Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis 1863. gada 26. jūlijā, miris 1948. gada 24. aprīlī) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis. Radījis daudz pazīstamu skaņdarbu balsij un klavierēm, simfonijas un kora balādes. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus latviešu mūzikas žanrus un ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā.

Jāzeps Vītols Personīgā informācija Dzimis 1863. gada 26. jūlijā Ģīmes dzirnavas, Valmiera Latvija Miris 1948. gada 24. aprīlī (84 gadi) Lībeka Vācija Dzīves vieta Jelgava, Pēterburga, Rīga, Flensburga Tautība latvietis

Profesionālā informācija Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika, klaviermūzika, klasiskā mūzika Mācības Pēterburgas konservatorija Skolnieki Jānis Ivanovs, Sergejs Prokofjevs

Dzīvesgājums

Jāzeps Vītols dzimis 1863. gada 26. jūlijā Ģīmes dzirnavās, tagad Valmieras pilsētā. Viņa tēvs bija Jēkabpils skolotājs Jānis Vītols, māte Anna Vītola. Beidzis Jelgavas reālskolu, privāti mācoties vijoli, klavieres, ērģeles un mūzikas teoriju. Muzikāli apdāvinātais jauneklis 1880. gadā tika uzņemts Pēterburgas konservatorijā alta (viola) klasē, bet vēlāk pārgāja uz speciālās kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova. Studiju laikā tapa viņa Klavieru sonāte b moll (1886), divas dziesmas korim a cappella ("Bērzs tīrelī" un "Lūgšana") un simfonijas e moll 1. daļa. Bijis latviešu studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis biedrs.

1886. gadā Vītols pabeidza Sanktpēterburgas konservatoriju ar mazo zelta medaļu un kļuva par konservatorijas pedagogu. Sākot no 1891.gada viņš kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā un sacerēja balādi "Beverīnas dziedonis". No 1897. līdz 1914. gadam viņš veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē St. Petersburger Zeitung, bija Pēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis.

Šajā laikā Vītols piedalījās latviešu dziesmu svētku organizēšanā un, sākot ar III Vispārīgiem latviešu Dziedāšanas svētkiem (1888), bija to virsdiriģents.

Pēc sava skolotāja N. Rimska-Korsakova nāves 1908. gadā Jāzeps Vītols kļuva par formas un praktiskās kompozīcijas klases vadītāju un 1911. gadā par Pēterburgas konservatorijas profesoru. 1918. gadā Krievijas pilsoņu kara laikā Vītols no Pēterburgas pārcēlās uz Rīgu un 1919. gadā kļuva par jaundibinātās Latvijas Konservatorijas pirmo rektoru. 1922. gadā Latvijas valsts par īpašiem nopelniem J. Vītolam piešķīra daļu no bijušās Gaujienas muižas centra.

Latvijas Konservatorijas mācību spēki 1929. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: N. Kārkliņa, E. Freivalde-Miške, M. Gubene, A. Sokolovska, J. Vītols, P. Šūberts, B. Roge, E. Francmane, E. Goldmane-Elverfelde; 2. rindā: N. Kreicbergs, L. Gomane-Dombrovska, J. Jurjāns, E. Ungerna de Horna, A. Daugulis, P. Jurjāns, J. Kārkliņš, F. Ertnere, A. Benefelde, P. Sakss, F. Korādo; 3. rindā: J. Neimanis, nezināms, Ā. Ābele, A. Ozoliņš, M. Palēviča-Bite, O. Zīverss, A. Jermolovs, V. Lazda.

1926. gadā viņš bija Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku rīcības komitejas priekšsēdis, bet no 1930. gada Latviešu dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs. Daudzu latviešu sabiedrisko organizāciju goda biedrs.

Otrā pasaules kara laikā bija viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. 1944. gadā Jāzeps Vītols devās bēgļu gaitās. Kopā ar dzīvesbiedreni Anniju savas dzīves pēdējos gadus viņš pavadīja Flensburgā Vācijas ziemeļos.

Miris Lībekas slimnīcā 1948. gada 24. aprīlī.

1993. gadā pārapbedīts Rīgā 1. Meža kapu Mākslinieku kalniņā kopā ar sievu. Vienā pusē apbedīta aktrise Elza Radziņa, otrā komponists Valdemārs Ozoliņš ar sievu dakteri Valiju Ozoliņu.

Pedagoģiskā darbība

Jāzeps Vītols ir izaudzinājis daudzus latviešu komponistus. Savā mākslinieciskajā darbībā izmantojis no skolotāja N.Rimska-Korsakova apgūto krievu klasiķu reālistisko ^{[nepieciešama atsauce]} daiļrades metodi, kā arī ieaudzinājis to daudziem saviem skolēniem, neiegrožojot viņu individuālās tieksmes. Latvijas Konservatorijas pirmais rektors.

Pazīstamākie darbi

Simfoniskā mūzika

• Simfonija e-moll (1885-89)
• Dramatiskā uvertīra op.21 (1895)
• Simfoniskā svīta “Dārgakmeņi” op.66 (1924, veltījums Aleksandram Glazunovam, izmantota Beatrises Vīgneres ritmikas un plastikas studijas uzvedumos)
• Simfonisks dzejojums "Sprīdītis" op.37 (1907)
• Simfoniskā balāde "Rudens dziesma" (1928)
• Fantāzija par latviešu tautasdziesmu vijolei un orķestrim op.42 (1908-10)

Vokālā mūzika

• Balāde baritonam, korim un orķestrim "Beverīnas dziedonis" op.28 (1891, pārstr. 1900)
• Kantāte soprānam, korim un orķestrim "Dziesma" op.35 (1908)
• Kantāte "Ziemeļblāzma" op.45 (1914)
• Lieldienu kantāte baritonam, sieviešu korim, ērģelēm un orķestrim "Kalna sprediķis" (1943)
• Garīga rakstura kantātes (“No atzīšanas koka”, “Marija un Marta”, “Iesvētīšana”)

• ap 100 solo dziesmu ar J.Poruka, Aspazijas, Fr.Bārdas u.c. vārdiem (“Aizver actiņas (un smaidi)”, ”Pie tava augstā, baltā loga”, “Mirdzas dziesma”, “Karalis un bērzlapīte”)
• ap 100 kora dziesmu (“Gaismas pils”, “Beverīnas dziedonis”, “Krīvu krīvs”, “Uguns milna”, “Karaļmeita”, “Rūķīši un meža vecis”, “Karalis un bērzlapīte”, “Saules svētki”, “Mežezers”)
• ap 300 tautas dziesmu apdaru (“Ej, saulīte drīz pie dieva”, ”Mans bāliņš karā jāja”, “200 Latviešu tautas dziesmas” solo balsij ar klavierēm)

Kamermūzika un klaviermūzika

• Klaviersonāte b-moll op.1 (1886)
• Stīgu kvartets (1899)
• Skice čellam un klavierēm op.12 (1893-94)
• Variācijas par latviešu tautas dziesmas tēmu op.6 (1891)
• Variacijas-portreti op.ор.54 (1920)

• Sonatīne klavierēm H-Dur (moll?) op.63 (publicēta 1927)
• 8 latviešu tautasdziesmas klavierēm op.32 (1905)
• klavierminiatūra “Viļņu dziesma”

Mūzikas literatūra

• Anatolijs Konstantinovičs Ļadovs: dzīve, radošums, laikmets (viena no krājuma sadaļām, kas ietver arī Viktora Valtera eseju un Sergeja Gorodecka memuārus) (1916)

Apbalvojumi

• III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis Nr. 55 (1926).
• II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis Nr. 31 (1927).
• I šķiras Atzinības krusts Nr. 18 (1938.g. 16. novembrī).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jāzeps Vītols.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Gaismas pils youtube.com
• Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas"
• Biogrāfija