Nereta

Nereta
Nereta;
	Lielciems
	Neretas novada dome
	Nereta
	Koordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°EKoordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°E
Valsts	Latvija
Novads	Neretas novads
Pagasts	Neretas pagasts
Pirmoreiz minēta	1298
Pilsētciemats no	1950
Ciems no	1990
Augstums	81 m
Iedzīvotāji (2015)
• kopā	1 128
Pasta nodaļa	LV-5118
	Nereta Vikikrātuvē

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Neretas novada un Neretas pagasta centrs. Atrodas Dienvidsusējas krastos pie Salātes ietekas, 4 km no Lietuvas robežas. Attālums līdz Jēkabpilij 53 km, līdz Rīgai - 120 km.

Neretā atrodas novada dome un administratīvās iestādes, J. Jaunsudrabiņa vidusskola^[1], luterāņu un katoļu baznīcas, kultūras nams, ģimenes ārsts, brīvdienu māja "Zemgalieši". Netālu no Neretas ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi". Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas izveidota mazā HES.

Satura rādītājs

1 Vēsture
2 Muzeji un apskates objekti
- 2.1 Baznīcas
- 2.2 Kapi
3 Ievērojami novadnieki
4 Attēlu galerija
5 Atsauces

VēstureLabot

Nereta atrodas tajā Sēlijas daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva Livonijas ordenis. Nereta vēstures avotos pirmo reizi minēta (kā Nirica) 1298. gadā. Pie Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas dienvidu robežas ar Lietuvas dižkunigaitijas zemēm izveidojās nocietinātā Neretas muiža, kas pēc ordeņa sabrukuma piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (von Effern). Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1570. gadā atjaunoja nopostīto Neretas baznīcas koka celtni, bet 1584.-1593. gadā uzcēla tagadējo Neretas luterāņu baznīcas mūra ēku. 1564. gadā Neretas nosaukums bija Narite pie Susējas upes. 1596. gadā, pildot hercoga Gotharda Ketlera vēlmi, Neretā tika dibināta pirmā latīņu skola muižas un mācītājmājas kalpotāju bērniem. 1607. gadā tika dibināta ķesterskola, kuras uzturēšanai un skolotāja algošanai Neretas muižas īpašnieks piešķīra 300 markas gadā.

1672. gada dokumentos minēts Neretas miests, kas iznīka 1709. - 1711. gadu Lielā mēra epidēmijā. Četrus gadus pēc epidēmijas Neretas muižā (tagadējos Neretaslaukos) dzīvojuši tikai daži cilvēki. 1868. gadā uzcēla pagastnamu.

Neretas stacijas ēka pirms Otrā pasaules kara.

Pirmā pasaules kara laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas savienoja Neretu ar Jēkabpili un Suvainišķiem Lietuvā. 1927. gadā Neretai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, no 1950. līdz 1990. gadam Neretai bija strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss.^[2] Pēc tam tā bija pagasta centrs Aizkraukles rajonā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par novada centru.

Muzeji un apskates objektiLabot

Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" (neatrodas Neretā, bet 7 km no ciema centra)
Jāņa Jaunsudrabiņa skulpturālais portrets (tēlnieks Indulis Ranka)
Jāņa Jaunsudrabiņa stādītā liepa
Jāņa Jaunsudrabiņa parks un piemiņas akmens