" (1902), "Putniņš" (1904), "Bairena galva" (1905), kā arī dzejas grāmatām un lugām.

Pēc garīgas slimības pārciešanas[1] 1905. gadā atgriezās uz dzīvi Latvijā un strādāja par krievu valodas skolotāju Ķeniņu ģimnāzijā (1906—1908). 1908. gadā devās uz Ženēvu, kur apprecējās ar savu bijušo skolnieci Mildu Palēviču.[1] Dzīvoja Strasburgā un Minhenē (1909), Erlangenē (1909-1910), tad kopā ar sievu devās uz Venēciju, Florenci un Romu (1910—1911). 1911. gadā neilgi strādāja pie profesora Kārļa Baloža Berlīnē, tad pārcēlās uz Parīzi, kur viņa sieva Milda studēja mākslas vēsturi un filozofiju (1911—1915). Pabeidza rakstīt lugu "Lācplēsis" (1908—1912) un "Lakstīgalas" (1912).

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma caur Londonu un Stokholmu pārbrauca dzimtenē, tomēr drīz devās uz Maskavu, kur sasirga un mira 1915. gada 6. decembrī.[2]

Daiļrades raksturojums labot šo sadaļu

Tiek pieskaitīts pie dekadentiem. Bez dzejas rakstījis arī skices, tēlojumus, stāstus, tēlojumus, poēmas, psiholoģiskās lugas.[1]

Dzeja labot šo sadaļu

  • Daile un spēks un milzums: Fallija dzejoļi. Rīga: Burtnieka apgāds, 1904. - [21] lpp.
  • Dziesmu leja un kalnu gals. Pēterburga: A. Gulbjis, 1905.
  • Prometejs un Dionīss: dzejol̦i. 1906., atkārtots izdevums Čikāgā: O. Jēgens, 1972.
  • Dzejdarbu izlase. Mildas Palēvičas priekšvārds. Rīga: Latvju grāmata, 1942. - 572 lpp.
  • Meža balodīts: dzejolīši. Lasāmrakstāmgrāmatiņa, rakstāmlasāmgrāmatiņa pirmsskolas vecuma bērniem. Red. Lolija Vēze. Rīga: Preses nams, 1993. - 32 lpp.
  • Man dziesminieka gaita. Izlase. Rīga: apgāds "Jaunā Daugava", 2009. - 200 lpp.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 188. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. V. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 8276-8278. sleja.