Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām. Tā ir Polijas valsts valoda un viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Poļu valoda ir no indoeiropiešu valodu grupas slāvu valodu apakšgrupas. Tā ir pēc pratēju skaita trešā izplatītākā slāvu valoda aiz krievu un ukraiņu valodas. Poļu valodai vislīdzīgākās ir čehu un slovāku valodas.
| Poļu valoda język polski, polszczyzna | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: /ˈpɔlskʲi/ | |
| Valodu lieto: |  Polija[1]
| |
| Reģions: | Centrāleiropa | |
| Pratēju skaits: | 38,6 miljoni (2012. gadā)[2] | |
| Reitings: | 27 | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu-slāvu Slāvu Rietumslāvu Lehu Poļu valoda | |
| Rakstība: | latīņu raksts (poļu alfabēts) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Polija Eiropas Savienība
| |
| Regulators: | Poļu valodas padome | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | pl | |
| ISO 639-2: | pol | |
| ISO 639-3: | pol | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Ģeogrāfiskā izplatība
labot šo sadaļuPoļu valoda lielākoties tiek lietota Polijā. Gandrīz 97% no Polijas iedzīvotājiem ir norādījuši, ka viņu dzimtā valoda ir poļu valoda. Citās valstīs poļu valodu galvenokārt lieto attiecīgajās valstīs dzīvojošie poļi. Vislielākās poļu mazākumtautības ir Baltkrievijā, Ukrainā un Lietuvā. Salīdzinoši daudz poļu dzīvo un līdz ar to lieto poļu valodu arī Latvijā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā, Čehijā, Krievijā, Brazīlijā, Argentīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Vācijā, Francijā, Austrālijā, Īrijā un Izraēlā.
Dialekti
labot šo sadaļu| Dialekts | Apraksts | Galvenās teritorijas |
|---|---|---|
| Lielpolijas dialekts | Vēsturiski saistīts ar Lielpolijas reģionu, ar konservatīvām iezīmēm. | Poznaņa, Gņezno |
| Mazpolijas dialekts | Dažādība izrādās lielāka; satur vairākas apakšgrupas. | Krakova, Kelce |
| Mazūru dialekts | Vēsturiski ietekmēts no vācu valodas; šobrīd gandrīz izzudis. | Varmijas un Mazūrijas reģioni |
| Silezijas dialekts | Dažkārt uzskatāms par atsevišķu valodu; stipri ietekmēts no vācu valodas. | Silēzija |
| Kašūbu valoda | Rietumbaltu substrāts; bieži uzskatāma par atsevišķu valodu. | Pomerānija (ap Gdaņsku) |
| Kresu dialekti | Attīstījās bijušajās Austrumpolijas teritorijās; bieži diasporas valodā. | Lietuva, Baltkrievija, Ukraina (vēsturiski) |
| Jaunie dialekti | Veidojās pēc Otrā pasaules kara apdzīvotajās teritorijās (t.s. "Ziemie Odzyskane"). | Rietumpolija, Ziemeļpolija |
Poļu īpašvārdu atveidošana
labot šo sadaļuPoļu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas poļu īpašvārdu atveidošanā. Poļu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveido poļu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Polijā. Poļu izcelsmes personvārdi sastopami arī Lietuvā, Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā un Vācijā, kā arī citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu poļu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse.
Atsauces
labot šo sadaļu| Poļu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: poļu valoda |
- ↑ «Polish language» (angliski). Britannica Online Encyclopedia. Skatīts: 2009. gada 6. maijā.
- ↑ «Polish» (angliski). Ethnologue. Skatīts: 2015. gada 6. novembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Poļu valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Learn Polish for free (Mācies poļu valoda par velti)» (angliski).
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |