Nereta

ciems Neretas novada Neretas pagastā, Latvijā
Šis raksts ir par ciemu. Par citām jēdziena Nereta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs. Atrodas Dienvidsusējas krastos pie Salātes ietekas, 4 km no Lietuvas robežas. Attālums līdz novada centram Aizkrauklei ir 52 km, Jēkabpilij 53 km, līdz Rīgai — 120 km.

Nereta
Lielciems
Neretas novada dome
Neretas novada dome
Nereta (Latvija)
Nereta
Nereta
Koordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°E / 56.20444; 25.30778Koordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°E / 56.20444; 25.30778
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Aizkraukles novads
Pagasts Neretas pagasts
Pirmoreiz minēta 1298
Pilsētciemats no 1950
Ciems no 1990
Augstums 81 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 987
Pasta nodaļa LV-5118
Nereta Vikikrātuvē

Neretā atrodas pagasta administrācija, J. Jaunsudrabiņa vidusskola[2], luterāņu un katoļu baznīcas, kultūras nams, ģimenes ārsts, brīvdienu māja "Zemgalieši". Netālu no Neretas ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi". Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas izveidota mazā HES.

VēstureLabot

Nereta atrodas tajā Sēlijas daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva Livonijas ordenis. Nereta vēstures avotos pirmo reizi minēta (kā Nirica) 1298. gadā. Pie Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas dienvidu robežas ar Lietuvas dižkunigaitijas zemēm izveidojās nocietinātā Neretas muiža, kas pēc ordeņa sabrukuma piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (von Effern). Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1570. gadā atjaunoja nopostīto Neretas baznīcas koka celtni, bet 1584.-1593. gadā uzcēla tagadējo Neretas luterāņu baznīcas mūra ēku. 1564. gadā Neretas nosaukums bija Narite pie Susējas upes. 1596. gadā, pildot hercoga Gotharda Ketlera vēlmi, Neretā tika dibināta pirmā latīņu skola muižas un mācītājmājas kalpotāju bērniem. 1607. gadā tika dibināta ķesterskola, kuras uzturēšanai un skolotāja algošanai Neretas muižas īpašnieks piešķīra 300 markas gadā.

1672. gada dokumentos minēts Neretas miests, kas iznīka 1709. — 1711. gadu Lielā mēra epidēmijā. Četrus gadus pēc epidēmijas Neretas muižā (tagadējos Neretaslaukos) dzīvojuši tikai daži cilvēki. 1868. gadā uzcēla pagastnamu.

 
Neretas stacijas ēka pirms Otrā pasaules kara.

Pirmā pasaules kara laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas savienoja Neretu ar Jēkabpili un Suvainišķiem Lietuvā. 1927. gadā Neretai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, no 1950. līdz 1990. gadam Neretai bija strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss.[3] Pēc tam tā bija pagasta centrs Aizkraukles rajonā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Neretas novada centru. 2021. gadā Neretas novadu iekļāva Aizkraukles novadā.

Muzeji un apskates objektiLabot

  • Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" (neatrodas Neretā, bet 7 km no ciema centra)
  • Jāņa Jaunsudrabiņa skulpturālais portrets (tēlnieks Indulis Ranka)
  • Jāņa Jaunsudrabiņa stādītā liepa
  • Jāņa Jaunsudrabiņa parks un piemiņas akmens

BaznīcasLabot

KapiLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot