Nereta
- Šis raksts ir par ciemu. Par citām jēdziena Nereta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Neretas novada un Neretas pagasta centrs. Atrodas Dienvidsusējas krastos pie Salātes ietekas, 4 km no Lietuvas robežas. Attālums līdz Jēkabpilij 53 km, līdz Rīgai - 120 km.
Nereta | |
---|---|
Lielciems | |
![]() Neretas novada dome | |
Koordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°EKoordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°E | |
Valsts |
![]() |
Novads | Neretas novads |
Pagasts | Neretas pagasts |
Pirmoreiz minēta | 1298 |
Pilsētciemats no | 1950 |
Ciems no | 1990 |
Augstums | 81 m |
Iedzīvotāji (2015) | |
• kopā | 1 128 |
Pasta nodaļa | LV-5118 |
![]() |
Neretā atrodas novada dome un administratīvās iestādes, J. Jaunsudrabiņa vidusskola[1], luterāņu un katoļu baznīcas, kultūras nams, ģimenes ārsts, brīvdienu māja "Zemgalieši". Netālu no Neretas ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi". Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas izveidota mazā HES.
VēstureLabot
Nereta atrodas tajā Sēlijas daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva Livonijas ordenis. Nereta vēstures avotos pirmo reizi minēta (kā Nirica) 1298. gadā. Pie Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas dienvidu robežas ar Lietuvas dižkunigaitijas zemēm izveidojās nocietinātā Neretas muiža, kas pēc ordeņa sabrukuma piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (von Effern). Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1570. gadā atjaunoja nopostīto Neretas baznīcas koka celtni, bet 1584.-1593. gadā uzcēla tagadējo Neretas luterāņu baznīcas mūra ēku. 1564. gadā Neretas nosaukums bija Narite pie Susējas upes. 1596. gadā, pildot hercoga Gotharda Ketlera vēlmi, Neretā tika dibināta pirmā latīņu skola muižas un mācītājmājas kalpotāju bērniem. 1607. gadā tika dibināta ķesterskola, kuras uzturēšanai un skolotāja algošanai Neretas muižas īpašnieks piešķīra 300 markas gadā.
1672. gada dokumentos minēts Neretas miests, kas iznīka 1709. - 1711. gadu Lielā mēra epidēmijā. Četrus gadus pēc epidēmijas Neretas muižā (tagadējos Neretaslaukos) dzīvojuši tikai daži cilvēki. 1868. gadā uzcēla pagastnamu.
Pirmā pasaules kara laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas savienoja Neretu ar Jēkabpili un Suvainišķiem Lietuvā. 1927. gadā Neretai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, no 1950. līdz 1990. gadam Neretai bija strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss.[2] Pēc tam tā bija pagasta centrs Aizkraukles rajonā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par novada centru.
Muzeji un apskates objektiLabot
- Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" (neatrodas Neretā, bet 7 km no ciema centra)
- Jāņa Jaunsudrabiņa skulpturālais portrets (tēlnieks Indulis Ranka)
- Jāņa Jaunsudrabiņa stādītā liepa
- Jāņa Jaunsudrabiņa parks un piemiņas akmens
BaznīcasLabot
KapiLabot
Ievērojami novadniekiLabot
- Imants Auziņš, dzejnieks
- Maija Briede, dzejniece
- Kristofors Fīrekers, dzejnieks, valodnieks
- Jānis Jaunsudrabiņš, rakstnieks, gleznotājs
- Velta Kaltiņa, dzejniece
- Mirdza Kļava, rakstniece
- Jānis Kļaviņš, rakstnieks
- Jānis Kubilis, aktieris
- Lūcija Ķuzāne, novadpētniece, rakstniece
- Zenta Liepa, dzejniece
- Rita Misūne, rakstniece, dramaturģe
- Kārlis Pelēkais, tulkotajs, dzejnieks
- Rihards Rudāks, aktieris
- Mikus Skruzītis, žurnālists, lugu tulkotājs
- Marta Skuja, dzejniece
- Velta Toma, dzejniece
- Jānis Veselis, rakstnieks
- Jānis Vainovskis, rakstnieks
- Aleksandrs Radzevičs, aktieris, sportists
Attēlu galerijaLabot
AtsaucesLabot
- ↑ Neretas vidusskola[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.