Krievi

Krievi
Visi iedzīvotāji
	~120 milj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Krievija (105 milj.); Ukraina (8,3 milj.); ASV (3,1 milj.); Kazahstāna (2,9 milj.); Izraēla (1,1 milj.); Baltkrievija (0,7 milj.); Uzbekistāna (0,6 milj.); Latvija (0,46 milj.); Kirgizstāna (0,3 milj.); Igaunija (0,3 milj.); Turkmenistāna (0,3 milj.); Moldova (0,2 milj.); Lietuva (0,14 milj.); Argentīna (0,2 milj.); Itālija (0,2 milj.); Vācija (0,2 milj.); Azerbaidžāna (0,14 milj.); Brazīlija (0,11 milj.)
Valodas
	krievu
Reliģijas
	pareizticība, vecticība
Radnieciskas etniskas grupas
	baltkrievi, ukraiņi, rusīni, kā arī citas slāvu tautas

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta. Kopskaits pasaulē ir ap 150 miljoniem, no kuriem Krievijas Federācijā dzīvo aptuveni 116 miljonu (~80% pēc 2002. gada tautskaites datiem) krievu. Lielākās krievu diasporas kopienas dzīvo Ukrainā, Kazahstānā, ASV, Baltkrievijā un Izraēlā. Pēc valodas, sadzīves kultūras un vēstures īpatnībām iedalās mazākās etniskās grupās, piemēram, gorjuni (горюны), kazaki (казаки), kamčadali (камчадалы), pomori (поморы) u.c. Latvijas krievi kopā ar Igaunijas un Lietuvas krieviem veido Baltijas krievu grupu ar savdabīgu identitāti un valodas īpatnībām, Latvijā turklāt papildus izdalāma vecticībnieku kopiena. Krievi runā indoeiropiešu valodu grupas krievu valodā, kurā ir 3 pamatdialekti — ziemeļu, Maskavas, dienvidu, — un virkne vietējo izlokšņu. Izplatītākā reliģija ir pareizticība.

Latviešu valodā nosaukums "krievi" cēlies no senslāvu cilts krivičiem, kuri apdzīvoja apvidu uz austrumiem — dienvidaustrumiem no mūsdienu Latvijas (mūsdienu Polockas apvidus).

EtnoģenēzeLabot

Lielkrievu tautastērpi no dažādām Krievijas guberņām (1862. gada zīmējums).

No senslāvu ciltīm vislielākā loma krievu sākotnējā etnoģenēzē bija krivičiem, Ilmeņa slovēņiem un vjatičiem, mazākā mērā — severjaņiem un radimičiem (migrācija un starpetniskie sakari viduslaikos bija ļoti lēni un niecīgi). Kā tauta sāka veidoties 17. gadsimtā līdz ar centralizētas valsts — Krievijas caristes, — nostiprināšanos un izplešanos, pakļaujot pārējās senkrievu zemes un apvienojot tajās dzīvojošo slāvu un somugru elementu vienā valsts varai pakļautā sociālā veselumā, vieniem likumiem un valsts paražām, nivelējot etniskās un etnogrāfiskās atšķirības.

Pēc Zelta Ordas sabrukuma, sākās pastāvīga migrācija uz austrumiem, apmetoties vispirms Volgas upes baseina melnzemes stepē, Pieurālos, pēc tam migrējot tālāk uz Sibīriju (19. gadsimta sākumā krievu migrācijas vilnis sasniedza Aļaskas pussalu).

19. gadsimtā Krievijas impērijā krievu skaits mehāniski palielinājās, pārkrievojot daudzās impērijā dzīvojošajās mazākumtautības un etniskās grupas.

Krievi LatvijāLabot

Pamatraksts: Latvijas krievi

Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš 15. gadsimta, kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ.

Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās Nikona reformas, kad, glābjoties no vajāšanām, Latgalē, Sēlijā un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Krievijas caristes.

Pēc Baltijas zemju pievienošanas Krievijas impērijai 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie krievu zemnieki un katoļticīgie baltkrievi. Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara, kad pēc Latvijas vāciešu izceļošanas un Latvijas ebreju iznīcināšanas krievi kļuva par izteikti lielāko Latvijas mazākumtautību.

Pēc Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir Latvijā skaitliski lielākā mazākumtautība: pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita).^[1] Pēc 2018. gada 1. janvāra Centrālās statistikas pārvaldes datiem 312 057 (64,0%) bija Latvijas pilsoņi, bet 141 232 (29,0%) nepilsoņi; krievu kopskaitu lēsa kā 487 250.^[2] Lielākā daļa krievu Latvijā dzīvo pilsētās, izņemot Latgali, kur daudzi krievi dzīvo arī laukos.

AtsaucesLabot

↑ «Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. janvārī. Skatīts: 2012. gada 20. janvārī.
↑ http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG110.px/table/tableViewLayout1/?rxid=d8284c56-0641-451c-8b70-b6297b58f464

Ārējās saitesLabot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievi.

Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. janvārī. Skatīts: 2012. gada 20. janvārī.

[2] ttp://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG110.px/table/tableViewLayout1/?rxid=d8284c56-0641-451c-8b70-b6297b58f464

[1]

[2]